Sanskrita vārds “Nakšatra” burtiski nozīmē “tas kas negaistošs” vai “tas, kas nekad nevājinās”. Tā saucās mēness zvaigznāji vai mēness pieturas, zodiakālā apļa segmenti, kuros Čandra (Mēness) uzturas tieši vienu diennakti. Izpratne par Mēness zvaigznāju sistēmu sākusi veidoties dziļā senatnē. Pilnu Nakšatru sarakstu un to atbilstību vēdiskajām dievībām var atrast pašos agrākajos vēdiskajos avotos – Atharvavēdā un Jadžurvēdā. Tās ir divdesmit septiņas*. No mitoloģijas skatpunkta Nakšatras šeit ir Dakšas Pradžapati meitas. Dižais kosmiskais ciltstēvs, Brahma līdzradītājs, kuru tas speciāli izsauca sadarbībai kosmiskajā evolūcijā, skaitās lielās ģimenes tēvs, bet tieši Nakšatrām – Čandras (Mēness ) sievām Vēdas atvēl astroloģisko zināšanu glabātuves lomu. Mēness zvaigznājus plaši izmanto ne tikai indiešu, bet ari ķīniešu un arābu astroloģijā. Rietumu astrologi velta tām daudz mazāku uzmanību. Katra no divdesmit septiņām Nakšatrām atbilst zodikālā apļa 13°20’ grādiem un dalās četrās vienādās daļās – Padās pa 3°20’. Nakšatras apvieno grupās pēc to galvenās (guniskās) īpašības, pamata motivācijas, piederības vīrišķajai vai sievišķajai dzimtai, tai vai citai kastai, noteiktam dzīvnieku veidam u.t.t. Nakšatru īpašība atspoguļojas to simboliskajā attēlojumā un tām atbilstošo vēdisko dievību tēlos, tās sasaucas arī ar Grahu (planētu) – pārvaldnieku īpašībām.

Katra zodiakālā zīme satur sevī divas ar ceturtdaļu Nakšatras. Jāatzīmē, ka sanskrita zīmju nosaukums “Raši” (kaudze, bezjēdzīgs kaut kā sakopojums) nav nejaušs, jo Nakšatru darbība atšķiras ar īpašu dziļumu un specifiskumu.

Zodikālā apļa sākums ir Auna nulles punkts (0°), tas ir arī pirmās Nakšatras Ašvini sākums. Grahas (planētas) pārstāv aktīvos radošos principus, kas darbojas Zodiaka pasīvajā laukā, tā dažādās zonas akcentē tās vai citas planētu īpašības, līdzīgi kā augsne nosaka veģetācijas raksturu. Grahas (planētas) izceļ un atrod šo zonu īpašības, līdzīgi kā veģetācija uzrāda augsnes īpašības. Visaptverošākā Zodiaka Raši (zīmju) daba ir Prakriti – sievišķais radošais impulss, augsne, kurā aug un vairojas Puruša sēkla – apziņa. Raši (zīmju) un Nakšatru būtība ir pasīvā radošā potenciāla un jebkuras darbības materiālā substrāta glabātuve. Grahu (planētu) būtība, savukārt, ir aktīvie ģenerējošie spēki, iemesli jeb, citiem vārdiem sakot, pati darbība.

* neskaitot Nakšatru Abhidžit, kura vairs nav redzama

Bulta kā dinamiska kustība

Bulta tiek izmantota astroloģijā reti, tomēr tā simbolizē dinamisku kustību noteiktā virzienā. Faktiski visi astroloģiskie impulsi, ko pārstāv dažādas planētas, zīmes un nakšatras, rada kustību noteiktos virzienos. Tāpēc bultas izmantošana var šķist lieka. Tomēr šis simbols tiek izmantots, lai norādītu uz primāro enerģiju paātrinājumu.

Parasti bultai ir divi aspekti. Pirmais norāda kustības virzienu, bet otrais — mērķi, kam tā tiek izmantota. Bulta tiek izmantota kā palīglīdzeklis cīņā pret pretējo spēku. Prasmes loka šaušanā, kas iegūtas smaga darba, rūpīgas apmācības un lielas pašdisciplīnas ceļā, padara šo simbolu gan dinamisku, gan askētisku. Turklāt bultu var izšaut tikai loka šāvēja brīvprātīgas rīcības rezultātā. Tā simbolizē gribasspēku un apņēmību.

Bulta ir arī garīgu meklējumu simbols, kas prasa īpašu cilvēka kategoriju un īpašu misiju. Šādas aktivitātes nav iespējamas visiem. Tāpēc bulta daudzos senos mācību avotos simbolizē garīgo tieksmi. Upanišadās bulta pārstāv koncentrētus garīgos centienus. Māceklim tiek uzsvērts, ka viņam jāizšauj bulta precīzi, ar uzmanību un koncentrēšanos, tiecoties pēc savas augstākās izcelsmes un mērķa — Dievišķā Es jeb Atmana.

Bulta ir instruments cēlu mērķu sasniegšanai, kā arī pašaizsardzībai. Karotāji izrādīja cieņu, šaujot bultas pie savu skolotāju un vecāko kājām. Alegoriski bulta tiek izmantota, lai norādītu uz padevību augstākajam Es, tādējādi atverot sevi spēcīgai garīgo spēku plūsmai.

Bulta ir arī instruments, lai izteiktu spējas. Tā ir precīzs rīks, kas paredzēts, lai sasniegtu mērķi. Panākumi šādos centienos tiek sasniegti ar koncentrētu un kontrolētu uzmanību, atbilstošu fizisko spēku un nepieciešamo psihofizisko koordināciju. Šīs īpašības izpaužas tikai tad, kad dvēsele sasniedz noteiktu evolūcijas stadiju. Tikai tad, kad indivīds kļūst bezbailīgs un spēj upurēt pat savu ķermeni uzdevuma vārdā, viņš var iegūt prasmes augstākajiem garīgajiem sasniegumiem.

Bultas atbilstību saistībā ar Marsu var novērtēt īpaši labi. Izpētot astroloģiskos aprakstus, atklājas, ka jebkurā kontekstā, kur tiek izmantota bulta, tā norāda uz garīgajiem meklējumiem.

Pārvaldnieks: Ketu – Mēness Dienvidu mezgls
Simbols: zirga galva
Dievība: Ašvini Kumaru
Šakti: nest gaismu
Raksturs: Kšipra – viegla, Laghu – ātra
Mērķis: Dharma – gods, morālā harmonija
Novietojums Zodiakā: 0°00’ — 13°20’ Meša / Auns

Valdošā īpašība ir darbība, kas izpaužas visos plānos, līmeņos. Enerģijas aktivizācija. Ieiešana materiālajā pasaulē. Raksturīga aktivitāte, neatlaidība, dinamisms, izteikta griba, dzīvības alkas, arī agresija, miessakāre, impulsivitate, pārsteidzība

Zodiaka pirmā Nakšatra saucas Ašvini un atrodas Meša Raši (Auna zīme) pirmajos 0°00’ – 13°20’ grādos. To veido trīs zvaigznes, kuras izvietojas zirga siluetā. Divi zirgi ir šīs Nakšatras vēdiskais simbols. Klasiskie teksti to saista ar debesu nimfas tēlu, kurš vēlāk uzskatīts par vēdisko dievu Ašvinu māti. Pirmās Nakšatras galvenā valdošā planēta ir Ketu – Mēness Dienvidu mezgls, saistīts ar abstrakto domāšanu. Ašvini līdzpārvaldnieks ir Mangal (Marss), Meša Raši (Auna zīmes), kur izvietota Nakšatra saimnieks, atbilstošs iekšējo īpašību ar evolucionārā procesa tālākas paplašināšanas mērķi ārējai izpausmei. Valdošā īpašība ir Radžas (darbība), kas šeit izpaužas visos līmeņos. Primārā motivācija ir dharma – princips vai gods. Nakšatrā Ašvini eksaltē Sūrja (Saule). Nakšatra saistīta ar fundamentālās (pirmatnējās) enerģijas aktivizācijas procesu no tās sākotnējā latentā stāvokļa. Indiešu mīti vēsta, ka neviens nevarēja izturēt Sūrja (Saule) dieva Sūrjas staru spožumu, tāpēc viņam nebija sievas. Bija nepieciešams samazināt Sūrja spožumu, lai tas varētu baudīt ģimenes dzīves labumus.

Tāpēc Sūrjas māte Aditi devās pēc palīdzības pie sava vīra Kašjapas. Tas paņēma augli, sadalīja to divpadsmit daļās un padarīja tās par saulēm katru savā atsevišķā valstī. Mūsu visuma Saule (Sūrja) apņēma par sievu Tvaštri, Tvaštara (vēl sauc arī par Višvakarmu), debesu arhitekta meitu. Tomēr neskatoties uz to, ka Sūrjas spožums jau bija mazināts, meitene uzskatīja par neiespējamu izpildīt laulības pienākumus tik žilbinošam laulātajam. Lai uzzinātu savu dharmu (atbildību) Tvaštri nolēma uz laiku atstāt vīru, lai veiktu grēku izpirkšanu, uzticot rūpes par viņu savai kalponei Čaijai (ēnai).

Šī alegorija saistīta ar Sūrja (Saule) evolūcijas pašu sākumu un ir atslēga pirmatnējās enerģijas aktivizācijas noslēpumainajam procesam. Aplūkosim darbojošos personu vārdu jēgu: vārds “Sūrja” ceļas no saknes su- radīt, dzemdēt, radītājs, var saskatīt sakarību ar jēdzieniem: vīrišķība, bezbailība u.t.t. “Tvaštars” ir namdaris, celtnieks, strādnieks. Pēc mīta likumiem visus šos epitetus tēvs var nodot meitai Tvaštri. Sūrjas māte “Aditi” ir Zeme un arī dievu Māte. Aditi ir sākums un beigas, alfa un omega (starp citu, viens no Sūrjas vārdiem ir Aditja – Aditi dēls). “Tvaštri” nav tikai vienkārši namdara meita, viņas otrais vārds Sandžja nozīmē saprātu, sapratni, intelektu un, savā ziņā, arī grēkošanu vai pārkāpumu. Vispieņemtākais vārda “Čaija” tulkojums ir Ēna, bet vēl ir arī Atspulgs, Puķu sajaukšana, Aizsardzība un Tumsa. Kas tad notika tālāk? Kamēr Tvaštri bija projām, Čaija visu laiku pavadīja kopā ar Sūrju. Tā rezultātā, Sūrja noturēja viņu par savu sievu un tā arī iemīlēja. Tvaštri, atgriezusies un visu uzzinājusi, sajutās pazemota un apvainota. Ar sāpi sirdī viņa aizgāja no mājas un neatgriezās pie tēva, bet sāka mētāties apkārt ķēves veidolā. Kad Sūrja atklāja melus, viņš devās meklēt savu īsto sievu. Atradis ķēvi Tvaštri, viņš pats pārvērtās par ērzeli un ieguva to. No šī sakara piedzima dvīņi Ašvini, divi jātnieki, kas arī ir pirmās Nakšatras tēls.

Ašvini ir avots dižajam, dziedinošajam un atjauninošajam spēkam, kura darbība pieminēta mītā par gudro sirmgalvi Čjavani. Šis gudrais apprecējās ar jaunu princesi, kura drīz sāka pieprasīt no viņa laulības pienākumu pildīšanu. Sirmgalvis vērsās pie Ašviniem, un tie atgrieza viņam jaunību. Ašvinu spēks aprakstīts arī citās mītiskajās epizodēs. Piemēram, Ašvini gribēja izārstēt Parikšitu, pēdējo no Dvapara-jugi valdniekiem, kurš bija nolemts nāvei pēc pazemes valdnieka, dižās čūskas Takšata kodiena. Tomēr Takšats aicināja viņus padomāt, vai Ašviniem ir tiesības iejaukties sprieduma izpildē, kā rezultātā valdnieks tika atstāts likteņa varā.

Tātad pirmā Nakšatra ir dziedinoša spēka avots, kas spējīgs atgriezt jaunību un atdzīvināt mirušos. Bet šim spēkam nepieciešama garīga skolotāja vadība (kā simbols šajā gadījumā ir Takšats – Naga gudrais skolotājs). Tieši viņš lemj, vai var to izmantot.

