Pārvaldnieks: Mangal, Mangal (Marss)
Simbols: brieža galva
Dievība: Soma
Šakti: izpildīšana, iedomātā realizēšana
Raksturs: Mridu jeb maigā, mīkstā nakšatra
Mērķis: Mokša – atbrīvošanās no Maijas (ilūzijas), dzimšanas un miršanas cikla
Novietojums Zodiakā: 23°20 Vrišabha / Vērsis — Mithuna / Dvīņi 6°40’
Materializācijas radošais impulss, iekšējie un ārējie meklējumi. Jutīgums, grācija, dzīvīgums, straujas izmaiņas, tiekšanās uz zināšanām.
Piektās Nakšatras “Mrigašira” nosaukums nozīmē “Laimīgs sākums” vai “Jauni iespaidi”. Tas iespaidā cilvēks var iegūt smagu dezorientācijas pieredzi sabiedrisku vai citu kataklizmu ietekmē un neapmierinātību ar savu eksistenci. Tomēr sajukumu un nekārtības, kā likums, nomaina jaunas attiecības un sakari, un dzīve iegūst gluži citu jēgu.
Nakšatrai Mrigašira pieskaita trīs zvaigznes Orionā. Tā aizņem telpu no Vrišabha Raši (Vērša zīmes) 23°20’ līdz 6°40’ Mithuna (Dvīņi). Nakšatras pārvaldnieks ir Mangal (Marss), līdzpārvaldnieki ir Šukra (Venēra), pirmās divas ceturtdaļas – Padas un Budha (Merkurs) otrās divas ceturtdaļas. Primārā motivācija ir Mokša (atbrīvošanās). Pamatīpašības – Radžas primārajā, Tamass – sekundārajā un terciārā līmeņos. Nakšatras dievs ir Soma, dižā jūtīguma un apgaismības nektāra glabātājs. Soma ir identisks Mēnesim (Čandrai). Tieši viņš aizvilināja Brihaspati (Jupitera ) sievu, kas kļuva par iemeslu lielam karam debesīs. Nakšatras simbols ir viens no Čandras (Mēness) simboliem – brieža galva, kas arī tiks sīkāk aprakstīts.
Ar piekto Nakšatru asociējas liels daudzums priecīgu notikumu un faktu. “Bhagavadgitā” Krišna asociē sevi ar Mēnesi, kura laikā Sūrja (Saule) atrodas šajā nakšatrā (Magrašira). “Šiva-Puranā” teikts, ka Šivas sieva Urna dzimusi zem Mrigaširas, un zem šīs Nakšatras arī noslēguši laulību. Pavasara ekvinokcijas punkta pāreja piektajā Nakšatrā tiek uzskatīta par mūsdienu Dzelzs vai Melnā laikmeta sākumu (Kali-jugī). Dažās okultajās grāmatās var izlasīt, ka noteiktos laika brīžos zemes poli apmainās vietām. To pavada lielas ģeoloģiskas pārmaiņas un jaunu evolucionāru impulsu pieplūdums. Pēdējā tāda maiņa esot notikusi zem Mrigaširas. Ir saskatāma visu šo notikumu saistība ar dzīvības atjaunošanos pasaules mērogā.
Jauna dzīvību dodoša impulsa sākums aprakstīts mītā par Somu un Jupitera sievu Taru. Vārds Tara ir ar divām burtiskām nozīmēm: “zvaigzne” un “zvaigznājs”. Atbilstoši mītam, Soma izjuta simpātijas pret Taru, izmānīja Brihaspati – Jupiteru no mājas, samelodams, ka laiks sākt reliģiozo ceremoniju un pavedināja Taru. Atgriezies mājās un neatradis sievu, Brihaspati devās meklējumos. Atradis Taru Somas mājā, viņš pieprasīja to atdot, bet Soma atteicās, un ari pati Tara nevēlējās atgriezties. Atgriešanās notika tikai pēc dievu iejaukšanās. Tara bija stāvoklī no Somas. Kad piedzima Budha (Merkūrs) viņš izrādījās tik apburošs zīdainis, ka Guru (Jupiters) piekrita būt viņam par tēvu, kaut arī zināja ka bērns ir no Čandra-Somas.
