Nakšatru simboli

    Sanskrita vārds “Nakšatra” burtiski nozīmē “tas kas negaistošs” vai “tas, kas nekad nevājinās”. Tā saucās mēness zvaigznāji vai mēness pieturas, zodiakālā apļa segmenti, kuros Čandra (Mēness) uzturas tieši vienu diennakti. Izpratne par Mēness zvaigznāju sistēmu sākusi veidoties dziļā senatnē. Pilnu Nakšatru sarakstu un to atbilstību vēdiskajām dievībām var atrast pašos agrākajos vēdiskajos avotos – Atharvavēdā un Jadžurvēdā. Tās ir divdesmit septiņas*. No mitoloģijas skatpunkta Nakšatras šeit ir Dakšas Pradžapati meitas. Dižais kosmiskais ciltstēvs, Brahma līdzradītājs, kuru tas speciāli izsauca sadarbībai kosmiskajā evolūcijā, skaitās lielās ģimenes tēvs, bet tieši Nakšatrām – Čandras (Mēness ) sievām Vēdas atvēl astroloģisko zināšanu glabātuves lomu. Mēness zvaigznājus plaši izmanto ne tikai indiešu, bet ari ķīniešu un arābu astroloģijā. Rietumu astrologi velta tām daudz mazāku uzmanību. Katra no divdesmit septiņām Nakšatrām atbilst zodikālā apļa 13°20’ grādiem un dalās četrās vienādās daļās – Padās pa 3°20’. Nakšatras apvieno grupās pēc to galvenās (guniskās) īpašības, pamata motivācijas, piederības vīrišķajai vai sievišķajai dzimtai, tai vai citai kastai, noteiktam dzīvnieku veidam u.t.t. Nakšatru īpašība atspoguļojas to simboliskajā attēlojumā un tām atbilstošo vēdisko dievību tēlos, tās sasaucas arī ar Grahu (planētu) – pārvaldnieku īpašībām.

    Katra zodiakālā zīme satur sevī divas ar ceturtdaļu Nakšatras. Jāatzīmē, ka sanskrita zīmju nosaukums “Raši” (kaudze, bezjēdzīgs kaut kā sakopojums) nav nejaušs, jo Nakšatru darbība atšķiras ar īpašu dziļumu un specifiskumu.

    Zodikālā apļa sākums ir Auna nulles punkts (0°), tas ir arī pirmās Nakšatras Ašvini sākums. Grahas (planētas) pārstāv aktīvos radošos principus, kas darbojas Zodiaka pasīvajā laukā, tā dažādās zonas akcentē tās vai citas planētu īpašības, līdzīgi kā augsne nosaka veģetācijas raksturu. Grahas (planētas) izceļ un atrod šo zonu īpašības, līdzīgi kā veģetācija uzrāda augsnes īpašības. Visaptverošākā Zodiaka Raši (zīmju) daba ir Prakriti – sievišķais radošais impulss, augsne, kurā aug un vairojas Puruša sēkla – apziņa. Raši (zīmju) un Nakšatru būtība ir pasīvā radošā potenciāla un jebkuras darbības materiālā substrāta glabātuve. Grahu (planētu) būtība, savukārt, ir aktīvie ģenerējošie spēki, iemesli jeb, citiem vārdiem sakot, pati darbība.

    * neskaitot Nakšatru Abhidžit, kura vairs nav redzama

    1-Ašvini mīts

    Pārvaldnieks: Ketu – Mēness Dienvidu mezgls
    Simbols: zirga galva
    Dievība: Ašvini Kumaru
    Šakti: nest gaismu
    Raksturs: Kšipra – viegla, Laghu – ātra
    Mērķis: Dharma – gods, morālā harmonija
    Novietojums Zodiakā: 0°00’ — 13°20’ Meša / Auns

    Valdošā īpašība ir darbība, kas izpaužas visos plānos, līmeņos. Enerģijas aktivizācija. Ieiešana materiālajā pasaulē. Raksturīga aktivitāte, neatlaidība, dinamisms, izteikta griba, dzīvības alkas, arī agresija, miessakāre, impulsivitate, pārsteidzība

    Zodiaka pirmā Nakšatra saucas Ašvini un atrodas Meša Raši (Auna zīme) pirmajos 0°00’ – 13°20’ grādos. To veido trīs zvaigznes, kuras izvietojas zirga siluetā. Divi zirgi ir šīs Nakšatras vēdiskais simbols. Klasiskie teksti to saista ar debesu nimfas tēlu, kurš vēlāk uzskatīts par vēdisko dievu Ašvinu māti. Pirmās Nakšatras galvenā valdošā planēta ir Ketu – Mēness Dienvidu mezgls, saistīts ar abstrakto domāšanu. Ašvini līdzpārvaldnieks ir Mangal (Marss), Meša Raši (Auna zīmes), kur izvietota Nakšatra saimnieks, atbilstošs iekšējo īpašību ar evolucionārā procesa tālākas paplašināšanas mērķi ārējai izpausmei. Valdošā īpašība ir Radžas (darbība), kas šeit izpaužas visos līmeņos. Primārā motivācija ir dharma – princips vai gods. Nakšatrā Ašvini eksaltē Sūrja (Saule). Nakšatra saistīta ar fundamentālās (pirmatnējās) enerģijas aktivizācijas procesu no tās sākotnējā latentā stāvokļa. Indiešu mīti vēsta, ka neviens nevarēja izturēt Sūrja (Saule) dieva Sūrjas staru spožumu, tāpēc viņam nebija sievas. Bija nepieciešams samazināt Sūrja spožumu, lai tas varētu baudīt ģimenes dzīves labumus.

    Tāpēc Sūrjas māte Aditi devās pēc palīdzības pie sava vīra Kašjapas. Tas paņēma augli, sadalīja to divpadsmit daļās un padarīja tās par saulēm katru savā atsevišķā valstī. Mūsu visuma Saule (Sūrja) apņēma par sievu Tvaštri, Tvaštara (vēl sauc arī par Višvakarmu), debesu arhitekta meitu. Tomēr neskatoties uz to, ka Sūrjas spožums jau bija mazināts, meitene uzskatīja par neiespējamu izpildīt laulības pienākumus tik žilbinošam laulātajam. Lai uzzinātu savu dharmu (atbildību) Tvaštri nolēma uz laiku atstāt vīru, lai veiktu grēku izpirkšanu, uzticot rūpes par viņu savai kalponei Čaijai (ēnai).