Pirmās Nakšatras simbols zirgs (ašva) atbilst svētajam skaitlim septiņi. Ar šo skaitli asociējas daudzi svarīgi un labvēlīgi priekšmeti: eksistē septiņi Absolūta radošās enerģijas kanāli (stari), mūžīgajai ugunij ir septiņas liesmu mēles. Bez tam, zirgs ir vitalitātes vai dzīvības spēka simbols un ietver sevī septiņas ugunis, barojošas ar enerģiju visas reālās pasaules formas. Vēl viens šī dzīvības spēka simbols ir Sūrjas ratu septiņi zirgi. Tādejādi, Nakšatra Ašvini ir enerģijas avots, ar kuru Sūrja (Saule) pamodina dzīvei dažādus radošos spēkus. Šī Nakšatra nes sevī veseluma un pilnības jēdzienus. Tā ir visu veidu enerģijas glabātuve un avots visām radošajām iespējām, kuras šeit eksistē latentā formā.

Bez tam, zirgs simbolizē fizisko spēku un izturību. Ja jātnieks spēs pakļaut mežonīgo zirgu, tas nenogurdināmi nesīs viņu tālēs zilajās. Atbilstoši, tas, kurš apgūs pirmās Nakšatras enerģijas, varēs sasniegt lielus augstumus materiālajā un garīgajā attīstībā. Bez tam, Ašvini ir enerģijas avots, kas baro mūžīgās un subjektīvās Gaismas lejupiešanu “ēnu pasaulē”, t.i., matērijā, materiālajā telpā. Pateicoties tā dominējošajai ietekmei, šai Nakšatrai ir raksturīgi nevaldāma aktivitāte; neatlaidība, dinamisms, nesalaužama griba un nosliece uz inertās matērijas aktivizēšanu. Tas enerģija, pēc īpašībām līdzīga elektrībai un zibens enerģijai, veicina inertās matērijas atjaunošanu un pārveidošanu, kas tiek piepildīta ar dievišķā gara īpašībām un veicina cilvēciskās būtības radikālu transformāciju. Ašvini dod personībai visaptverošas dzīves alkas, līdera tieksmes, jaunu zemju izpētes un valstu dibināšanas nenogurdināmu garu. Miers nav domāts tiem, kas dzīvo šīs Nakšatras ietekmē. Nakšatras Ašvini negatīvās izpausmes ir agresija, miesaskārība, impulsivitāte un pārsteidzība. To pavada mūžīga neapmierinātība un, bieži, izvairīšanās no atbildības.

Pārvaldnieks: Šukra, Venēra
Simbols: sievietes dzimumorgāni – vagīna
Dievība: Jamaradža
Šakti: radošā potenciāla izpausme
Raksturs: Ugra jeb cietsirdīgā, briesmīgā
Mērķis: Artha – vara, slava, labklājība un bagātība
Novietojums Zodiakā: 13°20’ — 26°40’ Meša / Auns

Virzīta darbība, radošā procesa kanāls, dvēseļu pārvietošana starp dažādām esības sfērām, tilts starp cilvēcisko un Dievišķo, jauna dzīvības spēka ieplūšana fiziskajā formā, rodas iedvesma, emocijas un darbība kosmisko spēku ietekmē, jūtīgums, nemiers.

Otrā Nakšatra Bharani atrodas Meša Raši (Auna zīmē) no 13°20’ līdz 26°40’. Tās pārvaldnieks ir Šukra (Venēra). Līdzpārvaldnieks ir Meša Raši (Auna zīmes) valdošā planēta Mangal (Marss). Nakšatras galvenā īpašība primārajā un sekundārajā līmenī ir Radžas (aktivitāle), terciārā – Tamass (inerce). Sākotnējā motivācija ir Artha, virzīta darbība, audzēšana, resursu vākšana. Trīs atslēgas Nakšatras iekšējās būtības izpratnei ir: tās simbols joni (sieviešu dzimumorgāns), tās pamatprincips jeb tattva, Šakti (kosmosa pasīvais princips) un galvenā dievība Jama (nāves dievs).

Atšķirībā no pirmās Nakšatras, kura atbilst kosmiskajai enerģijai, diferencētai no tukšuma, bet latentā stāvoklī bez kinētiskā potenciāla, otrā Nakšatra Bharani apstiprina šo potenciālu un kļūst par radošā procesa kanālu, tāpēc arī apzīmēta ar sievietes dzimumorgānu. Sanskrita nosaukums sieviešu dzimumorgāniem, bhaga, ir plašs un daudznozīmīgs. Hindu rituālos un ceremonijās īpaša vieta tiek atvēlēta ar sievišķo radošo enerģiju saistītiem simboliem. Viens no šādiem simboliem ir Argja, trauks no kura lej ūdeni uz dieva statujām, tādējādi izsakot savu padevību. Kosmisko sievišķo spēku bieži salīdzina ar laivu, kas pārvadā dažādas kravas no vienas vietas uz otru. Ūdens kustība simbolizē dzīvības spēka kustību. No turienes vēl viena otrās Nakšatras simbola joni šķautne – pateicoties tās enerģijām notiek dvēseļu pārvietošana starp dažādām esības sfērām, būtībā, no subjektīvās (iekšējās pasaules) uz ārējo izpausmju pasauli. Viena no visredzamākajām vārda “bhaga” nozīmēm ir “labvēlīgais, barojošais”, jo tas ceļas no saknes bhadž, saistītas ar ēdināšanu. Tas norāda uz Bharani kā pasauli barojošās dievišķās enerģijas vadītāja darbību.

Trauks Argja, ar kura palīdzību lej ūeni, ir padevības un iesvētīšanas simbols, kā arī, simbolizē tiltu starp cilvēcisko un dabas Dievišķo aspektu. Noasa šķirsts arī ir Argja, kurā Dievišķā sēkla tiek nesta caur laiku un telpu pretī augšanai labvēlīgiem apstākļiem. Tas ir vēl viens sievišķās radošās enerģijas simbols.

Vēdu filozofijā izšķir izpausmes divas sākotnējās enerģijas (tattvas): Šiva-tattvu un Šakti-tattvu. Tās pārstāv aktīvo un pasīvo principus, dabas centrbēdzes un centrtieces spēkus, kuru polarizācija ir manifestācijas procesa pamats. Ašvini atbilst Šiva-tattvai, bet Bharani – Šakti-tattvai.

Otrās Nakšatras dieva-pārvaldnieka vārds Jama nozīmē “dievība”. Tas ir arī jogas termins vairākos vingrinājumos – jama un nijama, – kas virzīti uz iekšējās dabas nostiprināšanu un enerģizēšanu. Abas nozīmes norāda to, ka Jama ar savu darbību veicina jauna dzīvības spēka iekļūšanu fiziskajā formā. Kā nāves dievs, Jama virza dzīves spēku uz dvēseles dzimšanas brīdi: dod mums iespēju atbrīvoties no vecā, nolietotā ķermeņa, nespējīga izrādīt gara spēku un iemiesoties jaunā. Ar citiem vārdiem, šis dievs dod jaunus vadītājus efektīvākai dzīvības spēka nodošanai.

Bharani ir pasīvā potencialitāte, no kuras dzimst apstākļi dzīves spēka dažādu veidu izteikšanai.

Bharani ir Meša Raši (Auna zīmes) produktīvā zona, kur nozīmīgi iedarbinātas oriģinalitātes un impulsivitātes īpašības. Bharani dod impulsu jebkuras idejas aktualizācijai un jebkuru formu konkretizācijai.

Otrā Nakšatra ir Šakti princips, tāpēc tās iedarbībā dzimst iedvesma, kurai blakus nobāl loģika. Šakti spēks nosaka dzimumu savstarpējo pievilkšanos. Interesanti, ka tradicionālā psiholoģija nav devusi racionālu atbildi, no kurienes tas rodas, un, šajā nozīmē, problēmu pārvalda tumsas dievs Jama. Negaidīta universālās enerģijas plūsma caur cilvēku bieži izsauc varenu un, kā likums, aklu iemīlēšanos. Bharani racionalitāte nav raksturīga. Tās ir emocijas un darbība kosmisko spēku ietekmē.

Pareģojošajā astroloģijā Bharani apvelta personu ar īpašu jūtīgumu. Cilvēks reaģē uz vissīkākajiem labsirdības un rūpju apliecinājumiem. Viņam ļoti grūti aizmirst un izmest no sirds iepriekšējos pāridarījumus. Bieži ir nemierīgs, nepacietīgs, nesatiek ar cilvēkiem un nepanes lietas, kas neatbilst viņa augstākajiem principiem. Tāds cilvēks dzīvo paša ideju pasaulē, cenšoties uzbūvēt paradīzi zemes virsū. Viņa vājība ir novest visu līdz bezgalībai. Ja viņš nodarbojas ar jogu, tad kļūst par pilnīgu askētu, ja nododas zemes priekiem, tad arī tur nezin mēru.

Pārvaldnieks: Sūrja, Sūrja (Saule)
Simbols: skuvekļa asmens
Dievība: Agni (Uguns)
Šakti: nogriezt, atdalīt nevajadzīgo
Raksturs: Mišra – jauktā, vienlaicīgi asa un maiga
Mērķis: Kāma – prieks jeb fiziskas un emocionālas baudas
Novietojums Zodiakā: 26°40’ Meša / Auns — 10°00’ Vrišabha / Vērsis

Graujoša vai attīroša darbība, vēlme pēc radikālām darbībām, dievišķu īpašību rašanās cilvēkā, iedarbojas uz visu kas ir pretrunā Dievišķajam plānam, var veikt ikdienas, rutīnas darbus.

Trešā Nakšatra aizņem apgabalu no 26°40’ Meša Raši (Auna zīmē) līdz 10°00’ Vrišabha Raši (Vērša zīmē). Tās pirmā ceturtdaļa – Pada ir Meša Raši pārvaldnieka Mangala (Marsa) ietekmē, bet atlikušās trīs Padas – Vrišabha (Vērša) pārvaldnieka Šukras (Venēras) ietekmē. Trešās Nakšatras pārvaldnieks ir Sūrja (Saule). Virsvaldība pār Krittiku pieder uguns dievam Agni. Zvaigznāja simbols ir bārdas naža asmens. Pamatīpašība pirmajā un otrajā līmenī ir Radžas, terciārā – Sattva. Primārā motivācija ir Kāma jeb vēlēšanās. Uz šo Nakšatru attiecina sešas redzamās zvaigznes un viena neredzamā. Tās visas pieder zvaigžņu sakopojumam Plejādēm. Plejādes (septiņas māsas) uzskata par septiņu dižo gaišreģu riši, astronomiski pārstāvot septiņas Lielo Greizo Ratu zvaigznes, sievas. Šī Nakšatra izrāda graujošu vai attīrošu iedarbību. Būdama saistīta ar planētas evolūciju atbildīgajiem senajiem Riši, tā realizē viņu virzošo spēku. Plejāžu un Lielo Greizo Ratu saistība ir dziļa un, lielākoties, atrodas krēslas aizsegā.

Pār Krittiku valda vēdiskais uguns dievs Agni, kas ir centrālā figūra senajos vēdiskajos tekstos. Uguns savā smalkākajā formā ir pirmā sākotnējā mūžīgā Absolūta izpausme. Tā ir pati dzīvības spēka būtība, kas piemīt visām bez izņēmuma esības formām. Tiklīdz iekšējā uguns izdziest, pievilkšanās starp veseluma daļām atslābst, un tas sairst. Septiņiem esības līmeņiem par savu rašanos jāpateicas septiņām ugunīm.

Fiziskajā ziņā septiņnieka princips darbojas vienlaicīgi mikrokosmā un makrokosmā. Mikrokosmā eksistē septiņi cilvēciskās būtnes apvalki, kam atbilst septiņi atdzīvinošie principi. Augstākais ir Atmas princips, kas izpaužas caur atmisko apvalku, ko praktiski nav iespējams aprakstīt un apjēgt. Trešā Nakšatra un pārvaldošais uguns dievs Agni ir veseluma vienotību uzturošā atmiskā principa dziļākās uguns simboli. Pateicoties savai ugunīgajai dabai, Krittika izsauc vēlmi pēc radikālām pārmaiņām.

