Ar vārdu “pančanga” parasti saprot vēdisko (hinduisma) svētku kalendāru. Pančanga dod iespēju iegremdēties vēdiskās astroloģijas pasaulē un izzināt pasauli caur piecām (panča) tās galvenajām sastāvdaļām (anga). Šīs sastāvdaļas ir: vara (diena), tithi (lunārais mēnesis), karana (lunārās dienas puse), nitja joga (saules un mēness enerģiju īpaša savienošanās) un nakšatra (zvaigzne vai zvaigžņu kopa). Pateicoties Mēness dievības milzīgajai ietekmei uz mūsu dzīvi, pančanga bieži tiek saukta arī par mēness astroloģiju. Mēness nosaka mūsu prāta attieksmi pret apkārt notiekošo, mūsu uztveri un emocijas. Visa mūsu jūtu un sajūtu pasaule atrodas Mēness dievības pārvaldītajā sfērā. Taču ir zināms, ka minētā mēness ietekme balstās uz saules spēku. Tieši tāpēc, pančangu pilnīgi pelnīti ir pareizi saukt par saules un mēness astroloģiju.
Pančanga pamatojas uz ārkārtīgi dziļiem astronomiskiem un matemātiskiem aprēķiniem, kas pamatā aprakstīti divos astroloģisko aprēķinu pīlāros – Sūrja Siddhanta (kas sniedzas aptuveni 5 tūkstoši gadu senā pagātnē) un Grahalaghava (kas sarakstīts aptuveni 600 gadu atpakaļ). Jāņem vērā, ka kopš šiem senajiem laikiem astronomiskā situācija debesjumā ir būtiski mainījusies, līdz ar to, ir izveidojušās zināmas nobīdes arī aprēķinos. Mūsdienās ir ieviestas sistēmas (popurārākā ir tā saucamā Lahiri sistēma), ar kuru palīdzību pančangas dati ir precīzi pieskaņoti šī brīža faktiskajam debess ķermeņu stāvoklim.
Vēdiskajā sabiedrībā pančangu izmantoja, lai noteiktu enerģētiski spēcīgus laikus, kuros attiecīgo dievību jeb pirmsākumu enerģijas ir daudz brīvāk pieejamas cilvēkiem. Tāpēc tieši šajās dienās cilvēki pielūdza vienu vai otru dievību, lai iegūtu tās svētību un bagātinātos ar tās spēku. Liela daļa mūsdienu Indijas sabiedrības vēl joprojām rūpīgi ievēro vēdisko svētku datumus un dzīvo atbilstoši pančangas priekšrakstiem. Pateicoties globalizācijai un jaunām tehnoloģijām, tagad pančangas zināšanas ir izgājušas ārpus Indijas robežām un arvien plašāk izplatās visā pasaulē, palīdzot arvien lielākam cilvēku skaitam atvērt savu dzīvi dievišķajām enerģijām.
Ļoti svarīgi ir saprast kā pareizi izmantot pančangas zināšanas par dabas ritmiem un cikliem savā ikdienā. Dati par šādiem cikliem un enerģētiskajām plūsmām ir apkopoti pančangas kalendāros. Tajos ir plašas ziņas un aprēķini par mēness fāzēm, zvaigžņu un citu debesu ķermeņu izvietojumu utt, no kā mēs varam apzināt kopējo enerģijas plūsmas modeli attiecīgajai dienai. Lai arī pančangas kalendārs satur milzīgu informācijas daudzumu, tas visu šo apjomu pasniedz kompresētā veidā, parasti norādot jau šīs informācijas gala rezultātu. Atliek tikai zināt, katras kalendāra pozīcijas nozīmi un saistību ar attiecīgo enerģijas plūsmu. Tomēr, jāņem vērā, ka ne visi pančangas kalendāri šo informāciju pasniedz vienkāršā un viegli uztveramā veidā. Daudzi pančangas kalendāri tiek sastādīti pēc seniem kanoniem un ir īsts rēbuss pat zinošiem astrologiem. Tāpēc, ja gribam izmantot pančangas kalendāru savā ikdienā, tad vienkārši jāatrod sev ērtākais un saprotamākais kalendārs.
Taču, jāņem arī vērā, ka pančangas kalendāri nav vienādi sniedzamās informācijas apjoma ziņā, un zināmos gadījumos tie pat var kalpot atšķirīgiem mērķiem. Būtībā jebkura pančangas kalendāra pamatfunkcija ir norādīt svētku un vratu dienas, un visas pārējās tā funkcijas drīzāk ir uzskatāmas par kalendāra papildinājumiem. Piemēram, papildus svētku un vratu dienu noteikšanai pančangas kalendāru var izmantot arī muhurtai (labvēlīga laika piemeklēšanai dažādām sadzīviskām lietām un notikumiem). Savukārt, attīstītākie pančangas kalendāri ļauj veikt arī pilnvērtīgu šodienas (prašnas horoskopa) analīzi. Bet ar to pančangas kalendāra iespējas neaprobežojas. Tie pančangas kalendāri, kuri satur tarabalas (mēness spēka noteiktās zvaigžņu kopās) aprēķinus, ļauj izvērtēt pat noteiktus dzimšanas horoskopa aspektus. Tādejādi, šāds izvērsts pančangas kalendārs ļauj jautājumu analizēt ņemot vērā visas trīs nepieciešamās apzināšanās – pagātni, tagadni un nākotni.
Lai kādu pančangas kalendāru mēs izvēlētos, lietojot to ikdienā, mēs saņemam noteiktus datus par apkārt notiekošajiem enerģētiskajiem procesiem. Tā rezultātā mēs sākam notikumus redzēt kā loģisku un vienotu enerģiju plūsmu, nevis nejaušu atgadījumu gūzmu, turklāt kalendārs mums arī parāda enerģētiskos krustpunktus – vēdiskos svētkus. Visiem vēdiskajiem (hinduisma) svētkiem ir savs mitoloģisks un enerģētisks pamatojums. Tās ir dienas (noteiktos gadījumos arī naktis), kurās dabiskā veidā atveras noteiktas enerģijas. Atzīmējot šos svētkus, cilvēkiem paveras iespēja nodibināt saikni ar attiecīgo dievību, respektīvi, sākt dzīvot atbilstoši dabiskiem ritmiem un enerģiju plūsmām. Tas, savukārt, palīdz cilvēkam gan uzlabot savu veselību, gan nomierināt emocijas, gan sakārtot prātu, un līdz ar to arī būtiski uzlabot dzīvi kopumā.