    Šī alegorija saistīta ar Sūrja (Saule) evolūcijas pašu sākumu un ir atslēga pirmatnējās enerģijas aktivizācijas noslēpumainajam procesam. Aplūkosim darbojošos personu vārdu jēgu: vārds “Sūrja” ceļas no saknes su- radīt, dzemdēt, radītājs, var saskatīt sakarību ar jēdzieniem: vīrišķība, bezbailība u.t.t. “Tvaštars” ir namdaris, celtnieks, strādnieks. Pēc mīta likumiem visus šos epitetus tēvs var nodot meitai Tvaštri. Sūrjas māte “Aditi” ir Zeme un arī dievu Māte. Aditi ir sākums un beigas, alfa un omega (starp citu, viens no Sūrjas vārdiem ir Aditja – Aditi dēls). “Tvaštri” nav tikai vienkārši namdara meita, viņas otrais vārds Sandžja nozīmē saprātu, sapratni, intelektu un, savā ziņā, arī grēkošanu vai pārkāpumu. Vispieņemtākais vārda “Čaija” tulkojums ir Ēna, bet vēl ir arī Atspulgs, Puķu sajaukšana, Aizsardzība un Tumsa. Kas tad notika tālāk? Kamēr Tvaštri bija projām, Čaija visu laiku pavadīja kopā ar Sūrju. Tā rezultātā, Sūrja noturēja viņu par savu sievu un tā arī iemīlēja. Tvaštri, atgriezusies un visu uzzinājusi, sajutās pazemota un apvainota. Ar sāpi sirdī viņa aizgāja no mājas un neatgriezās pie tēva, bet sāka mētāties apkārt ķēves veidolā. Kad Sūrja atklāja melus, viņš devās meklēt savu īsto sievu. Atradis ķēvi Tvaštri, viņš pats pārvērtās par ērzeli un ieguva to. No šī sakara piedzima dvīņi Ašvini, divi jātnieki, kas arī ir pirmās Nakšatras tēls.

    Ašvini ir avots dižajam, dziedinošajam un atjauninošajam spēkam, kura darbība pieminēta mītā par gudro sirmgalvi Čjavani. Šis gudrais apprecējās ar jaunu princesi, kura drīz sāka pieprasīt no viņa laulības pienākumu pildīšanu. Sirmgalvis vērsās pie Ašviniem, un tie atgrieza viņam jaunību. Ašvinu spēks aprakstīts arī citās mītiskajās epizodēs. Piemēram, Ašvini gribēja izārstēt Parikšitu, pēdējo no Dvapara-jugi valdniekiem, kurš bija nolemts nāvei pēc pazemes valdnieka, dižās čūskas Takšata kodiena. Tomēr Takšats aicināja viņus padomāt, vai Ašviniem ir tiesības iejaukties sprieduma izpildē, kā rezultātā valdnieks tika atstāts likteņa varā.

    Tātad pirmā Nakšatra ir dziedinoša spēka avots, kas spējīgs atgriezt jaunību un atdzīvināt mirušos. Bet šim spēkam nepieciešama garīga skolotāja vadība (kā simbols šajā gadījumā ir Takšats – Naga gudrais skolotājs). Tieši viņš lemj, vai var to izmantot.

    Pirmās Nakšatras simbols zirgs (ašva) atbilst svētajam skaitlim septiņi. Ar šo skaitli asociējas daudzi svarīgi un labvēlīgi priekšmeti: eksistē septiņi Absolūta radošās enerģijas kanāli (stari), mūžīgajai ugunij ir septiņas liesmu mēles. Bez tam, zirgs ir vitalitātes vai dzīvības spēka simbols un ietver sevī septiņas ugunis, barojošas ar enerģiju visas reālās pasaules formas. Vēl viens šī dzīvības spēka simbols ir Sūrjas ratu septiņi zirgi. Tādejādi, Nakšatra Ašvini ir enerģijas avots, ar kuru Sūrja (Saule) pamodina dzīvei dažādus radošos spēkus. Šī Nakšatra nes sevī veseluma un pilnības jēdzienus. Tā ir visu veidu enerģijas glabātuve un avots visām radošajām iespējām, kuras šeit eksistē latentā formā.

    Bez tam, zirgs simbolizē fizisko spēku un izturību. Ja jātnieks spēs pakļaut mežonīgo zirgu, tas nenogurdināmi nesīs viņu tālēs zilajās. Atbilstoši, tas, kurš apgūs pirmās Nakšatras enerģijas, varēs sasniegt lielus augstumus materiālajā un garīgajā attīstībā. Bez tam, Ašvini ir enerģijas avots, kas baro mūžīgās un subjektīvās Gaismas lejupiešanu “ēnu pasaulē”, t.i., matērijā, materiālajā telpā. Pateicoties tā dominējošajai ietekmei, šai Nakšatrai ir raksturīgi nevaldāma aktivitāte; neatlaidība, dinamisms, nesalaužama griba un nosliece uz inertās matērijas aktivizēšanu. Tas enerģija, pēc īpašībām līdzīga elektrībai un zibens enerģijai, veicina inertās matērijas atjaunošanu un pārveidošanu, kas tiek piepildīta ar dievišķā gara īpašībām un veicina cilvēciskās būtības radikālu transformāciju. Ašvini dod personībai visaptverošas dzīves alkas, līdera tieksmes, jaunu zemju izpētes un valstu dibināšanas nenogurdināmu garu. Miers nav domāts tiem, kas dzīvo šīs Nakšatras ietekmē. Nakšatras Ašvini negatīvās izpausmes ir agresija, miesaskārība, impulsivitāte un pārsteidzība. To pavada mūžīga neapmierinātība un, bieži, izvairīšanās no atbildības.

    2-Bharani mīts

    Pārvaldnieks: Šukra, Venēra
    Simbols: sievietes dzimumorgāni – vagīna
    Dievība: Jamaradža
    Šakti: radošā potenciāla izpausme
    Raksturs: Ugra jeb cietsirdīgā, briesmīgā
    Mērķis: Artha – vara, slava, labklājība un bagātība
    Novietojums Zodiakā: 13°20’ — 26°40’ Meša / Auns

    Virzīta darbība, radošā procesa kanāls, dvēseļu pārvietošana starp dažādām esības sfērām, tilts starp cilvēcisko un Dievišķo, jauna dzīvības spēka ieplūšana fiziskajā formā, rodas iedvesma, emocijas un darbība kosmisko spēku ietekmē, jūtīgums, nemiers.