Mītos teikts, ka septītā māsa, Plejāžu neredzamā zvaigzne ir riši Dhruvas, Polārās zvaigznes sieva. Tā kā visa zemeslode griežas ap asi, kas tagad iet caur Polāro zvaigzni, Krittika ir zemes dzīves septiņkārtējās izpausmes vadošā impulsa avots. Krittikas saistība ar Polārzvaigzni akcentē centrālā neredzamā principa svarīgumu, no kura tālāk rodas visi dzīves likumi.

Līdzīgi, kā otrā Nakšatra Bharani, Krittika apveltīta ar sievišķo pasīvo īpašību (Šakti-tattvu). Trešās Nakšatras ietekmē sākas sievišķā principa diferenciācija, kas atspoguļota mītos. No Krittikas ceļas paša varenākā hindu panteona dieva, Valdnieka Šivas dēla, Karttikeja vārds. Pie tam, Šiva reti izmanto savu varenību pasaules radīšanai, sējot dzīvinošo sēklu tikai tad, kad citi dievi nespēj veikt savus uzdevumus.

Mīts vēstī par grūtiem laikiem, kad dēmoni Asūri nekontrolēti sāka postīt pasauli, radot kolosālas problēmas visiem dzīvojošiem uz zemes un dieviem. Lai uzvarētu dēmonus, dievi ieguva Šivas sēklu, tā vīrišķības (radošā spēka) enerģijas un varas simbolu. Viena lieta ir iegūt, bet pavisam cita ir saglabāt iegūto sēklu. Neviena dabiskā glabātuve, neviens klēpis nevaiēja pieņemt šo ugunīgo sēklu. Tāpēc to ielika ugunī, novietojot okeāna vidū līdz brīdim, kamēr Krittika nepiekrita iznēsāt to savā klēpī. No tā dzima Karttikeja, kas savā septītajā dienā kopš dzimšanas, uzveica vareno dēmonu Taraku un atnesa dieviem uzvaru.

Ļaudis ar patiesi garīgām zināšanām izprot dievišķās sēklas nozīmi, kas ir uguns, Sūrja (Saule) pozitīvās radošās enerģijas tēls un būtība. Viņi atzīst arī Mēness pasīvās aizsargājošās īpašības – ūdens principa nozīmi. Cilvēka dvēsele ir Dievišķās uguns daļiņa. Tas attīstībai nepieciešams šķidrums, grieķiskais bifoss, kas nodrošina pastāvīgu cilvēka būtības dažādu šķautņu izpausmes noteikumu maiņu. Citiem vārdiem, dvēseles, no Absolūta atdalījušās ugunīgās sēklas augšanai un nobriešanai nepieciešama mātišķa ietekme un rūpes no trešās Nakšatras Krittikas puses. Krittikas iedarbība veicina dievišķu īpašību rašanos cilvēkā. Esības materialitāte, dēmoniskie spēki, kas izpaužas melīgā pazemībā un egoismā, nevar eksistēt Krittikas staros. Plejādes ir pasīvā septiņnieka principa kolektīvais klēpis. Tās nodrošina lejupejošo dievišķo plūsmu, kas atmazgā no dubļiem visus dvēseles apvalkus un ļauj tiem strādāt garīgos līmeņos. Kā likums, Krittikas ietekme izsauc radikālas pārmaiņas cilvēka dzīvē. Viņš kļūst par “uguns kūli” un garīgo spēku sakopojuma punktu.

Krittika rada piemērotu atmosfēru centralizējošu garīgo spēku darbībai un novērš enerģijas izkaisīšanos. Tādejādi, Nakšatrai ir gan konstruktīvs, gan destruktīvs potenciāls. Pirmais parādās aktualizējoties cilvēka radošajai nepieciešamībai, kas izpaužas kā dzimumtieksme vai dalība intelektuālā jeb kādā citā radošā darbībā. Otrais – pretdarbībā evolūcijas procesu palēninošajām tendencēm. Šī Nakšatra neizbēgami iedarbojas uz visu, kas ir pretrunā Dievišķajam plānam.

Krittikas simboli ir skuveklis, skalpelis vai izliekts nazis. Tie ir ķirurga un bārddziņa instrumenti. Neskatoties uz to, ka ķirurga darbības pēc formas liekas graujošas, viņš aizvāc no ķermeņa svešos audus, tādejādi atjaunojot to normālu darbību. Līdzīgi arī Krittika aizvāc sāpīgos audus no individuālajiem un grupu ķermeņiem, atjaunojot dabisko procesu gaitu. Trešā Nakšatra ir savienojošais posms starp Meša un Vrišabha Raši (Auna un Vērša zīmēm), starp subjektīvo aktivitāti un radošās iemiesošanās sākumu. Dievišķā impulsa jaunas porcijas iemiesošana sākas ar šķēršļu aizvākšanu, kas ir Krittikas ietekmes būtība. Šo šķēršļu daba un konflikta raksturs ir atkarīgi no tā, kādas tieši Grahas (planētas) nokļūst Nakšatras ietekmē vai aspektē to. Tieši Grahas (planētas) ir ķirurgs, kas darbojas ar skalpeli. Piemēram, ja Krittikā atrodas Rahu – augšupejošais mezgls, var sagaidīt sprādzienu cilvēka attiecībās ar pasauli un cerēt, ka pasaulīgo saišu sagraušana iesēs viņā garīgās apziņas sēklu. Sūrja (Saule) Krittikas ietekmē aktivizē domāšanas principu, apveltī ar asu prātu, kas kritizē esošās fiziskās pasaules “važas” un rada vēlmi tās nomest. Pie tam, Krittika šeit ir tikai instruments, ārstējošā subjekta-planētas rokās, kas izveidos operācijas lauku un izstrādās operācijas raksturu. Krittika varēja kļūt par Kartikeja māti tikai tad, kad tās klēpī tika ievietots auglis. Viņa varēja iznēsāt, bet nevarēja ieņemt. Tā arī dzīvē, Krittikas potenciāls paliek nekustīgs līdz brīdim, kamēr tās ietekmē nonāk kāda no Grahām (planētām) – vadītājs un pārmainītājs. Līdzīgi tas attiecas arī uz citām Zodiaka iedaļām.

Pārvaldnieks: Čandra, Mēness
Simbols: divričus velkoši vērši
Dievība: Brahma (radītājs)
Šakti: augšana, radīšana, auglība
Raksturs: Dhruva – fiksēta, stabila, pastāvīga
Mērķis: Mokša – atbrīvošanās no mayas (ilūzijas), dzimšanas un miršanas cikla
Novietojums Zodiakā: 10°00’ — 23°20’ Vrišabha / Vērsis

Kosmiskais saglabāšanas un aizsardzības princips, cilvēks apzinās savas darbības augļus. Dievišķais cilvēkā zaudē savu atmiņu un cilvēks grimst pasaulīgās izpriecās. Pasaulē ieplūst Dievišķā enerģija. Dvēsele iegūst radošās pašizteiksmes iespēju.

No dziļas senatnes Nakšatra Rohini ir apvīta ar daudziem noslēpumainiem mītiem un leģendām. Pirms dievišķā spēka atnākšanas eksistē tikai izredzētajiem redzamā sagatavošanās. Tikai, kad pienāk laiks, palīgi eņģeļi iznāk gaismas aplī. Ceturtā Nakšatra ir šādas sagatavošanās vieta. Uz nakšatru Rohini attiecina piecas no visskaistākajām debesu zvaigznēm, arī spilgto sarkano gigantu Aldebaranu. Ceturtā Nakšatra zodiakā atrodas no 40°00’ līdz 53°20’ grādiem. Šis ir Vrišabha Raši (Vērša zīmes) sirds. Nakšatras Rohini pārvaldnieks ir Čandra (Mēness), un simbols ir rati. Pamatīpašība primārajā līmenī ir Radžas, sekundārajā – Tamass un terciārā – atkal Radžas. Primārā motivācija ir mokša (atbrīvošanās). Nakšatras dievs Brama jeb Pradžapati ir Visuma radītājs, kas izvērš kosmisko plānu, saņemtu no citiem, vēl augstākiem dieviem.

Atharvavēdā Rohini aprakstīta kā Rohita, “Sārtās sirds” sieva. Atbilstoši Puranām Rohini ir viena no Dakši Pradžapati meitām un Čandras (Mēness) sieva. Bez tam, tā figurē Krišnas dzimšanas stāstā kā viņa vecākā brāļa Balaramas pamāte. Visos šajos Rohini izpaudumos var saskatīt norādi uz kosmisko saglabāšanas un aizsardzības principu, viena no kura izpausmēm ir gara un rūpīga gatavošanās pirms katras evolucionāri nozīmīgas saplūšanas.

Rohini un Rohita attiecības ir aprakstītas dzejā. Atharvavēda apdzied Rohitu kā debesu un zemes radītāju, ar savu spēku un varenību piedodošu tām stiprumu un cietību. Pateicoties viņam, staro debesu gaisma un debesis nekrīt uz zemes. Viņš ir telpas un atmosfēras mērs, dievu nemirstības avots. Tam ir sarkans ķermenis. Tas asociējas ar fizisko Sauli, ir dzīves spēka iemiesojums, kas apveltī visus reālās pasaules elementus ar formu un izmēru. Tā ķermeņa sarkanā krāsa sasaucas ar vitalitātes uzturētājas asins krāsu.

Tādējādi, Rohita simbolizē vareno radošo spēku. Būdama šī universālā spēka mīļotā, Rohini personificē radošo spēku auglības iekšējo noteikumu. Tā ir pievilkšanās centrs, kas vilina dzimtas turpinātāju aktīvo vīrišķo sākumu. Ceturtās Nakšatras ietekmē cilvēks apzinās savas daibības augļus. Uz to norāda sena himna, kurā, pateicoties Rohini, var uzvarēt jebko un iegūt visas pasaules bagātības.

Jāatzīmē, ка visuma gaišreģi uzskatīja Rohini par Kosmiskās enerģijas starpnieku, ко izmantojot, var panākt ikvienas cilvēciskās vēlmes izpildi. Rohini darbojās apziņas “virs-domu” līmeni, aiz loģiska prāta racionalitātes robežām. Ar šo Nakšatru reālā pasaule piepildās ar transcendentālu apziņu.

Rohini līdzdalībai Krišnas bērnības periodā ir dziļš konteksts, jo Krišna personificē kosmiskās apziņas pamošanos. Rohini audžudēls Balarama ir Lielā Prieka simbols. Brāļu mātes Devaki vārds nožīmē “Dieva meita”, tēva Vasudeva -”Debesu gaismas” valdnieks. Balarama bija Devaki septītais bērns, Krišna – astotais. Neilgi pirms dzimšanas, lai glābtu zīdaini no dēmoniskā valdnieka Kamsa dusmām, kurš vēlējās iznīcināt Vasudeva bērnus, Balaramu pārnesa uz Rohini klēpi. Rohini dzemdēja Balaramu, un viņš saņēma no tās mātes mīlestību līdz brīdim, kad Krišnas audžuvecāku Jašodi un Nandi mājā atklājās viņa patiesā izcelšanās. Kā ieroci Balarama nēsāja arklu, bija ļoti draiskulīgs, mīlēja izpriecas un viņam vajadzēja kļūt par Krišnas palīgu tā misijā. Krišnas vecāki īpaši ieredzēja Balaramu, jo bez viņas takta un uzupurēšanās Dievišķās apziņas atnākšana šajā pasaulē būtu neiespējama. Acīm redzams, ka šajā mītā Rohini, līdzīgi kā Rohita sievas lomā, personificē kanālu, pa kuru pasaulē lejup nāk Dievišķā enerģija.

Šī kanāla darbības detaļas var saskatīt stāstā par to, kā Rohini kļuva par Čandras aizraušanās objektu. Puranas vēstī, ka pēc tam, kad mūžam jaunie jogi, askēti Kumarī atteicās piedalīties pasaules radīšanā, kam viņi bija tieši paredzēti, Brama pieaicināja šim darbam desmit kosmiskos radītājus Pradžapati, starp kuriem bija arī Dakša. Dakšam bija sešdesmit meitas, divdesmit septiņas no kurām bija atdotas par sievu Čandram – Mēnesim.