Eksistē vēl viens mīts par Taru, kas bija varenā pērtiķu karaļa Bāli jaunākā brāļa Sugrīvas sieva. Bāli bija tik varens, ka turēja pakļautībā pašu dēmonu valdnieku Ravanu, to pašu, kurš nolaupīja Ramas sievu Situ un kuru Rama iznīcināja lielajā karā. Reiz valdnieks Bāli, devies divkaujā ar vienu no saviem pretiniekiem, ilgi neatgriezās mājās. Visi nosprieda, ka viņš ir kritis un tronis pārgāja jaunākajam brālim Sugrīvam. Kad Bāli atgriezās, viņš nosprieda, ka Sugrīva ir uzurpējis varu un aizveda to uz biezu mežu, bet sievu Taru paņēma sev. Mežā Sugrīva satika Rāmu, kura meklēja Ravanu. Rāma draudzīgi palīdzēja viņam tikt vaļā no Bāli un atgriezt Taru.
Abos mītos galvenā personāža sieva Tara tiek nozagta likumīgajam vīram. Rodas konflikts, kā rezultātā Tara atgriežas atpakaļ. Hinduismā sieva un vīrs ir vienādā statusā. Sieva papildina vīru. Caur to viņš iegūst iespēju izpildīt reliģiozos pienākumus un radīt bērnus. Abos mītos sievu nozog par viņas vīru mazāk cildens personāžs, pēc tam notiek jau zināmā sievas un laupītāja (materiālistiskāka personāža) savstarpējās pievilcības un ietekmju sajaukšanās, beidzot sievai atgriežoties pie likumīgā vīra.
Nevar neatzīmēt impulsu dabu, pateicoties kam attīstās šī situācija. Tās jēga ir sekojoša, izveidojot attiecības ar zemāka līmeņa personību, sievai notiek iekšējas izmaiņas, kuru ietekmē viņas vairāk garīgais vīrs ir spiests dzīvot pa jaunam un vairāk novērtēt savu sievu. Citiem vārdiem, tā kā cilvēka Gars savā pirmatnējā tīrībā nevar efektīvi piedalīties materializācijas procesā, zem Mrigaširas tam nedaudz sevi jāpazemina evolūcijas procesa veiksmīgam turpinājumam. Budhi jeb intelekta, kā simbols ir Budha – Merkurs, parādīšanās uz skatuves ir svarīga garīgās evolūcijas stadija. Piektā Nakšatra atbalsta visu no iekšienes uz āru vērsto ziņkārīga un jūtīga prāta iespēju attīstību. Nakšatras nosaukums “Mrigašira” tulkojas kā “Brieža vai antilopes galva”. Bez tam sakne “mrig* nozīmē “meklēt”, “tiekties uz kaut ko” kā arī attiecas uz iekšējiem meklējumiem. Sakne “šir” ir saistīta ar “galvu”- augstāko jebkuru materiālu objektu telpas punktu. Tādejādi, var pieņemt, ka nosaukums “Mrigašira” attiecas uz sākuma punktu iekšējiem meklējumiem, kas virzīti no āra uz iekšu vai no augšas uz leju un kas notiek ar intelekta (galvas) līdzdalību. Piektā Nakšatra ir saistīta arī ar materializācijas radošā impulsa sākumu. Salīdzinot sevi ar šo Nakšatru, Krišna deva mājienu, ka viņš ir avots no kura visas sēklas smeļ augšanas enerģiju. Šivas apprecēšanās atbilst dižajai kosmiskajai saplūsmei Šivas – un Šakti-tattvām, kā rezultātā notiek izpausmes procesa objektivizācija. Citiem vārdiem, Šivas sievas Urnas dzimšanas brīdis atbilst pasaules rašanās sākumam. Līdz Matricas jeb Kosmiskā klēpja – Hiraņjagarbhi radīšanai izpausme nebija iespējama.