    Otrā Nakšatra Bharani atrodas Meša Raši (Auna zīmē) no 13°20’ līdz 26°40’. Tās pārvaldnieks ir Šukra (Venēra). Līdzpārvaldnieks ir Meša Raši (Auna zīmes) valdošā planēta Mangal (Marss). Nakšatras galvenā īpašība primārajā un sekundārajā līmenī ir Radžas (aktivitāle), terciārā – Tamass (inerce). Sākotnējā motivācija ir Artha, virzīta darbība, audzēšana, resursu vākšana. Trīs atslēgas Nakšatras iekšējās būtības izpratnei ir: tās simbols joni (sieviešu dzimumorgāns), tās pamatprincips jeb tattva, Šakti (kosmosa pasīvais princips) un galvenā dievība Jama (nāves dievs).

    Atšķirībā no pirmās Nakšatras, kura atbilst kosmiskajai enerģijai, diferencētai no tukšuma, bet latentā stāvoklī bez kinētiskā potenciāla, otrā Nakšatra Bharani apstiprina šo potenciālu un kļūst par radošā procesa kanālu, tāpēc arī apzīmēta ar sievietes dzimumorgānu. Sanskrita nosaukums sieviešu dzimumorgāniem, bhaga, ir plašs un daudznozīmīgs. Hindu rituālos un ceremonijās īpaša vieta tiek atvēlēta ar sievišķo radošo enerģiju saistītiem simboliem. Viens no šādiem simboliem ir Argja, trauks no kura lej ūdeni uz dieva statujām, tādējādi izsakot savu padevību. Kosmisko sievišķo spēku bieži salīdzina ar laivu, kas pārvadā dažādas kravas no vienas vietas uz otru. Ūdens kustība simbolizē dzīvības spēka kustību. No turienes vēl viena otrās Nakšatras simbola joni šķautne – pateicoties tās enerģijām notiek dvēseļu pārvietošana starp dažādām esības sfērām, būtībā, no subjektīvās (iekšējās pasaules) uz ārējo izpausmju pasauli. Viena no visredzamākajām vārda “bhaga” nozīmēm ir “labvēlīgais, barojošais”, jo tas ceļas no saknes bhadž, saistītas ar ēdināšanu. Tas norāda uz Bharani kā pasauli barojošās dievišķās enerģijas vadītāja darbību.

    Trauks Argja, ar kura palīdzību lej ūeni, ir padevības un iesvētīšanas simbols, kā arī, simbolizē tiltu starp cilvēcisko un dabas Dievišķo aspektu. Noasa šķirsts arī ir Argja, kurā Dievišķā sēkla tiek nesta caur laiku un telpu pretī augšanai labvēlīgiem apstākļiem. Tas ir vēl viens sievišķās radošās enerģijas simbols.

    Vēdu filozofijā izšķir izpausmes divas sākotnējās enerģijas (tattvas): Šiva-tattvu un Šakti-tattvu. Tās pārstāv aktīvo un pasīvo principus, dabas centrbēdzes un centrtieces spēkus, kuru polarizācija ir manifestācijas procesa pamats. Ašvini atbilst Šiva-tattvai, bet Bharani – Šakti-tattvai.

    Otrās Nakšatras dieva-pārvaldnieka vārds Jama nozīmē “dievība”. Tas ir arī jogas termins vairākos vingrinājumos – jama un nijama, – kas virzīti uz iekšējās dabas nostiprināšanu un enerģizēšanu. Abas nozīmes norāda to, ka Jama ar savu darbību veicina jauna dzīvības spēka iekļūšanu fiziskajā formā. Kā nāves dievs, Jama virza dzīves spēku uz dvēseles dzimšanas brīdi: dod mums iespēju atbrīvoties no vecā, nolietotā ķermeņa, nespējīga izrādīt gara spēku un iemiesoties jaunā. Ar citiem vārdiem, šis dievs dod jaunus vadītājus efektīvākai dzīvības spēka nodošanai.

    Bharani ir pasīvā potencialitāte, no kuras dzimst apstākļi dzīves spēka dažādu veidu izteikšanai.

    Bharani ir Meša Raši (Auna zīmes) produktīvā zona, kur nozīmīgi iedarbinātas oriģinalitātes un impulsivitātes īpašības. Bharani dod impulsu jebkuras idejas aktualizācijai un jebkuru formu konkretizācijai.

    Otrā Nakšatra ir Šakti princips, tāpēc tās iedarbībā dzimst iedvesma, kurai blakus nobāl loģika. Šakti spēks nosaka dzimumu savstarpējo pievilkšanos. Interesanti, ka tradicionālā psiholoģija nav devusi racionālu atbildi, no kurienes tas rodas, un, šajā nozīmē, problēmu pārvalda tumsas dievs Jama. Negaidīta universālās enerģijas plūsma caur cilvēku bieži izsauc varenu un, kā likums, aklu iemīlēšanos. Bharani racionalitāte nav raksturīga. Tās ir emocijas un darbība kosmisko spēku ietekmē.

    Pareģojošajā astroloģijā Bharani apvelta personu ar īpašu jūtīgumu. Cilvēks reaģē uz vissīkākajiem labsirdības un rūpju apliecinājumiem. Viņam ļoti grūti aizmirst un izmest no sirds iepriekšējos pāridarījumus. Bieži ir nemierīgs, nepacietīgs, nesatiek ar cilvēkiem un nepanes lietas, kas neatbilst viņa augstākajiem principiem. Tāds cilvēks dzīvo paša ideju pasaulē, cenšoties uzbūvēt paradīzi zemes virsū. Viņa vājība ir novest visu līdz bezgalībai. Ja viņš nodarbojas ar jogu, tad kļūst par pilnīgu askētu, ja nododas zemes priekiem, tad arī tur nezin mēru.

    3-Krittika mīts

    Pārvaldnieks: Sūrja, Sūrja (Saule)
    Simbols: skuvekļa asmens
    Dievība: Agni (Uguns)
    Šakti: nogriezt, atdalīt nevajadzīgo
    Raksturs: Mišra – jauktā, vienlaicīgi asa un maiga
    Mērķis: Kāma – prieks jeb fiziskas un emocionālas baudas
    Novietojums Zodiakā: 26°40’ Meša / Auns — 10°00’ Vrišabha / Vērsis

    Graujoša vai attīroša darbība, vēlme pēc radikālām darbībām, dievišķu īpašību rašanās cilvēkā, iedarbojas uz visu kas ir pretrunā Dievišķajam plānam, var veikt ikdienas, rutīnas darbus.