Čandra ir zemes barotājs, kam cilvēkā visvairāk rūp konkrētā prāta un apziņas princips. Čandra aizrāvās ar pievilcīgo Rohini un izsauca tās māsu greizsirdību. Māsas devās pie Bramas žēloties, un tas nolādēja Čandru, kurš saslima. Kad māsas apzinājās, ko izdarījušas, tās ņēmās lūgties Bramu par piedošanu Čandram, tomēr Bramas lāsts bija tik stiprs, ka neviens to nevarēja noņemt pilnībā. Tāpēc no tā brīža Čandra periodiski zaudē un atjauno savu spīdumu.

“Prāta princips” (mind principle) ir iegājies vārdu sakopojums garīgajā literatūrā. Garīgās apgaismības iespēja uz Zemes ir tieši saistīta ar “prāta principu”, un tikko apskatītais mīts norāda uz šādas sakarības izveidošanās nosacījumiem. Apgaismība ir Dievišķa dāvana. Kosmiskā Patriarha bērns, kam jāapvienojas ar Mēnesi – prāta principa personifikāciju, jo tāda ir Dievišķā Griba. Bet, ja šajā brīdī personībā parādīsies privātpšnieciskas tieksmes un persona sāks sekot materiāliem, miesiskiem mērķiem, tā nonāks uzplūdu un atplūdu, pieauguma un krituma ciklos tāpat kā Čandra pēc Bramas lāsta. Cilvēka prāts var pildīt savus pienākumus un nemētāties starp sāpēm un labsajūtu, ja tas ir labi līdzsvarots. Cilvēks, kurš izdabā savām vājībām, kas Rohini ietekmē ir ļoti iespējams, zaudē Dievišķo slavu, svārstās laikā, dziļi iesaistās karmas ciklā – nāves un atdzimšanas aplī. Rohini ir pievilkšanās centrs, kas piespiež Dievišķo sākumu cilvēkā zaudēt savu atmiņu un nogrimt pasaulīgās izpriecās, bet, tai pašā laikā, sūtot varenu radošu impulsu. Rohini ir zona, no kurienes reālajā pasaulē izplūst Dievišķa enerģija, kā redzams no stāsta par Krišnu un Balaramu. Līdz brīdim, kamēr Krišna nebija atklājis savu būtību, Balarama auga Rohini aprūpē. Rohini tādejādi bruģē Dievišķā potenciāla dzimšanas un attīstības ceļu. Ja Rohini novirza cilvēku izpriecu pasaulē un liek ciest no sekām, tad tikai tāpēc, ka zem tās stariem notiek Dievišķās enerģijas aktivizācija, un enerģija aktīvi novirzās materiālajā pasaulē (matērijas simbols ir Balaramas arkls).

Ceturtās Nakšatras astroloģiskais simbols ir rati, kas ir valdnieku pārvietošanās līdzeklis, īpaši kaujas laukā. Rati brauc ātri un cienīgi. Iejūgtie zirgi personificē varenību, dinamismu jeb, citiem vārdiem, Dievišķo kinētisko enerģiju. Rohini ir rati, kas pārvieto universālo dzīvības spēku, kas pēc savas dabas ir valdonīgs un cieņpilns. Rohini aizsargā šo spēku, kamēr tas nenobriedīs pietiekami, lai satiktos ar ienaidnieku, kas pēc būtības ir apkārtējās pasaules dažādie kārdinājumi.

Prāta principu pārvalda eksaltējoša Čandra (Mēness), tāpēc tas ātri pārdzīvo savu avantūru jauninājumus. Bet, kā no nesavaldības un visdažādāko baudu cietušais Balarama, viņš tomēr palīdz savam jaunākajam brālim Krišnam izpildīt dievišķo misiju.

Sanskritā Rohini nozīmē meiteni, kurai sākušās mēnešreizes, tātad, radusies spēja dzemdēt bērnus. Rohini tādejādi kļūst par kosmisko skatuvi, uz kuras dvēsele iegūst spēju radoši pašizpausties. Rohini aizbildniecībā tiek gūta pieredze no garīgajiem skoloyājiem, personībām, kuras sasniegušas vienotību ar augstāko pirmssākumu. Zemākajā plānā Rohini sniedz dziļu aizraušanos seksuālās attiecībās, kuras tālu pārsniedz tradicionālos priekšstatus, stimulējot stiprus impulsus. Lai arī ko cilvēks darītu zem Rohini staru ietekmes, viņš sajūt tajā īpašu jēgu un tālejošu pieredzi sekojot iespējām.

Pārvaldnieks: Mangal, Mangal (Marss)
Simbols: brieža galva
Dievība: Soma
Šakti: izpildīšana, iedomātā realizēšana
Raksturs: Mridu jeb maigā, mīkstā nakšatra
Mērķis: Mokša – atbrīvošanās no Maijas (ilūzijas), dzimšanas un miršanas cikla
Novietojums Zodiakā: 23°20 Vrišabha / Vērsis — Mithuna / Dvīņi 6°40’

Materializācijas radošais impulss, iekšējie un ārējie meklējumi. Jutīgums, grācija, dzīvīgums, straujas izmaiņas, tiekšanās uz zināšanām.

Piektās Nakšatras “Mrigašira” nosaukums nozīmē “Laimīgs sākums” vai “Jauni iespaidi”. Tas iespaidā cilvēks var iegūt smagu dezorientācijas pieredzi sabiedrisku vai citu kataklizmu ietekmē un neapmierinātību ar savu eksistenci. Tomēr sajukumu un nekārtības, kā likums, nomaina jaunas attiecības un sakari, un dzīve iegūst gluži citu jēgu.

Nakšatrai Mrigašira pieskaita trīs zvaigznes Orionā. Tā aizņem telpu no Vrišabha Raši (Vērša zīmes) 23°20’ līdz 6°40’ Mithuna (Dvīņi). Nakšatras pārvaldnieks ir Mangal (Marss), līdzpārvaldnieki ir Šukra (Venēra), pirmās divas ceturtdaļas – Padas un Budha (Merkurs) otrās divas ceturtdaļas. Primārā motivācija ir Mokša (atbrīvošanās). Pamatīpašības – Radžas primārajā, Tamass – sekundārajā un terciārā līmeņos. Nakšatras dievs ir Soma, dižā jūtīguma un apgaismības nektāra glabātājs. Soma ir identisks Mēnesim (Čandrai). Tieši viņš aizvilināja Brihaspati (Jupitera ) sievu, kas kļuva par iemeslu lielam karam debesīs. Nakšatras simbols ir viens no Čandras (Mēness) simboliem – brieža galva, kas arī tiks sīkāk aprakstīts.

Ar piekto Nakšatru asociējas liels daudzums priecīgu notikumu un faktu. “Bhagavadgitā” Krišna asociē sevi ar Mēnesi, kura laikā Sūrja (Saule) atrodas šajā nakšatrā (Magrašira). “Šiva-Puranā” teikts, ka Šivas sieva Urna dzimusi zem Mrigaširas, un zem šīs Nakšatras arī noslēguši laulību. Pavasara ekvinokcijas punkta pāreja piektajā Nakšatrā tiek uzskatīta par mūsdienu Dzelzs vai Melnā laikmeta sākumu (Kali-jugī). Dažās okultajās grāmatās var izlasīt, ka noteiktos laika brīžos zemes poli apmainās vietām. To pavada lielas ģeoloģiskas pārmaiņas un jaunu evolucionāru impulsu pieplūdums. Pēdējā tāda maiņa esot notikusi zem Mrigaširas. Ir saskatāma visu šo notikumu saistība ar dzīvības atjaunošanos pasaules mērogā.

Jauna dzīvību dodoša impulsa sākums aprakstīts mītā par Somu un Jupitera sievu Taru. Vārds Tara ir ar divām burtiskām nozīmēm: “zvaigzne” un “zvaigznājs”. Atbilstoši mītam, Soma izjuta simpātijas pret Taru, izmānīja Brihaspati – Jupiteru no mājas, samelodams, ka laiks sākt reliģiozo ceremoniju un pavedināja Taru. Atgriezies mājās un neatradis sievu, Brihaspati devās meklējumos. Atradis Taru Somas mājā, viņš pieprasīja to atdot, bet Soma atteicās, un ari pati Tara nevēlējās atgriezties. Atgriešanās notika tikai pēc dievu iejaukšanās. Tara bija stāvoklī no Somas. Kad piedzima Budha (Merkūrs) viņš izrādījās tik apburošs zīdainis, ka Guru (Jupiters) piekrita būt viņam par tēvu, kaut arī zināja ka bērns ir no Čandra-Somas.

Eksistē vēl viens mīts par Taru, kas bija varenā pērtiķu karaļa Bāli jaunākā brāļa Sugrīvas sieva. Bāli bija tik varens, ka turēja pakļautībā pašu dēmonu valdnieku Ravanu, to pašu, kurš nolaupīja Ramas sievu Situ un kuru Rama iznīcināja lielajā karā. Reiz valdnieks Bāli, devies divkaujā ar vienu no saviem pretiniekiem, ilgi neatgriezās mājās. Visi nosprieda, ka viņš ir kritis un tronis pārgāja jaunākajam brālim Sugrīvam. Kad Bāli atgriezās, viņš nosprieda, ka Sugrīva ir uzurpējis varu un aizveda to uz biezu mežu, bet sievu Taru paņēma sev. Mežā Sugrīva satika Rāmu, kura meklēja Ravanu. Rāma draudzīgi palīdzēja viņam tikt vaļā no Bāli un atgriezt Taru.

Abos mītos galvenā personāža sieva Tara tiek nozagta likumīgajam vīram. Rodas konflikts, kā rezultātā Tara atgriežas atpakaļ. Hinduismā sieva un vīrs ir vienādā statusā. Sieva papildina vīru. Caur to viņš iegūst iespēju izpildīt reliģiozos pienākumus un radīt bērnus. Abos mītos sievu nozog par viņas vīru mazāk cildens personāžs, pēc tam notiek jau zināmā sievas un laupītāja (materiālistiskāka personāža) savstarpējās pievilcības un ietekmju sajaukšanās, beidzot sievai atgriežoties pie likumīgā vīra.

Nevar neatzīmēt impulsu dabu, pateicoties kam attīstās šī situācija. Tās jēga ir sekojoša, izveidojot attiecības ar zemāka līmeņa personību, sievai notiek iekšējas izmaiņas, kuru ietekmē viņas vairāk garīgais vīrs ir spiests dzīvot pa jaunam un vairāk novērtēt savu sievu. Citiem vārdiem, tā kā cilvēka Gars savā pirmatnējā tīrībā nevar efektīvi piedalīties materializācijas procesā, zem Mrigaširas tam nedaudz sevi jāpazemina evolūcijas procesa veiksmīgam turpinājumam. Budhi jeb intelekta, kā simbols ir Budha – Merkurs, parādīšanās uz skatuves ir svarīga garīgās evolūcijas stadija. Piektā Nakšatra atbalsta visu no iekšienes uz āru vērsto ziņkārīga un jūtīga prāta iespēju attīstību. Nakšatras nosaukums “Mrigašira” tulkojas kā “Brieža vai antilopes galva”. Bez tam sakne “mrig* nozīmē “meklēt”, “tiekties uz kaut ko” kā arī attiecas uz iekšējiem meklējumiem. Sakne “šir” ir saistīta ar “galvu”- augstāko jebkuru materiālu objektu telpas punktu. Tādejādi, var pieņemt, ka nosaukums “Mrigašira” attiecas uz sākuma punktu iekšējiem meklējumiem, kas virzīti no āra uz iekšu vai no augšas uz leju un kas notiek ar intelekta (galvas) līdzdalību. Piektā Nakšatra ir saistīta arī ar materializācijas radošā impulsa sākumu. Salīdzinot sevi ar šo Nakšatru, Krišna deva mājienu, ka viņš ir avots no kura visas sēklas smeļ augšanas enerģiju. Šivas apprecēšanās atbilst dižajai kosmiskajai saplūsmei Šivas – un Šakti-tattvām, kā rezultātā notiek izpausmes procesa objektivizācija. Citiem vārdiem, Šivas sievas Urnas dzimšanas brīdis atbilst pasaules rašanās sākumam. Līdz Matricas jeb Kosmiskā klēpja – Hiraņjagarbhi radīšanai izpausme nebija iespējama.