Mrigašira ir iekšējie un ārējie meklējumi, pateicoties kam, Gars iefiltrējas matērijas ārējā slānī, tiecoties pilnīgi atklāt savu realitāti un, vienlaicīgi, materialitātes iluzoritāti. Šī ir mītisko “sekošanas” un “meklējumu” ideja. Ja cilvēks dzīvo Mrigaširas ietekmē, viņam apkārt ir bagātība un pārpilnība. Tieši tāpēc šo nakšatru uzskata par īpaši labvēlīgu. Tomēr tādam cilvēkam gala rezultātā jānogurst no bagātības un jāatklāj patiesā, plašā dzīves jēga.
Grūti caurejamā meža biezoknī dzīvojošais briedis ir īpašs dzīvnieks, slavens ar savu nenotveramību. Šī mākslinieciskā tēla varianti ir stirna, antilope u.t.t. “Zelta antilope” vai “zelta briedis” ir simboli ilūzijai, labklājības mirāžai, kas noved cilvēku pasaulīgu izpriecu gūstā. Brieža galvu var saskatīt Mēness diskā, tas ir iztēles radīts tēls. Tiekšanās pēc konforta un izpriecām dzīvē ir dzīšanās pēc zelta antilopes, pēc iluzorām, nenotveramām lietām. Maigā un noslēpumainā stirna ir mūžīgais apdziedāšanas priekšmets, mīlestības un apjūsmošanas objekts. Tajā ir zināma līdzība un savstarpēja pievilkšanās ar sievietēm, īpaši, ar meitenēm, kuras iemīlējušās, kas rada romantiskas vēlmes. Tā Mrigašira aktivizē romantiskas mīlestības un laulības ideju. Astrologi uzskata, ka Mēnesim atrodoties šajā Nakšatrā, spēcīgi palielinās ieņemšanas iespēja. Ļaudis, kas dzimuši šīs Nakšatras spēcīgā ietekmē, ir apveltīti ar jūtīgumu, grāciju, dzīvīgumu un vispārēju ārēju pievilcību. Izmaiņas Mrigaširā ir radikālas un straujas kā antilopes lēcieni. Kādā brīdī subjektivitāti var strauji nomainīt objektivitāte. Ne velti, Mrigašira ir viena puse atrodas Vrišabhā (Vērsī), otra puse Mithunā (Dvīņos). Vrišabha (Vērsis) ir vieta, kurā uztvere ir subjektīva un skatiens vērsts uz ārpusi, bet Mithunā (Dvīņos) notiek kosmiskā impulsa diferenciācija, un rodas prāta dalījums (duālisms), nodrošinot divvirzienu uztveres iespēju.
Briedim ir brīnišķīgas acis un ausis, uztveres un sajūtu orgāni. Tas ir vērīgs, zibenīgi reaģē uz skaņu un pirmajām ienaidnieka pazīmēm. Tās ir īpašības, ar kurām apveltīta piektā Nakšatra. Pakāpeniskā Nakšatras darbības kvalitātes maiņa no bezfomīgā un tīri garīgā, caur mentālo un jūtīgo uz konkrētu fizisko, atspoguļojas šīs Nakšatras Padu – ceturtdaļu pārvaldniekos: Sūrja (Saule), Budha (Merkūrs), Šukra (Venēra), Mangal (Marss). Visām Grahām (planētām) – Padu pārvaldniekiem kopīgās īpašības ir enerģija, dzīvīgums un tiekšanās uz zināšanām. Mangal (Marsa), kā galvenā Nakšatras pārvaldnieka pamatīpašība ir mūžīgā neapmierinātība, kas izpaužas kā kaut kā augstāka un izsmalcinātāka (ne tik konkrēta) meklējumi. Tādējādi, neskatoties uz izteikto inerci un tendenci uz materializāciju, Mrigaširai piemīt nepieciešamība pēc atbrīvošanās. Šajā apstāklī arī rodas pastāvīgais konflikts visam, kas atrodas zem Mrigaširas starojuma un ietekmes.