    Trešā Nakšatra aizņem apgabalu no 26°40’ Meša Raši (Auna zīmē) līdz 10°00’ Vrišabha Raši (Vērša zīmē). Tās pirmā ceturtdaļa – Pada ir Meša Raši pārvaldnieka Mangala (Marsa) ietekmē, bet atlikušās trīs Padas – Vrišabha (Vērša) pārvaldnieka Šukras (Venēras) ietekmē. Trešās Nakšatras pārvaldnieks ir Sūrja (Saule). Virsvaldība pār Krittiku pieder uguns dievam Agni. Zvaigznāja simbols ir bārdas naža asmens. Pamatīpašība pirmajā un otrajā līmenī ir Radžas, terciārā – Sattva. Primārā motivācija ir Kāma jeb vēlēšanās. Uz šo Nakšatru attiecina sešas redzamās zvaigznes un viena neredzamā. Tās visas pieder zvaigžņu sakopojumam Plejādēm. Plejādes (septiņas māsas) uzskata par septiņu dižo gaišreģu riši, astronomiski pārstāvot septiņas Lielo Greizo Ratu zvaigznes, sievas. Šī Nakšatra izrāda graujošu vai attīrošu iedarbību. Būdama saistīta ar planētas evolūciju atbildīgajiem senajiem Riši, tā realizē viņu virzošo spēku. Plejāžu un Lielo Greizo Ratu saistība ir dziļa un, lielākoties, atrodas krēslas aizsegā.

    Pār Krittiku valda vēdiskais uguns dievs Agni, kas ir centrālā figūra senajos vēdiskajos tekstos. Uguns savā smalkākajā formā ir pirmā sākotnējā mūžīgā Absolūta izpausme. Tā ir pati dzīvības spēka būtība, kas piemīt visām bez izņēmuma esības formām. Tiklīdz iekšējā uguns izdziest, pievilkšanās starp veseluma daļām atslābst, un tas sairst. Septiņiem esības līmeņiem par savu rašanos jāpateicas septiņām ugunīm.

    Fiziskajā ziņā septiņnieka princips darbojas vienlaicīgi mikrokosmā un makrokosmā. Mikrokosmā eksistē septiņi cilvēciskās būtnes apvalki, kam atbilst septiņi atdzīvinošie principi. Augstākais ir Atmas princips, kas izpaužas caur atmisko apvalku, ko praktiski nav iespējams aprakstīt un apjēgt. Trešā Nakšatra un pārvaldošais uguns dievs Agni ir veseluma vienotību uzturošā atmiskā principa dziļākās uguns simboli. Pateicoties savai ugunīgajai dabai, Krittika izsauc vēlmi pēc radikālām pārmaiņām.

    Mītos teikts, ka septītā māsa, Plejāžu neredzamā zvaigzne ir riši Dhruvas, Polārās zvaigznes sieva. Tā kā visa zemeslode griežas ap asi, kas tagad iet caur Polāro zvaigzni, Krittika ir zemes dzīves septiņkārtējās izpausmes vadošā impulsa avots. Krittikas saistība ar Polārzvaigzni akcentē centrālā neredzamā principa svarīgumu, no kura tālāk rodas visi dzīves likumi.

    Līdzīgi, kā otrā Nakšatra Bharani, Krittika apveltīta ar sievišķo pasīvo īpašību (Šakti-tattvu). Trešās Nakšatras ietekmē sākas sievišķā principa diferenciācija, kas atspoguļota mītos. No Krittikas ceļas paša varenākā hindu panteona dieva, Valdnieka Šivas dēla, Karttikeja vārds. Pie tam, Šiva reti izmanto savu varenību pasaules radīšanai, sējot dzīvinošo sēklu tikai tad, kad citi dievi nespēj veikt savus uzdevumus.

    Mīts vēstī par grūtiem laikiem, kad dēmoni Asūri nekontrolēti sāka postīt pasauli, radot kolosālas problēmas visiem dzīvojošiem uz zemes un dieviem. Lai uzvarētu dēmonus, dievi ieguva Šivas sēklu, tā vīrišķības (radošā spēka) enerģijas un varas simbolu. Viena lieta ir iegūt, bet pavisam cita ir saglabāt iegūto sēklu. Neviena dabiskā glabātuve, neviens klēpis nevaiēja pieņemt šo ugunīgo sēklu. Tāpēc to ielika ugunī, novietojot okeāna vidū līdz brīdim, kamēr Krittika nepiekrita iznēsāt to savā klēpī. No tā dzima Karttikeja, kas savā septītajā dienā kopš dzimšanas, uzveica vareno dēmonu Taraku un atnesa dieviem uzvaru.

    Ļaudis ar patiesi garīgām zināšanām izprot dievišķās sēklas nozīmi, kas ir uguns, Sūrja (Saule) pozitīvās radošās enerģijas tēls un būtība. Viņi atzīst arī Mēness pasīvās aizsargājošās īpašības – ūdens principa nozīmi. Cilvēka dvēsele ir Dievišķās uguns daļiņa. Tas attīstībai nepieciešams šķidrums, grieķiskais bifoss, kas nodrošina pastāvīgu cilvēka būtības dažādu šķautņu izpausmes noteikumu maiņu. Citiem vārdiem, dvēseles, no Absolūta atdalījušās ugunīgās sēklas augšanai un nobriešanai nepieciešama mātišķa ietekme un rūpes no trešās Nakšatras Krittikas puses. Krittikas iedarbība veicina dievišķu īpašību rašanos cilvēkā. Esības materialitāte, dēmoniskie spēki, kas izpaužas melīgā pazemībā un egoismā, nevar eksistēt Krittikas staros. Plejādes ir pasīvā septiņnieka principa kolektīvais klēpis. Tās nodrošina lejupejošo dievišķo plūsmu, kas atmazgā no dubļiem visus dvēseles apvalkus un ļauj tiem strādāt garīgos līmeņos. Kā likums, Krittikas ietekme izsauc radikālas pārmaiņas cilvēka dzīvē. Viņš kļūst par “uguns kūli” un garīgo spēku sakopojuma punktu.