Mrigašira ir iekšējie un ārējie meklējumi, pateicoties kam, Gars iefiltrējas matērijas ārējā slānī, tiecoties pilnīgi atklāt savu realitāti un, vienlaicīgi, materialitātes iluzoritāti. Šī ir mītisko “sekošanas” un “meklējumu” ideja. Ja cilvēks dzīvo Mrigaširas ietekmē, viņam apkārt ir bagātība un pārpilnība. Tieši tāpēc šo nakšatru uzskata par īpaši labvēlīgu. Tomēr tādam cilvēkam gala rezultātā jānogurst no bagātības un jāatklāj patiesā, plašā dzīves jēga.

Grūti caurejamā meža biezoknī dzīvojošais briedis ir īpašs dzīvnieks, slavens ar savu nenotveramību. Šī mākslinieciskā tēla varianti ir stirna, antilope u.t.t. “Zelta antilope” vai “zelta briedis” ir simboli ilūzijai, labklājības mirāžai, kas noved cilvēku pasaulīgu izpriecu gūstā. Brieža galvu var saskatīt Mēness diskā, tas ir iztēles radīts tēls. Tiekšanās pēc konforta un izpriecām dzīvē ir dzīšanās pēc zelta antilopes, pēc iluzorām, nenotveramām lietām. Maigā un noslēpumainā stirna ir mūžīgais apdziedāšanas priekšmets, mīlestības un apjūsmošanas objekts. Tajā ir zināma līdzība un savstarpēja pievilkšanās ar sievietēm, īpaši, ar meitenēm, kuras iemīlējušās, kas rada romantiskas vēlmes. Tā Mrigašira aktivizē romantiskas mīlestības un laulības ideju. Astrologi uzskata, ka Mēnesim atrodoties šajā Nakšatrā, spēcīgi palielinās ieņemšanas iespēja. Ļaudis, kas dzimuši šīs Nakšatras spēcīgā ietekmē, ir apveltīti ar jūtīgumu, grāciju, dzīvīgumu un vispārēju ārēju pievilcību. Izmaiņas Mrigaširā ir radikālas un straujas kā antilopes lēcieni. Kādā brīdī subjektivitāti var strauji nomainīt objektivitāte. Ne velti, Mrigašira ir viena puse atrodas Vrišabhā (Vērsī), otra puse Mithunā (Dvīņos). Vrišabha (Vērsis) ir vieta, kurā uztvere ir subjektīva un skatiens vērsts uz ārpusi, bet Mithunā (Dvīņos) notiek kosmiskā impulsa diferenciācija, un rodas prāta dalījums (duālisms), nodrošinot divvirzienu uztveres iespēju.

Briedim ir brīnišķīgas acis un ausis, uztveres un sajūtu orgāni. Tas ir vērīgs, zibenīgi reaģē uz skaņu un pirmajām ienaidnieka pazīmēm. Tās ir īpašības, ar kurām apveltīta piektā Nakšatra. Pakāpeniskā Nakšatras darbības kvalitātes maiņa no bezfomīgā un tīri garīgā, caur mentālo un jūtīgo uz konkrētu fizisko, atspoguļojas šīs Nakšatras Padu – ceturtdaļu pārvaldniekos: Sūrja (Saule), Budha (Merkūrs), Šukra (Venēra), Mangal (Marss). Visām Grahām (planētām) – Padu pārvaldniekiem kopīgās īpašības ir enerģija, dzīvīgums un tiekšanās uz zināšanām. Mangal (Marsa), kā galvenā Nakšatras pārvaldnieka pamatīpašība ir mūžīgā neapmierinātība, kas izpaužas kā kaut kā augstāka un izsmalcinātāka (ne tik konkrēta) meklējumi. Tādējādi, neskatoties uz izteikto inerci un tendenci uz materializāciju, Mrigaširai piemīt nepieciešamība pēc atbrīvošanās. Šajā apstāklī arī rodas pastāvīgais konflikts visam, kas atrodas zem Mrigaširas starojuma un ietekmes.

Šo Nakšatru attēlo tikai viena zvaigzne – spilgta Betelgeuse, Alpha-Orion. Tā aizņem iedaļu no 6°40’ līdz 20°00′ Dvīņu zīmē, un to pārvalda Merkurs (Budha). Simbols ir cilvēka galva. Mēdz teikt, ka Ardra atgādina dārgakmeni. Šeit valda iznīcības dievs Rudra. Galvenais pārvaldnieks ir Rahu, Mēness ziemeļu mezgls. Primārā motivācija ir kama (aizraušanās vai vēlmes). Galvenā kvalitāte primārajā līmenī ir radžas (darbība), vidējā līmenī – tamas (inerce), terciārajā līmenī – sattva (kontemplācija).

Sestās Nakšatras nosaukuma nozīme ir “zaļa”, “svaiga”, “maiga”, “mitra”. Ardra ir arī viens no dēmona Taraki vārdiem, ar kuru izrēķinājās Karttikeja, kā aprakstīts nodaļā par Krittika Nakšatru. Tāpēc, lai labāk izprastu šīs Nakšatras garīgo būtību, vajadzētu tuvāk aplūkot šī dēmona vēsturi.

Pirmkārt, ir jāapsver Taraki kalpošana Visuma radītājam Brahma, apmaiņā pret kuru Brahma apsolīja apbalvot Taraku ar neuzvaramu spēku un kas no dēmona pieprasīja visādas grūtības un neiedomājamas askēzes (atsacīšanos). Taraka nevēlējās nemirstību. Viņš tikai gribēja spēku, bet tādu, ka “mani uzvarēt varētu tikai septiņu dienu vecs bērns”. Viņš ļoti labi zināja, ko lūdz, jo uzskatīja, ka šī pēdējā nosacījuma izpilde ir neiespējama. Tiklīdz Taraki dedzība tika apbalvota, viņš, izmantojot savu jauno spēku, sāka apspiest dievus. Epitets “Ardra” atbilst jauno, augošo augu maigajam, sulīgajam zaļumam. Attiecīgi, sestā Nakšatra apveltīta ar plašas izaugsmes spēju, entuziasmu un vēlmi izpētīt jaunas telpas.

Ardra atbilst saprātam vai spējai domāt, kas ir viena no galvenajām cilvēka iezīmēm, kuras simbols ir galva. Prāta galvenā īpašība ir spēja saprast lietu būtību, izprast. Ardra ir saistīta ar lietu izpratni kopumā, neinteresējoties par atsevišķiem elementiem. Vēl viena īpašība ir spēja pašrefleksijā, pašapziņā un attiecīgi iegūt iekšējas zināšanas. Šī ir tieša iekšējās vai ārējās realitātes uztvere, kas bieži nonāk pretrunā ar iepriekš esošajām zināšanām, jo ​​tās tā neatzīst.

Uzzinājis par savu eksistences faktu Mrigašira pārvaldībā, Ardra pārvaldībā, cilvēks tiek iegremdēts iekšējo un ārējo telpu izpētē – viņš uztver lietas ar garīgu darbību, nosaka sev esošās attiecības. Prāts pārņem uztveramos objektus, tādējādi izveidojot saikni ar tiem. To mēs saucam par spēju spriest, saprātu vai intelektu. Prāta gaisīgo, vieglo raksturu var salīdzināt ar jebkuras tiešas (tīras) pieredzes svaigumu un novitāti, kas šajā ziņā ir līdzīga pirmajai mīlestībai. Kā jau minēts, epitets “Ardra” attiecas uz visu jauno, svaigo, vēl neizžuvušo un vides ietekmē nenocietinātu. Visas šīs īpašības ir raksturīgas prātam un izriet no spējas tieši uztvert realitāti ar zinātkāru prātu, kura veidošanos iezīmēja iepriekšējā Mrigašira Nakšatra. Taraki, kurš no uzticīga kalpa kļuvis par nežēlīgu tirānu, simbolika kļūst skaidra, ja intelekts tiek attēlots kā divasmeņu zobens. Ja uztveres procesā viņš sevi neidentificē ar saviem priekšmetiem, prāts spēj tā īpašniekam atklāt visus pasaules noslēpumus un nodrošināt viņu ar pilnīgu atbrīvošanos no materiālajām piesaistēm. Šis prāta stāvoklis ir visu sadhanu vai garīgās prakses mērķis. Faktiski to Taraka darīja, kalpojot Brahmai, par ko viņš saņēma savu īpašo dāvanu. Pretējā gadījumā prāts veicina indivīda koncentrēšanos uz viņa materiālajām vajadzībām un izraisa negausīgu tieksmi pēc materiāliem labumiem. Šīs pēdējā stāvokļa pārstāvošs simbols ir Taraka – dievu mocītājs.

Kā mēs runājām, Rudra tiek uzskatīts par sestās Nakšatras dievu, un tas norāda uz tās potenciāla spēku. Rudras ir spēcīgi spēki, kas ir Kunga Šivas radošie aspekti. Nakšatras vidusdaļā, kuru pārvalda Saturns, ir neatgriezeniskas slāpes pēc nemirstības. Tās pārējās divas daļas (padas), pirmā un ceturtā, kuras atrodas Jupitera kontrolē, atbilst vislabākajām intelektuālās darbības īpašībām un pareizi izprot dzīves un nāves attiecības.

Cilvēka galvai kā Ardras simbolam ir īpaša nozīme. Tas ir smadzeņu galvenais kodols, visi augstākās nervu darbības centri un vissvarīgākie dziedzeri – patiesi, cilvēka ķermeņa “dārgakmens”. Smadzenes veidojas uzkrātās karmas ietekmē un lielā mērā nosaka mūsu ceļu, būdamas visu motivāciju avots. Prāta iespējas ir patiešām neierobežotas abos virzienos – gan konstruktīvās, gan destruktīvās.

Sestās Nakšatras simbols ir dārgakmens (kurš nav norādīts). Kā jūs zināt, dārgakmeņi var uzkrāt Saules enerģiju – centrālo enerģiju krātuvi. Katrs akmens koncentrē noteiktu spēku un nodod to mums. Pareizi lietojot, akmeņi palīdz; nepareizi lietojot, tie nodara lielu kaitējumu. Katrs cilvēks ir unikāls, kā dārgakmens, atkarībā no tā, kāda dievišķā enerģija tajā atrodas. Un šī enerģija izpaužas caur inteliģenci, garīgu darbību. Intelekts ir kā dārgakmens, kas lauž apziņas gaismu.

Ardra Nakšatras daudzie simboli ir saistīti ar prāta principa duālismu. Tā iznīcina parasto cilvēku dzīvi, kuri tiecas pēc laicīgām precēm, savukārt augstākā evolūcijas līmenī tā ir aizņemta garīgās gaismas meklējumos un pastāv apziņas realitātē. Šīs Nakšatras stari ir saistīti ar kosmisko prāta principu jeb Mahatu, kas saskaņā ar jogas filozofiju ir galvenais Visuma izpausmes vadošais instruments.

Punarvasu aptver zodiaka daļu no 80° 00′ līdz 93° 20′. Tas sastāv no piecām zvaigznēm, ieskaitot Kastoru un Polluksu – divas galvenās zvaigznes (alfa un beta) Dvīņu zvaigznājā. Šī Nakšatras simboli ir māja un bulta. To pārvalda Jupiters. Tā pirmās trīs ceturtdaļas ietilpst Dvīņos, ko pārvalda Merkūrs, bet pēdējā ceturtdaļa – Vēzī, ko pārvalda Mēness. Punarvasu pārstāv dieviete Aditi, un tai piemīt spēcīga Radžasa (aktivitātes) kvalitāte gan primārajā, gan terciārajā līmenī, ar Satvu (harmoniju) sekundārajā līmenī. Tās galvenais mērķis ir Artha jeb mērķtiecīga darbība.

Nakšatras nosaukums ir divu vārdu savienojums: “punah” (kas nozīmē “atkal”) un “vasu” (kas nozīmē “gaismas stars”, “dārgakmens” vai “juvelierizstrādājums”). Vasu ir īpaša astoņu vēdisku dievību klase, un šī Nakšatra ir netieši saistīts ar tām. Šī Nakšatras nozīme galvenokārt balstās uz pirmo vārda daļu – “punah”, kas nozīmē “atkārtošanos”. Tā simbolizē atgriešanos vai atjaunošanos, kļūstot par dārgakmeni, gaismas staru vai dārgumu. Nakšatra atspoguļo universālo dzīvi, kas ir kā gaismas stars vai dārgakmens, kas atkārtoti parādās. Tas simbolizē noteiktu sākotnējās dzīvības būtības aspektu atjaunošanos, kas izpaužas evolūcijas procesā.

Vasu dievības parādās dažādos līmeņos. Kosmiskās evolūcijas posmā, ko pārstāv šī Nakšatra, tas pats impulss, kas redzams Krittikā un Rohinī, atkārtojas citā veidā. Dieviete Aditi, līdzīgi kā Krittikā un Rohinī, baroja Kartikeju un Balaramu. Punarvasu ir saistīts ar dažādu Vasu atdzimšanu, kas personificē kosmiskos fenomenus un tos enerģizē.

Astoņi Vasu tiek saukti par Apas, Dhruva, Soma, Dhara, Anila, Anala, Pratyusha un Prabhas. Viņiem ir tāds pats statuss kā Saules Logosam, taču ar smalkām funkciju atšķirībām. Apas nozīmē gan ūdeni, gan grēku, un tas nodrošina pamatu manifestācijai. Tas, ko kristietībā sauc par sākotnējo grēku, jeb tas, kas elementāri ir ūdens, ir nepieciešams, lai uzturētu un barotu dzīvās būtnes. Zem Ardra dievišķais siltums kondensējas mitrumā. Punarvasu laikā Saules radiācija pārvērš šo mitrumu ūdens tvaikos vai fiziskās dzīvības daļiņās. Cilvēka dvēseles izsūtīšana no tās debesu miera mājvietas notiek noteiktu piespiedu apstākļu dēļ, ko bieži sauc par grēku. Apas makrokosmiskajā līmenī simbolizē ūdens rašanos kā dzīvību dodošu enerģiju, bet mikrokosmiskajā līmenī – grēku, kas atņem dvēselei tās debesu līdzsvaru.

Dhruva, vēl viens Vasu, ir saistīts ar Polārzvaigzni, ap kuru rotē zodiaks. Tā norāda uz gravitācijas pievilkšanas spēku, kas piešķir formām saliedētību. Psiholoģiskajā līmenī Dhruva dod apņēmību – nelokāmu gribu, kas ir būtiska katrai cilvēka darbībai. Soma ir sula, kas baro augus un cilvēka psihi, nodrošinot sistēmu, kurā cilvēks dzīvo un darbojas. Dhara ir atbalsta princips, kas nodrošina iekšējo likumu lietās. Bhava ir spēks, kas ļauj izturēt un saglabāt kvalitāti, kā arī impulsus, kas dod neatlaidību un izturību katastrofisku pārmaiņu laikā. Anila ir vēja dievs, cita vārda forma Vaju, savukārt Anala ir uguns dievs, cits Agni vārds. Pratyusha ir rīta Saule, bet Prabhas – spožums, skaistums un mirdzums. Astoņi Vasu tādējādi simbolizē daudzveidīgo uzturēšanas spēku, kas nepieciešams zemes un cilvēku manifestācijai visos līmeņos. Šīs īpašības Punarvasu vada, lai tās varētu uzturēt un veicināt evolūcijas procesu.

Aditi, šī Nakšatras dievība, būdama sievišķs princips, norāda, ka šīs Nakšatras īpašības nevar realizēties pašas par sevi. Lai tās nestu augļus, tām ir jāsaskaras ar ārēju, pozitīvu vai vīrišķīgu spēku. Nakšatra nodrošina piemērotu augsni, kurā veselīgas sēklas var efektīvi dīgt.

Bultas simbols atspoguļo palaišanas platformu, no kuras tiek izšautas bultas. Cilvēka griba vada bultu. Loks nodibina saikni starp loka šāvēju un mērķi. Arī bulta veido saikni. Šis kontakts tiek uztverts, kad tiek sasniegts mērķis. Spēks, kas aktivizē šo kontaktu, nāk no ārpuses, bet nepieciešamo sagatavošanās fonu mērķa sasniegšanai nodrošina Punarvasu. Tikai tad, kad darbības spēks tiek aktivizēts, šī Nakšatra spēj parādīt savus rezultātus.

Intelektuālais impulss, kas tiek radīts Punarvasu ietekmē, ir aizsargājošs, kā to norāda tā Jupiteriskais raksturs. Šī Nakšatras ceturtdaļas, kas ietilpst Merkūra pārvaldītajā Dvīņu zīmē, akcentē Prāta principa dominanci, un tās beigās, kad pēdējā ceturtdaļa izplatās Vēža zīmē, norāda uz subjektīvās dzīvības uzturošās enerģijas materializēšanos domās. Lai šīs radošās enerģijas nestu augļus, nozīmīga loma ir Merkūram, Jupiteram un Mēnesim. Šīs trīs planētas ir cieši saistītas ar Punarvasu. Tās pastiprina īpašības – gan labas, gan sliktas –, kas tajā ir iekļautas. Punarvasu šādā veidā darbojas kā atspēriena dēlis latento tikumu izpausmei un attīstībai, kā to norāda loka simbols.

Šo pašu ideju pauž mājas simbols. Māja nodrošina atpūtas vietu radošo enerģiju atjaunošanai. Mājas saimnieks strādā citur, bet atgriežas mājās, lai atpūstos. Māja ir vieta, no kurienes aiziet uz darbu un kur atgriezties pēc darba beigām. Tādā veidā tā ir kā palaišanas platforma – stacija, kurā var uzturēties īsu brīdi, pirms uzsāk ceļojumu.

Vasu ir Dievišķie aģenti, kas attīsta un baro Dievišķo plānu. Punarvasu izpauž spēkus, kas materializē idejas augstākā plānā un pārvieto tās uz zemākiem līmeņiem. Šī Nakšatra nodrošina impulsu, kura rezultātā abstraktas idejas kļūst konkrētas. Šajā posmā radošajiem spēkiem tiek piešķirts jauns stimuls, lai tie veiktu savu sarežģīto darbu, galvenokārt garīgajā līmenī. Šī Nakšatra nodrošina atpūtas vietu Dievišķās enerģijas lejupvērstajai plūsmai, ļaujot tai darboties ar pieaugošu enerģiju. Punarvasu nav tik daudz saistīts ar rezultātiem, cik ar būtisku apstākļu nodrošināšanu dvēseles tālākajam ceļojumam.

Vai bulta ir vērsta uz dievu iznīcināšanu, kā to darīja dēmoni, vai uz Dievišķās sēklas aizsardzību no bojāejas, ir atkarīgs no cilvēka, kas to izšauj. Aģents, kurš saņem Punarvasu radīto impulsu, nosaka lēmuma būtību. Kas attiecas uz pašu Nakšatru, tas vienkārši sagatavo ceļu lielākām darbībām, kas vērstas uz gribas konkretizāciju.

Pušja aptver zodiaka daļu no 93° 20′ līdz 106° 40′ Vēža zīmē, kuru pārvalda Mēness. Vēdiskā dievība Brihaspati, kas ir identificēta ar Jupiteru, ir tās pārvaldošā dievība, taču Saturns, kas īpaši saistīts ar tamasiskām tieksmēm, ir tās valdnieks. Šeit Jupiters ir eksaltēts (Uča). Pušjas Nakšatras saistība ar šiem diviem pretējiem spēkiem tai piešķir īpašu statusu. Tās galvenais motivators ir Dharma, godīgums un princips. Tās pamatīpašība ir Radžasa (aktivitāte), ar Satvu sekundārajā un Tamasu terciārajā līmenī.

Jupiters veicina paplašināšanos, tas aizsargā un baro savus labuma guvējus, savukārt Saturns konkretizē, kondensē un kristalizē miglaino matēriju. Šo divu planētu apvienotā ietekme palīdz stabilizēt materializējošo enerģiju un ļauj tai realizēties pavisam jaunā formā. Šajā posmā kosmiskās evolūcijas subjektīvais aspekts kļūst objektīvs kā arhetips. Šī Nakšatra sasaista subjektīvo ideju ar objektīvo arhetipu. Šis impulss ir simbolizēts ar ziedu – tēlu, kas pirmo reizi parādās starp Nakšatrām, rādot pilnīgu ainu tās pilnībā. Citi šīs Nakšatras simboli ir aplis un bulta. Šie trīs simboli precīzi atklāj Pušjas būtiskās īpašības.

Ir ievērības cienīgi, ka Pušjas simbols ir vispārīgs zieds, nevis lotoss vai kāds konkrēts zieds. Zieds simbolizē latentās spējas ziedēšanu un iespēju sasniegt arhetipu. Lotoss, savukārt, simbolizē garīgo pilnību. Tas sevī ietver sava pirmavota tēlu. Lotoss tiek uzskatīts par visgarīgāko augu un tiek saukts par “visuma bērnu, kas nes sava mātes tēlu savā sirdī.” Zieds, atšķirībā no lotosa, netiek uzskatīts par tādu, kas nes mātes tēlu savā sirdī; tas patiesībā ir alķīmisks trauks, kurā bāzmetāls svins pārvēršas par vērtīgo metālu zeltu. Zieds tiek uzskatīts par procesa simbolu, kurā subjektīvās vai latentās spējas, iekšējā simetrija un pilnība, kļūst par objektīvu realitāti un skaistuma lietu. Citā veidā šis simbols attēlo “bythos” – dziļumu, kurā atrodas visas potenciālās iespējas, kas gatavas izpausties. Tas ir populārs veids, kā attēlot Hiranjagarbhu – starojošo vai zelta olu vai ēterisko vielu, no kuras tika izveidots Visums.

Šajā posmā kosmiskās ideācijas veidošanās fāze ir beigusies. Ideja ir konkretizēta, arhetips izveidots, un šis ideāls, kas ir jārealizē, tiek noglabāts Mātes Dziļumā. Pušja, simbolizēta ar ziedu, pārstāv specifisku ierobežotu likteni, kas piešķirts indivīdam, un kuru viņam savas evolūcijas gaitā ir jācenšas sasniegt. Zieda simbols nenorāda, ka sasniegumu virsotne ir sasniegta. Tas attēlo skaistumu un simetriju, kas ir lemta sasniegšanai. Ziedēšanas akts šeit tiek uzsvērts vairāk nekā pilnības sasniegšana.

Šīs idejas tiek atšķirīgi izteiktas ar apļa un bultas simboliem. Abi šie simboli attiecas uz kosmisko veselumu, no kura daļa tiek enerģizēta. Tie norāda uz iespēju sasniegt pilnīgumu. Aplis īpaši attiecas uz kosmisko matricu, kas enerģizē vienu no tās sēklām, lai tā realizētos noteiktā laika posmā. Dažām dvēseles īpašībām ir jānobriest tās iemiesošanās laikā. Pilnīga uzplaukšana var prasīt tūkstošiem iemiesošanos un ievērojamu ceļu augšup, taču Dievišķā misija dvēselei ir neizbēgama. Aplis kā Pušjas simbols nepārstāv galīgumu; tas neapzīmē vietu, kur indivīdam vairs nav ko mācīties. Tas nenorāda, ka dvēsele ir sasniegusi savu maksimālo uzplaukumu. Aplis vienkārši parāda, ka ir noteiktas dvēseles galīgās izpausmes robežas un nepieciešamie spēki tās piepildīšanai ir nodrošināti. Plāns indivīdam tagad ir pilnīgs.

Bulta ideju attīsta tālāk. Tā simbolizē nepieciešamo tieksmi sasniegt mērķi, nodrošinot misijas veikšanai nepieciešamo atbalstu. Tā norāda uz psiholoģisko gatavību, kas nepieciešama latento spēju ārējai izpausmei. Bulta ir raķete, kas sasniedz mērķi. Šim nolūkam dvēselei piešķirtās dažādās spējas tiks izmantotas. Iepriekšējai Nakšatrai, Punarvasu, ir loka simbols, kas norāda, ka šīs Nakšatras ietvaros indivīds tiek aprīkots misijai. Zem Pušjas viņš saņem savus norādījumus. Tagad viņam ir bulta – instruments, lai virzītu savus spēkus uz mērķi. Pušja indivīdam piešķir spēku un pilnīgu enerģiju, lai īstenotu dvēselei piešķirto misiju.