    Krittika rada piemērotu atmosfēru centralizējošu garīgo spēku darbībai un novērš enerģijas izkaisīšanos. Tādejādi, Nakšatrai ir gan konstruktīvs, gan destruktīvs potenciāls. Pirmais parādās aktualizējoties cilvēka radošajai nepieciešamībai, kas izpaužas kā dzimumtieksme vai dalība intelektuālā jeb kādā citā radošā darbībā. Otrais – pretdarbībā evolūcijas procesu palēninošajām tendencēm. Šī Nakšatra neizbēgami iedarbojas uz visu, kas ir pretrunā Dievišķajam plānam.

    Krittikas simboli ir skuveklis, skalpelis vai izliekts nazis. Tie ir ķirurga un bārddziņa instrumenti. Neskatoties uz to, ka ķirurga darbības pēc formas liekas graujošas, viņš aizvāc no ķermeņa svešos audus, tādejādi atjaunojot to normālu darbību. Līdzīgi arī Krittika aizvāc sāpīgos audus no individuālajiem un grupu ķermeņiem, atjaunojot dabisko procesu gaitu. Trešā Nakšatra ir savienojošais posms starp Meša un Vrišabha Raši (Auna un Vērša zīmēm), starp subjektīvo aktivitāti un radošās iemiesošanās sākumu. Dievišķā impulsa jaunas porcijas iemiesošana sākas ar šķēršļu aizvākšanu, kas ir Krittikas ietekmes būtība. Šo šķēršļu daba un konflikta raksturs ir atkarīgi no tā, kādas tieši Grahas (planētas) nokļūst Nakšatras ietekmē vai aspektē to. Tieši Grahas (planētas) ir ķirurgs, kas darbojas ar skalpeli. Piemēram, ja Krittikā atrodas Rahu – augšupejošais mezgls, var sagaidīt sprādzienu cilvēka attiecībās ar pasauli un cerēt, ka pasaulīgo saišu sagraušana iesēs viņā garīgās apziņas sēklu. Sūrja (Saule) Krittikas ietekmē aktivizē domāšanas principu, apveltī ar asu prātu, kas kritizē esošās fiziskās pasaules “važas” un rada vēlmi tās nomest. Pie tam, Krittika šeit ir tikai instruments, ārstējošā subjekta-planētas rokās, kas izveidos operācijas lauku un izstrādās operācijas raksturu. Krittika varēja kļūt par Kartikeja māti tikai tad, kad tās klēpī tika ievietots auglis. Viņa varēja iznēsāt, bet nevarēja ieņemt. Tā arī dzīvē, Krittikas potenciāls paliek nekustīgs līdz brīdim, kamēr tās ietekmē nonāk kāda no Grahām (planētām) – vadītājs un pārmainītājs. Līdzīgi tas attiecas arī uz citām Zodiaka iedaļām.

    4-Rohini mīts

    Pārvaldnieks: Čandra, Mēness
    Simbols: divričus velkoši vērši
    Dievība: Brahma (radītājs)
    Šakti: augšana, radīšana, auglība
    Raksturs: Dhruva – fiksēta, stabila, pastāvīga
    Mērķis: Mokša – atbrīvošanās no mayas (ilūzijas), dzimšanas un miršanas cikla
    Novietojums Zodiakā: 10°00’ — 23°20’ Vrišabha / Vērsis

    Kosmiskais saglabāšanas un aizsardzības princips, cilvēks apzinās savas darbības augļus. Dievišķais cilvēkā zaudē savu atmiņu un cilvēks grimst pasaulīgās izpriecās. Pasaulē ieplūst Dievišķā enerģija. Dvēsele iegūst radošās pašizteiksmes iespēju.

    No dziļas senatnes Nakšatra Rohini ir apvīta ar daudziem noslēpumainiem mītiem un leģendām. Pirms dievišķā spēka atnākšanas eksistē tikai izredzētajiem redzamā sagatavošanās. Tikai, kad pienāk laiks, palīgi eņģeļi iznāk gaismas aplī. Ceturtā Nakšatra ir šādas sagatavošanās vieta. Uz nakšatru Rohini attiecina piecas no visskaistākajām debesu zvaigznēm, arī spilgto sarkano gigantu Aldebaranu. Ceturtā Nakšatra zodiakā atrodas no 40°00’ līdz 53°20’ grādiem. Šis ir Vrišabha Raši (Vērša zīmes) sirds. Nakšatras Rohini pārvaldnieks ir Čandra (Mēness), un simbols ir rati. Pamatīpašība primārajā līmenī ir Radžas, sekundārajā – Tamass un terciārā – atkal Radžas. Primārā motivācija ir mokša (atbrīvošanās). Nakšatras dievs Brama jeb Pradžapati ir Visuma radītājs, kas izvērš kosmisko plānu, saņemtu no citiem, vēl augstākiem dieviem.

    Atharvavēdā Rohini aprakstīta kā Rohita, “Sārtās sirds” sieva. Atbilstoši Puranām Rohini ir viena no Dakši Pradžapati meitām un Čandras (Mēness) sieva. Bez tam, tā figurē Krišnas dzimšanas stāstā kā viņa vecākā brāļa Balaramas pamāte. Visos šajos Rohini izpaudumos var saskatīt norādi uz kosmisko saglabāšanas un aizsardzības principu, viena no kura izpausmēm ir gara un rūpīga gatavošanās pirms katras evolucionāri nozīmīgas saplūšanas.

    Rohini un Rohita attiecības ir aprakstītas dzejā. Atharvavēda apdzied Rohitu kā debesu un zemes radītāju, ar savu spēku un varenību piedodošu tām stiprumu un cietību. Pateicoties viņam, staro debesu gaisma un debesis nekrīt uz zemes. Viņš ir telpas un atmosfēras mērs, dievu nemirstības avots. Tam ir sarkans ķermenis. Tas asociējas ar fizisko Sauli, ir dzīves spēka iemiesojums, kas apveltī visus reālās pasaules elementus ar formu un izmēru. Tā ķermeņa sarkanā krāsa sasaucas ar vitalitātes uzturētājas asins krāsu.

    Tādējādi, Rohita simbolizē vareno radošo spēku. Būdama šī universālā spēka mīļotā, Rohini personificē radošo spēku auglības iekšējo noteikumu. Tā ir pievilkšanās centrs, kas vilina dzimtas turpinātāju aktīvo vīrišķo sākumu. Ceturtās Nakšatras ietekmē cilvēks apzinās savas daibības augļus. Uz to norāda sena himna, kurā, pateicoties Rohini, var uzvarēt jebko un iegūt visas pasaules bagātības.