Pušjas simboli – zieds, aplis un bulta – kopīgi iemieso dzīvojošu mierīgumu, nepārmērīgas uzbudinājuma neesamību, ticību sev un dzīves pilnību. Šāda psiholoģiska struktūra var pastāvēt tikai tad, kad indivīds ir sasniedzis attīstības stadiju, kurā viņam ir pilnīga ticība Dievišķajam plānam un nešaubīga pārliecība par sevi. Šajā attīstības posmā indivīds integrē neizmērāmos kosmiskos augstumus ar savu dziļāko iekšējo būtību. Psihes attīrīšana un intuitīvā Dievišķā plāna uztvere ir unikālās Pušjas raksturīgās iezīmes.

Ašleša aptver zodiaka daļu no 106° 40′ līdz 120° 00′ un noslēdz pirmo trešdaļu no Nakšatrām, kas galvenokārt ir radžasiski raksturā, t.i., aktīvas, iniciatīvas vai enerģiskas. Šo Nakšatru pārvalda Merkūrs, un tā ietilpst Vēža zīmē, kuru pārvalda Mēness. Tās motivējošais spēks ir Dharma – godīgums un princips, savukārt sekundārajā un terciārajā līmenī tās īpašības ir Satva.

Ašlešas galvenā dievība ir Nāga – čūsku karalis, un simbols, kas to pārstāv, ir arī čūska. Čūskas simbols ir ieņēmis īpašu vietu visās pasaules reliģijās. Indīga radība, kas spēj beigt cilvēka dzīvību ar savu nāvējošo kodienu, nav šī simbola galvenā iezīme. Čūska parasti tiek uzskatīta par gudrības iemiesojumu, kas rodas no garīgas apgaismības. Čūskas uguns jeb Kundalini ir noslēpumains spēks, kas atrodas mugurkaula pamatnē, spirāliski savīta kā čūska. Ja tas tiek pareizi aktivizēts, tas piešķir garīgu apgaismību un mistiskas spējas. Šī ļoti bīstamā spēka zināšanas bija zināmas senajiem jogiem un redzētājiem. Kundalini īpašā loma kosmiskajā evolūcijā ir aprakstīta daudzās mācībās ļoti slēptā veidā.

Čūskas atsauce uz Ievu, kas ēd ābolu Ēdenes dārzā, tieši parāda čūskas funkciju cilvēces radīšanas drāmas aizsākšanā. Vairākos hindu mītos šis atklājums ir netiešāks. Saskaņā ar vienu no tiem pasaule balstās uz Šeša-Nāgas, debesu čūskas, galvas. Viņš ir kosmiskā balsts Višnu, kas Narajanas formā pārvietojas pa pirmatnējās matērijas okeānu, kas pazīstams kā Kšīra-Sāgara jeb piena okeāns. Kad dievi un dēmoni kuļ piena okeānu kosmiskās radīšanas laikā, Šeša-Nāga kalpoja kā kuļamā virve.

Šīs alegorijas ir ļoti dziļas, taču viens aspekts ir skaidrs. Ikreiz, kad garīgajās alegorijās tiek izmantots čūskas simbols, tas pārstāv mistisko spēku, kas palīdz kosmiskās evolūcijas secīgajos posmos. Šī iemesla dēļ pastāv plaša čūsku pielūgsmes tradīcija. Čūskas tiek uzskatītas par daudzu kopienu un rasu aizsargātājām. Neskatoties uz to, ka tās satur indīgu indi, kas bieži vien var būt letāla, tās arī tiek uzskatītas par gudrības un apgaismības iemiesojumu. Čūskas piesaistīšana Ašlešai norāda uz dziļi mistisku spēku, kas izplūst no šīs Nakšatras un, ja to pareizi izmantot, var radīt lielu elektrizējošu enerģiju, bet ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā tā var būt nāvējoši bīstama.

Čūskas unikālā īpašība ir tās divpusīgums, tās dakšveida mēle. Čūska simbolizē milzīgu labumu. Šī iemesla dēļ gandrīz katram dievam un dievietei hindu mitoloģijā ir čūskas rotājumos. Stāsta, ka Krišna uzvarējis čūsku, kas gulēja Jamunas upes dibenā, kad viņa bumba, ar kuru viņš spēlējās, nokrita upes ūdeņos. Piena okeāna kuļšanā čūska bija instruments, kas no tā dziļumiem izvilka gan nektāru, gan indi. Indijas mācības uzskata, ka čūska spēj iemiesot gan labo, gan slikto. Klasiskajos Indijas tekstos čūska ir kļuvusi par gudrības, radīšanas, bagātības un labklājības simbolu, kā arī par seksa, problēmu, briesmu un negaidītu uzbrukumu simbolu. Ašleša ir saistīta ar šīm pretrunīgajām īpašībām. Tādējādi Ašlešas ietekmi ir grūti paredzēt.

Čūskas simbols atklāj sarežģīto un bieži pārprasto Ašlešas psiholoģiju. Cilvēki, kas atrodas šīs Nakšatras ietekmē, ir dziļi filozofiski, pārdomāti, stingri, pašpietiekami un noslēgti, taču dažreiz viņi var uzvesties pavisam parasti un rupji – skarbi, savtīgi un indīgi. Viņi nevar paciest personisku pazemojumu. Šīs īpašības lieliski attēlo čūska. Inde čūskā nav daļa no tās vispārējā sastāva. Tā atrodas zem tās zobiem un netiek absorbēta tās sistēmā. Tā tiek izmantota tikai tad, kad čūsku provocē sakost kaut ko. Dažkārt čūsku var redzēt sūcam pienu no govs vai bifeļa tesmeņa, neievadot indi dzīvniekā. Ašlešas cilvēki var būt labi vai slikti atkarībā no apstākļiem un viņu psiholoģiskā stāvokļa. Čūska paliek izolācijā, parasti alā, dobumā, krūmos vai plaisā klintīs. Čūska neveido savu māju. Šādas vietas ir saistītas arī ar jogiem – askētiem, kuri iesaistīti smagā nožēlā. Katrs Ašlešas ietekmētais indivīds piedzīvo šāda veida psiholoģisko nošķiršanos, kas, ja tā netiek apzināta, var padarīt viņa dzīvi nelaimīgu. Pretējā gadījumā viņš var kļūt stingrs vai askētisks.

Īpaša čūskas īpašība ir ādas nomešana, ar kuru tā pastāvīgi atjaunojas. Ašlešas ietekmē arī notiek pārmaiņas, īpaši tad, kad indivīds ir pāraudzis savas iepriekšējās pieredzes un ir spējīgs absorbēt jaunu vitalitāti jaunām darbībām. Šīs pārmaiņas ir ļoti negaidītas, un Ašleša nepakļaujas labi noteiktiem notikumu gaitas likumiem. Šo īpašību atklāj fakts, ka čūska parādās pēkšņi un negaidītos brīžos bez jebkāda iepriekšēja brīdinājuma, tomēr tā pārvietojas taisni. Čūskas spīdīgās acis ir hipnotizējošas un pievilcīgas, norādot uz milzīgu magnētismu, kas slēpjas Ašlešas cilvēkos.

Ašlešas nozīmīgums izriet no fakta, ka Mēness, kas saistīts ar cilvēka psihi un tajā notiekošajām pārmaiņām, un Merkūrs, kas saistīts ar intelektu, pārvalda šo Nakšatru un zīmi, kurā tā atrodas, tādējādi apveltījot to ar lielu potenciālu garīgajai attīstībai. Šo īpašību labi ilustrē Nāgas, kas pārvalda šo Nakšatru. Nāgas ir garīgie skolotāji, kas nodarbojas ar gudrības izplatīšanu. Ašleša ir Nakšatra, kas veicina intelektuālo un garīgo attīstību, ļaujot tās labuma guvējiem mainīt savu dzīves uztveri. Šīs pārmaiņas notiek visnegaidītākajos veidos. Pēc transformācijas indivīds tiek pacelts radikāli atšķirīgā eksistences stāvoklī.

Magha aptver zodiaka daļu no 120° 00′ līdz 133° 20′ Lauvas zīmē, kuru pārvalda Saule. Tās galvenā zvaigzne ir Reguluss, spoža pirmās lieluma zvaigzne (alfa Lauva). Šo Nakšatru pārvalda Pitri – tēvi, cilvēces dižie senči. Tās pārvaldošā planēta ir Ketu, un tās galvenais motivators ir Artha – konkrētu mērķu vai objektu meklējumi. Tās pamatīpašība ir Tamas (inertums), taču sekundārajā un terciārajā līmenī tajā dominē Radžasa (aktivitāte). Šai Nakšatrai piešķirti divi simboli: sedans un māja.

Tēvi ir vēdiskās dievības, kurām ir īpaša atbildība vadīt ģimeņu un rasu evolūcijas gaitu, kas tām uzticēta. Viņi iejaucas savu pēcnācēju dzīvēs un attiecībās tikai tad, kad notiek nopietnas novirzes vai lielas atkāpes no pareizā kursa. Kamēr progress notiek atbilstoši vēlamajam modelim, viņi vienkārši vēro un uztur ar savu ietekmi. Viņi darbojas kā sargeņģeļi, sniedzot aizsardzību lielu nelaimju gadījumā. Pretējā gadījumā viņi ir tikai uzraudzītāji, cenšoties atklāt savas pēcnācēju spējas un izaugsmi, ļaujot izpausties Dievišķajai svētībai. Viņu ietekme ir arī vērsta uz to, lai saglabātu tradīciju un kultūras tīrību tiem, par kuriem viņi rūpējas.

Līdz šim punktam zodiakā dažādas Nakšatras ir saistītas ar izaugsmes matricas formulēšanu. Ar Maghu sākas konkretizācija. Šajā posmā dvēsele savā individualizētajā formā sāk izpaust ārēji savu arhetipu. Idejas pārveidošana formā izraisa gara ilgas pēc brīvības, kas zaudēta iemiesošanās procesā. Šī ilgošanās pēc tās zaudētās sākotnējās būtības izpaužas kā ambīcijas, ģimenes lepnums, rases pārākums, sociālais statuss un vēlme pāriet no faktiskā uz ideālo. Nemiers, kas rodas no ierobežojuma sajūtas, un caur šo nemieru – tieksmes atmoda atgūt zaudēto paradīzi – raksturo šo Nakšatru.

Magha iezīmē tamasisko tieksmju sākumu. Tas izpaužas kā kūtrums un vēlme palikt uz vietas, nevis virzīties uz priekšu, kā to veicina radžasiskais impulss, kas raksturīgs pirmajai trešdaļai no Nakšatrām. Radžasa mudina iemiesoto dvēseli iedziļināties materiālajā, kas sasniedz savu dziļāko punktu zem Ašlešas. Šajā posmā Nāgas sniedz augstāko gudrību un liek dvēselei turpināt tālāk, izmantojot iegūto intelektu, lai pabeigtu evolūcijas impulsu. Arhetips tiek tādējādi iegravēts smalkākajās būtnes atomos, un dvēsele iegūst spēku to aktualizēt. Šī situācija rada pretrunīgu tendenci. Agrākais impulss mudināja dvēseli virzīties tālāk, kamēr jaunie tamasiskie ietekmes, sākot ar Maghu, rada palēninājumu. Tādēļ zem Maghas cilvēks piedzīvo konfliktu. To pastiprina sekundārās un terciārās radžasiskās jeb aktīvās Nakšatras īpašības. Viena būtības daļa mudina dvēseli ātri rīkoties, kamēr otra uzliek bremzes, lai apturētu kustību. Magha izraisa ievērojamu psiholoģisko spriedzi un neapmierinātību.