    Jāatzīmē, ка visuma gaišreģi uzskatīja Rohini par Kosmiskās enerģijas starpnieku, ко izmantojot, var panākt ikvienas cilvēciskās vēlmes izpildi. Rohini darbojās apziņas “virs-domu” līmeni, aiz loģiska prāta racionalitātes robežām. Ar šo Nakšatru reālā pasaule piepildās ar transcendentālu apziņu.

    Rohini līdzdalībai Krišnas bērnības periodā ir dziļš konteksts, jo Krišna personificē kosmiskās apziņas pamošanos. Rohini audžudēls Balarama ir Lielā Prieka simbols. Brāļu mātes Devaki vārds nožīmē “Dieva meita”, tēva Vasudeva -”Debesu gaismas” valdnieks. Balarama bija Devaki septītais bērns, Krišna – astotais. Neilgi pirms dzimšanas, lai glābtu zīdaini no dēmoniskā valdnieka Kamsa dusmām, kurš vēlējās iznīcināt Vasudeva bērnus, Balaramu pārnesa uz Rohini klēpi. Rohini dzemdēja Balaramu, un viņš saņēma no tās mātes mīlestību līdz brīdim, kad Krišnas audžuvecāku Jašodi un Nandi mājā atklājās viņa patiesā izcelšanās. Kā ieroci Balarama nēsāja arklu, bija ļoti draiskulīgs, mīlēja izpriecas un viņam vajadzēja kļūt par Krišnas palīgu tā misijā. Krišnas vecāki īpaši ieredzēja Balaramu, jo bez viņas takta un uzupurēšanās Dievišķās apziņas atnākšana šajā pasaulē būtu neiespējama. Acīm redzams, ka šajā mītā Rohini, līdzīgi kā Rohita sievas lomā, personificē kanālu, pa kuru pasaulē lejup nāk Dievišķā enerģija.

    Šī kanāla darbības detaļas var saskatīt stāstā par to, kā Rohini kļuva par Čandras aizraušanās objektu. Puranas vēstī, ka pēc tam, kad mūžam jaunie jogi, askēti Kumarī atteicās piedalīties pasaules radīšanā, kam viņi bija tieši paredzēti, Brama pieaicināja šim darbam desmit kosmiskos radītājus Pradžapati, starp kuriem bija arī Dakša. Dakšam bija sešdesmit meitas, divdesmit septiņas no kurām bija atdotas par sievu Čandram – Mēnesim.

    Čandra ir zemes barotājs, kam cilvēkā visvairāk rūp konkrētā prāta un apziņas princips. Čandra aizrāvās ar pievilcīgo Rohini un izsauca tās māsu greizsirdību. Māsas devās pie Bramas žēloties, un tas nolādēja Čandru, kurš saslima. Kad māsas apzinājās, ko izdarījušas, tās ņēmās lūgties Bramu par piedošanu Čandram, tomēr Bramas lāsts bija tik stiprs, ka neviens to nevarēja noņemt pilnībā. Tāpēc no tā brīža Čandra periodiski zaudē un atjauno savu spīdumu.

    “Prāta princips” (mind principle) ir iegājies vārdu sakopojums garīgajā literatūrā. Garīgās apgaismības iespēja uz Zemes ir tieši saistīta ar “prāta principu”, un tikko apskatītais mīts norāda uz šādas sakarības izveidošanās nosacījumiem. Apgaismība ir Dievišķa dāvana. Kosmiskā Patriarha bērns, kam jāapvienojas ar Mēnesi – prāta principa personifikāciju, jo tāda ir Dievišķā Griba. Bet, ja šajā brīdī personībā parādīsies privātpšnieciskas tieksmes un persona sāks sekot materiāliem, miesiskiem mērķiem, tā nonāks uzplūdu un atplūdu, pieauguma un krituma ciklos tāpat kā Čandra pēc Bramas lāsta. Cilvēka prāts var pildīt savus pienākumus un nemētāties starp sāpēm un labsajūtu, ja tas ir labi līdzsvarots. Cilvēks, kurš izdabā savām vājībām, kas Rohini ietekmē ir ļoti iespējams, zaudē Dievišķo slavu, svārstās laikā, dziļi iesaistās karmas ciklā – nāves un atdzimšanas aplī. Rohini ir pievilkšanās centrs, kas piespiež Dievišķo sākumu cilvēkā zaudēt savu atmiņu un nogrimt pasaulīgās izpriecās, bet, tai pašā laikā, sūtot varenu radošu impulsu. Rohini ir zona, no kurienes reālajā pasaulē izplūst Dievišķa enerģija, kā redzams no stāsta par Krišnu un Balaramu. Līdz brīdim, kamēr Krišna nebija atklājis savu būtību, Balarama auga Rohini aprūpē. Rohini tādejādi bruģē Dievišķā potenciāla dzimšanas un attīstības ceļu. Ja Rohini novirza cilvēku izpriecu pasaulē un liek ciest no sekām, tad tikai tāpēc, ka zem tās stariem notiek Dievišķās enerģijas aktivizācija, un enerģija aktīvi novirzās materiālajā pasaulē (matērijas simbols ir Balaramas arkls).

    Ceturtās Nakšatras astroloģiskais simbols ir rati, kas ir valdnieku pārvietošanās līdzeklis, īpaši kaujas laukā. Rati brauc ātri un cienīgi. Iejūgtie zirgi personificē varenību, dinamismu jeb, citiem vārdiem, Dievišķo kinētisko enerģiju. Rohini ir rati, kas pārvieto universālo dzīvības spēku, kas pēc savas dabas ir valdonīgs un cieņpilns. Rohini aizsargā šo spēku, kamēr tas nenobriedīs pietiekami, lai satiktos ar ienaidnieku, kas pēc būtības ir apkārtējās pasaules dažādie kārdinājumi.

    Prāta principu pārvalda eksaltējoša Čandra (Mēness), tāpēc tas ātri pārdzīvo savu avantūru jauninājumus. Bet, kā no nesavaldības un visdažādāko baudu cietušais Balarama, viņš tomēr palīdz savam jaunākajam brālim Krišnam izpildīt dievišķo misiju.

    Sanskritā Rohini nozīmē meiteni, kurai sākušās mēnešreizes, tātad, radusies spēja dzemdēt bērnus. Rohini tādejādi kļūst par kosmisko skatuvi, uz kuras dvēsele iegūst spēju radoši pašizpausties. Rohini aizbildniecībā tiek gūta pieredze no garīgajiem skoloyājiem, personībām, kuras sasniegušas vienotību ar augstāko pirmssākumu. Zemākajā plānā Rohini sniedz dziļu aizraušanos seksuālās attiecībās, kuras tālu pārsniedz tradicionālos priekšstatus, stimulējot stiprus impulsus. Lai arī ko cilvēks darītu zem Rohini staru ietekmes, viņš sajūt tajā īpašu jēgu un tālejošu pieredzi sekojot iespējām.

    5-Mrigašira mīts

    Pārvaldnieks: Mangal, Mangal (Marss)
    Simbols: brieža galva
    Dievība: Soma
    Šakti: izpildīšana, iedomātā realizēšana
    Raksturs: Mridu jeb maigā, mīkstā nakšatra
    Mērķis: Mokša – atbrīvošanās no Maijas (ilūzijas), dzimšanas un miršanas cikla
    Novietojums Zodiakā: 23°20 Vrišabha / Vērsis — Mithuna / Dvīņi 6°40’

    Materializācijas radošais impulss, iekšējie un ārējie meklējumi. Jutīgums, grācija, dzīvīgums, straujas izmaiņas, tiekšanās uz zināšanām.

    Piektās Nakšatras “Mrigašira” nosaukums nozīmē “Laimīgs sākums” vai “Jauni iespaidi”. Tas iespaidā cilvēks var iegūt smagu dezorientācijas pieredzi sabiedrisku vai citu kataklizmu ietekmē un neapmierinātību ar savu eksistenci. Tomēr sajukumu un nekārtības, kā likums, nomaina jaunas attiecības un sakari, un dzīve iegūst gluži citu jēgu.

    Nakšatrai Mrigašira pieskaita trīs zvaigznes Orionā. Tā aizņem telpu no Vrišabha Raši (Vērša zīmes) 23°20’ līdz 6°40’ Mithuna (Dvīņi). Nakšatras pārvaldnieks ir Mangal (Marss), līdzpārvaldnieki ir Šukra (Venēra), pirmās divas ceturtdaļas – Padas un Budha (Merkurs) otrās divas ceturtdaļas. Primārā motivācija ir Mokša (atbrīvošanās). Pamatīpašības – Radžas primārajā, Tamass – sekundārajā un terciārā līmeņos. Nakšatras dievs ir Soma, dižā jūtīguma un apgaismības nektāra glabātājs. Soma ir identisks Mēnesim (Čandrai). Tieši viņš aizvilināja Brihaspati (Jupitera ) sievu, kas kļuva par iemeslu lielam karam debesīs. Nakšatras simbols ir viens no Čandras (Mēness) simboliem – brieža galva, kas arī tiks sīkāk aprakstīts.

    Ar piekto Nakšatru asociējas liels daudzums priecīgu notikumu un faktu. “Bhagavadgitā” Krišna asociē sevi ar Mēnesi, kura laikā Sūrja (Saule) atrodas šajā nakšatrā (Magrašira). “Šiva-Puranā” teikts, ka Šivas sieva Urna dzimusi zem Mrigaširas, un zem šīs Nakšatras arī noslēguši laulību. Pavasara ekvinokcijas punkta pāreja piektajā Nakšatrā tiek uzskatīta par mūsdienu Dzelzs vai Melnā laikmeta sākumu (Kali-jugī). Dažās okultajās grāmatās var izlasīt, ka noteiktos laika brīžos zemes poli apmainās vietām. To pavada lielas ģeoloģiskas pārmaiņas un jaunu evolucionāru impulsu pieplūdums. Pēdējā tāda maiņa esot notikusi zem Mrigaširas. Ir saskatāma visu šo notikumu saistība ar dzīvības atjaunošanos pasaules mērogā.

    Jauna dzīvību dodoša impulsa sākums aprakstīts mītā par Somu un Jupitera sievu Taru. Vārds Tara ir ar divām burtiskām nozīmēm: “zvaigzne” un “zvaigznājs”. Atbilstoši mītam, Soma izjuta simpātijas pret Taru, izmānīja Brihaspati – Jupiteru no mājas, samelodams, ka laiks sākt reliģiozo ceremoniju un pavedināja Taru. Atgriezies mājās un neatradis sievu, Brihaspati devās meklējumos. Atradis Taru Somas mājā, viņš pieprasīja to atdot, bet Soma atteicās, un ari pati Tara nevēlējās atgriezties. Atgriešanās notika tikai pēc dievu iejaukšanās. Tara bija stāvoklī no Somas. Kad piedzima Budha (Merkūrs) viņš izrādījās tik apburošs zīdainis, ka Guru (Jupiters) piekrita būt viņam par tēvu, kaut arī zināja ka bērns ir no Čandra-Somas.

    Eksistē vēl viens mīts par Taru, kas bija varenā pērtiķu karaļa Bāli jaunākā brāļa Sugrīvas sieva. Bāli bija tik varens, ka turēja pakļautībā pašu dēmonu valdnieku Ravanu, to pašu, kurš nolaupīja Ramas sievu Situ un kuru Rama iznīcināja lielajā karā. Reiz valdnieks Bāli, devies divkaujā ar vienu no saviem pretiniekiem, ilgi neatgriezās mājās. Visi nosprieda, ka viņš ir kritis un tronis pārgāja jaunākajam brālim Sugrīvam. Kad Bāli atgriezās, viņš nosprieda, ka Sugrīva ir uzurpējis varu un aizveda to uz biezu mežu, bet sievu Taru paņēma sev. Mežā Sugrīva satika Rāmu, kura meklēja Ravanu. Rāma draudzīgi palīdzēja viņam tikt vaļā no Bāli un atgriezt Taru.

    Abos mītos galvenā personāža sieva Tara tiek nozagta likumīgajam vīram. Rodas konflikts, kā rezultātā Tara atgriežas atpakaļ. Hinduismā sieva un vīrs ir vienādā statusā. Sieva papildina vīru. Caur to viņš iegūst iespēju izpildīt reliģiozos pienākumus un radīt bērnus. Abos mītos sievu nozog par viņas vīru mazāk cildens personāžs, pēc tam notiek jau zināmā sievas un laupītāja (materiālistiskāka personāža) savstarpējās pievilcības un ietekmju sajaukšanās, beidzot sievai atgriežoties pie likumīgā vīra.

    Nevar neatzīmēt impulsu dabu, pateicoties kam attīstās šī situācija. Tās jēga ir sekojoša, izveidojot attiecības ar zemāka līmeņa personību, sievai notiek iekšējas izmaiņas, kuru ietekmē viņas vairāk garīgais vīrs ir spiests dzīvot pa jaunam un vairāk novērtēt savu sievu. Citiem vārdiem, tā kā cilvēka Gars savā pirmatnējā tīrībā nevar efektīvi piedalīties materializācijas procesā, zem Mrigaširas tam nedaudz sevi jāpazemina evolūcijas procesa veiksmīgam turpinājumam. Budhi jeb intelekta, kā simbols ir Budha – Merkurs, parādīšanās uz skatuves ir svarīga garīgās evolūcijas stadija. Piektā Nakšatra atbalsta visu no iekšienes uz āru vērsto ziņkārīga un jūtīga prāta iespēju attīstību. Nakšatras nosaukums “Mrigašira” tulkojas kā “Brieža vai antilopes galva”. Bez tam sakne “mrig* nozīmē “meklēt”, “tiekties uz kaut ko” kā arī attiecas uz iekšējiem meklējumiem. Sakne “šir” ir saistīta ar “galvu”- augstāko jebkuru materiālu objektu telpas punktu. Tādejādi, var pieņemt, ka nosaukums “Mrigašira” attiecas uz sākuma punktu iekšējiem meklējumiem, kas virzīti no āra uz iekšu vai no augšas uz leju un kas notiek ar intelekta (galvas) līdzdalību. Piektā Nakšatra ir saistīta arī ar materializācijas radošā impulsa sākumu. Salīdzinot sevi ar šo Nakšatru, Krišna deva mājienu, ka viņš ir avots no kura visas sēklas smeļ augšanas enerģiju. Šivas apprecēšanās atbilst dižajai kosmiskajai saplūsmei Šivas – un Šakti-tattvām, kā rezultātā notiek izpausmes procesa objektivizācija. Citiem vārdiem, Šivas sievas Urnas dzimšanas brīdis atbilst pasaules rašanās sākumam. Līdz Matricas jeb Kosmiskā klēpja – Hiraņjagarbhi radīšanai izpausme nebija iespējama.

    Mrigašira ir iekšējie un ārējie meklējumi, pateicoties kam, Gars iefiltrējas matērijas ārējā slānī, tiecoties pilnīgi atklāt savu realitāti un, vienlaicīgi, materialitātes iluzoritāti. Šī ir mītisko “sekošanas” un “meklējumu” ideja. Ja cilvēks dzīvo Mrigaširas ietekmē, viņam apkārt ir bagātība un pārpilnība. Tieši tāpēc šo nakšatru uzskata par īpaši labvēlīgu. Tomēr tādam cilvēkam gala rezultātā jānogurst no bagātības un jāatklāj patiesā, plašā dzīves jēga.

    Grūti caurejamā meža biezoknī dzīvojošais briedis ir īpašs dzīvnieks, slavens ar savu nenotveramību. Šī mākslinieciskā tēla varianti ir stirna, antilope u.t.t. “Zelta antilope” vai “zelta briedis” ir simboli ilūzijai, labklājības mirāžai, kas noved cilvēku pasaulīgu izpriecu gūstā. Brieža galvu var saskatīt Mēness diskā, tas ir iztēles radīts tēls. Tiekšanās pēc konforta un izpriecām dzīvē ir dzīšanās pēc zelta antilopes, pēc iluzorām, nenotveramām lietām. Maigā un noslēpumainā stirna ir mūžīgais apdziedāšanas priekšmets, mīlestības un apjūsmošanas objekts. Tajā ir zināma līdzība un savstarpēja pievilkšanās ar sievietēm, īpaši, ar meitenēm, kuras iemīlējušās, kas rada romantiskas vēlmes. Tā Mrigašira aktivizē romantiskas mīlestības un laulības ideju. Astrologi uzskata, ka Mēnesim atrodoties šajā Nakšatrā, spēcīgi palielinās ieņemšanas iespēja. Ļaudis, kas dzimuši šīs Nakšatras spēcīgā ietekmē, ir apveltīti ar jūtīgumu, grāciju, dzīvīgumu un vispārēju ārēju pievilcību. Izmaiņas Mrigaširā ir radikālas un straujas kā antilopes lēcieni. Kādā brīdī subjektivitāti var strauji nomainīt objektivitāte. Ne velti, Mrigašira ir viena puse atrodas Vrišabhā (Vērsī), otra puse Mithunā (Dvīņos). Vrišabha (Vērsis) ir vieta, kurā uztvere ir subjektīva un skatiens vērsts uz ārpusi, bet Mithunā (Dvīņos) notiek kosmiskā impulsa diferenciācija, un rodas prāta dalījums (duālisms), nodrošinot divvirzienu uztveres iespēju.

    Briedim ir brīnišķīgas acis un ausis, uztveres un sajūtu orgāni. Tas ir vērīgs, zibenīgi reaģē uz skaņu un pirmajām ienaidnieka pazīmēm. Tās ir īpašības, ar kurām apveltīta piektā Nakšatra. Pakāpeniskā Nakšatras darbības kvalitātes maiņa no bezfomīgā un tīri garīgā, caur mentālo un jūtīgo uz konkrētu fizisko, atspoguļojas šīs Nakšatras Padu – ceturtdaļu pārvaldniekos: Sūrja (Saule), Budha (Merkūrs), Šukra (Venēra), Mangal (Marss). Visām Grahām (planētām) – Padu pārvaldniekiem kopīgās īpašības ir enerģija, dzīvīgums un tiekšanās uz zināšanām. Mangal (Marsa), kā galvenā Nakšatras pārvaldnieka pamatīpašība ir mūžīgā neapmierinātība, kas izpaužas kā kaut kā augstāka un izsmalcinātāka (ne tik konkrēta) meklējumi. Tādējādi, neskatoties uz izteikto inerci un tendenci uz materializāciju, Mrigaširai piemīt nepieciešamība pēc atbrīvošanās. Šajā apstāklī arī rodas pastāvīgais konflikts visam, kas atrodas zem Mrigaširas starojuma un ietekmes.