Sedana simbols, kas saistīts ar Maghu, atklāj tās iekšējo dzinuli. Šajā posmā dvēsele savā pilnībā kā Augstākā pārstāve uzsāk savu materiālo ceļojumu. Ašleša piešķir Nāgu gudrību, ļaujot dvēselei sevī ietvert visas nepieciešamās Dievišķās īpašības, lai pabeigtu savu ikdienišķo ceļojumu. Zem Maghas dvēsele sāk ārējo ceļojumu, kas tai ir paredzēts. Sedans simbolizē dvēseles gatavību šim ceļojumam. Ratu izmanto karalis, lai dotos kaujas laukā, bet sedans tiek izmantots ikdienas vizītēm.

Sedans un rati ir abi transporta veidi, taču tie ir diezgan atšķirīgi viens no otra. Tas izceļ abu saistīto Nakšatru pamata raksturu. Rati ir saistīti ar Rohinī, bet sedans attiecas uz Maghu. Rati parasti tiek asociēti ar armiju, kamēr sedans – ar aristokrātiju un eliti. Ratus velk zirgi, kas tiek uzskatīti par zemāku radības līmeni, kamēr sedanu nes cilvēki. Tas norāda, ka indivīds sedanā bauda īpašu statusu sabiedrībā. Ratus velk uz riteņiem, bet sedans tiek veidots ap centrālo, parasti gludu, stieni.

Ritenis simbolizē Dievišķo pilnību un dabā iedzimto radošo impulsu. Šis impulss noved pie pakāpeniskas gara iekļūšanas matērijā. Šāda ir ceturtās Nakšatras, Rohini, ietekme. Bet nelīdzenais stabs, parasti izgatavots no bambusa un ar vairākiem mezgliem, simboliski attiecas uz mugurkaulu, kurā slēpjas čūskas uguns jeb Kundalini. Kalpi, kas nes sedanu, pārstāv piecus darbības orgānus un piecus maņu orgānus, kas nes dvēseli, kur vien tā vēlas iet. Zem Maghas cilvēks tiek apveltīts ar Dievišķām spējām. Dvēselei tiek darīta zināma tās Dievišķā misija, un tā tiek novietota vietā, no kuras tā var turpināt savu ceļu. Tas arī atklāj mājas, šīs Nakšatras otrā simbola, nozīmīgumu. Šajā evolūcijas posmā indivīdam jāpieņem lēmumi, jānovirza savas spējas uz noteikto mērķi un jāpārvalda savas darbības.

Māja uzsver cilvēka ķermeni kā Augstākā transportlīdzekli, kamēr sedans attiecas uz ārēju pārvietošanās līdzekli. Salīdzinājums starp cilvēka ķermeni un māju bieži sastopams garīgajā literatūrā. Lielais Vedantas filozofs Šankara šo salīdzinājumu detalizēti skaidro darbā “Vivekachudamani” (92. pants). Fiziskā apvalka uzdevums ir uzturēt un barot indivīdu, kā arī nodrošināt nepieciešamos līdzekļus rīcībai. Pat Bībelē ir pieminēta svētnīca kā Augstākā sēdeklis: “Lai Es varētu mājot viņu vidū.” Šīs svētnīcas mērķis ir transportēt dvēseli no viena attīstības posma uz citu. Zem Maghas Dievišķā starojuma ietekmē cilvēks tiek pilnveidots savos materiālajos apvalkos, lai varētu izpildīt savu Dievišķo misiju.

Šīs Nakšatras raksturīgā iezīme ir uzsvērta ar faktu, ka tā sāk piekto zodiaka zīmi, Lauvu, kuru pārvalda Saule. Lauva ir pilna dzīvības enerģijas. Zem Maghas dvēsele tiek izgrūsta pasaulē ar bagātīgu enerģiju un drosmi. Šis ir reprodukcijas un atjaunošanās posms, kas nepieciešams, lai turpinātu izpausmes procesu. Ketu, kas pārvalda šo Nakšatru, ir karmiska planēta, kuras ietekmē tiek izstrādāta pagātne. Dvēsele, saņemot Maghas ietekmi, tiek mudināta turpināt savu zemes svētceļojumu karmiskā impulsa vadībā. Tās personīgās tieksmes tiek pakļautas Dievišķajai misijai. Bet, iesaistoties šajā procesā, indivīds, lai arī nav specifiski pieķēries materiālajam komfortam, bieži to piedzīvo. Četras Nakšatras ceturtdaļas pakāpeniski virza dvēseli uz materializāciju. Marss, Venēra, Merkūrs un Mēness, kas pārvalda šīs ceturtdaļas, veicina šī procesa intensitāti. Labvēlīgas ietekmes gadījumā Magha piešķir bagātību, fizisko komfortu, seksuālu apmierinājumu un dzīves greznības. Bet iesaistītais indivīds psiholoģiski ar šīm lietām nav tik ļoti saistīts. Viņš vēlas sekot ideālam un īstenot savu iekšējo dzīves mērķi. Kopumā Magha padara cilvēku par ideālistu materiālās bagātības vidū. Tas bieži vien liek citiem apšaubīt viņa integritāti un mērķtiecību, kas var padarīt indivīdu skumju. Bet tā ir cena, ko visi īstie ideālisti maksā.

Pūrva Phalguni, vienpadsmitā Nakšatra, aptver zodiaka daļu no 133° 20′ līdz 140° 40′, atrodoties Lauvas centrālajā daļā, kuru pārvalda Saule. Pašu Nakšatru pārvalda Venēra. Tās galvenais motivators ir Kama jeb vēlme, savukārt tās pamatīpašība ir Tamas (inertums), ar Radžasu sekundārajā un Tamasu terciārajā līmenī.

Divas Nakšatras – Purva un Uttara Falguni – kopā veido vienu zvaigznāju, ko attēlo kā četras zvaigznes, kas simbolizē gultas četras kājas. Tomēr šīm divām Nakšatrām ir smalkas atšķirības, kuras atspoguļo to pārvaldošās dievības. Purva Falgunu pārvalda Bhaga – vēdiskā svētlaimes dievība. Tās simboli ir dīvāns, platforma un kamīns. Uttara Falgunu pārvalda Arjamans, kuram ir aktīvāks raksturs. Abas vēdiskās dievības – Bhaga un Arjamans – ir ļoti labvēlīgas. Tās piešķir bagātības, pārticību un materiālo labklājību. Vēdas par viņiem saka: “Tie, kurus viņi aizsargā, ir uzvarētāji pār saviem pretiniekiem.”

Cilvēka intensīvās dzīves gaitā pienāk laiks, kad nepieciešama atpūta pirms nākamā darba posma. Dīvāns nodrošina šādu atpūtu. Kamīnam ir līdzīga nozīme. Senajā Indijas sabiedrībā skolotāji sapulcināja savus skolēnus ap kamīnu, lai apspriestu garīgās zināšanas. Tā radās Upanišadas – senās Indijas gudrības mācības. Platforma ir arī vieta, kur atpūsties un sagatavoties šādām aktivitātēm. Visi šie simboli kopā atspoguļo Purva Falgunas kopīgo īpašību. Pūrva Phalguni nostiprina Dievišķo impulsu tās materializējošajās aktivitātēs. Tā izsaka to kosmiskās evolūcijas fāzi, kurā nolaižamā dvēsele saņem savus pavēlējuma norādījumus.

Zem šīs Nakšatras var šķist, ka karalis ir ieradies, ka karš ir sācies, ka ir sākušies lielie reliģiskie rituāli, taču nākamais attīstības posms vēl nav atklāts. Tas ir norādīts “Šiva Puranā,” kur teikts, ka Kungs Šiva sāka savu laulību procesiju zem šīs zvaigznes. Viņa laulība ar visu tās dziļo nozīmi simbolizē Dievišķās enerģijas sākumu, kas dziļi iekļūst matērijā, lai to garīgi pārveidotu.

Pūrva Phalguni nodrošina ceļu dinamiskās enerģijas izpausmei. Tā ļauj dvēselei darboties ārējā pasaulē, lai izpildītu tai uzticētās Dievišķās atbildības. Šīs Nakšatras pamatīpašība ir gatavība mesties darbībā. Šīs Nakšatras darbības laikā rodas arī citas īpašības, kas atbalsta šo pamatimpulsu. Kamas jeb kaisles virzošais spēks padara indivīdu entuziastisku par visu, ko viņš uzņemas, tādējādi viņš iegulda savu iekšējo spēku un vitalitāti katrā darbībā. Taču viņš ir mērķtiecīgs, ieguvumu meklējošs un izrēķinošs, vērtējot iznākuma priekšrocības un trūkumus. Bieži vien viņa pieeja dzīvei un attiecībām ietver egoisma iezīmes. Vitalitātes pārpilnība, kas izplūst no viņa, parasti padara viņu veiksmīgu savos centienos. Tā piesaista viņam ietekmīgu cilvēku uzmanību, viņš saņem atzinību un karalisko labvēlību. Tas pats padara viņu pievilcīgu pretējam dzimumam. Vīriešiem šis spēks pastiprina vīrišķību un piesaista sievietes. Viņa materiālās tieksmes arī padara viņu tendētu uz baudas meklēšanu un pašslavināšanu.

Bhaga un Arjamans sniedz cilvēkiem daudz materiālu dāvanu. Tie piešķir materiālo pārticību, labklājību, pasaulīgās ērtības un slavu. Īpašā apdāvinātības sajūta, būšana labāk kvalificētam nekā vairums citu, ir dažas no šīs Nakšatras psiholoģiskajām īpašībām, kas bieži rada oriģinalitātes sajūtu. Cilvēki, kas atrodas spēcīgā šīs Nakšatras ietekmē, bieži cieš no pārākuma sajūtas. Viņu dabiskās tieksmes ir egocentriskas, un viņiem ir neapmierināma slāpes pēc personīgas slavas. Tas izpaužas kā seksuāli iekarojumi, jaunu impēriju izveidošana vai gatavība uzņemties konkurētspējīgas uzņēmējdarbības. Tomēr, kad planētu ietekmes modina garīgās tieksmes dvēselē, indivīds nespēj būt apmierināts, kamēr nav sasniegta galīgā atbrīvošanās un pārvarēti visi egoistiskie šķēršļi. Būtībā šī Nakšatra ir starta platforma gan garīgām, gan materiālām uzvarām.

Bhaga, dievība, kas pārvalda šo Nakšatru, ir arī nozīmīga citā kontekstā. Sanskrita vārds “Bhaga” nozīmē arī sieviešu reproduktīvo orgānu. Tam piemīt īpaša vara, jo caur to tiek dzemdēti visi cilvēki, veidojas ģimenes un tiek uzturēta sabiedrība. Senie cilvēki to uzskatīja par Dievišķās radošuma un dabas spēka simbolu. Šajā kontekstā Pūrva Phalguni ir būtiska starojuma forma, kas ir dvēseles attīstības nākotnes pamats un tās paplašināšanās virzienā uz augstāko. Bhaga ir arī viens no Saules vārdiem – Saules, kas pārvalda zīmi, kurā atrodas šī Nakšatra. Pūrva Phalguni ir papildus saistīta ar Sauli. Šī Nakšatra baro indivīdu daudzos veidos un nodrošina enerģiju izaugsmei un paplašināšanai.

Šāda izaugsme neizbēgami ir Trishnas – pieredzes slāpju – rezultāts. Dvēsele šajā posmā tiek atbrīvota, lai klaiņotu un iegūtu pasaules zināšanas. Dažādie ceļi, kuros cilvēks var atklāt savas iekšējās īpašības, tagad ir pieejami. Indivīdam tie ir jāpārvar atbilstoši savām augošajām spējām. Tas izraisa neapmierināmas slāpes, kas attīstības sākuma posmos izpaužas kā iekāre. Tomēr Venēra, kas pārvalda šo Nakšatru, piešķir daudz jutīguma, sabiedriskuma un intuitīvas iztēles lidojumu.

Atzīstot cilvēku pieredzes paplašinātos apvāršņus, Pūrva Phalguni padara cilvēku ambiciozu. Ja garīgā enerģija tiek mobilizēta, lai sasniegtu tīrākos apziņas priekus, indivīds var veltīt sevi smagai nožēlai, taču parasti tā nenotiek. Viņš bieži sapinas savos sapņos un esošajās ikdienišķajās iespējās. Viņš bieži racionāli pamato nepieciešamību iesaistīties materiālajā pasaulē. Panākumi dzīvē, kas saistīti ar īpašām planētu ietekmēm, padara viņu pārāk ambiciozu pat garīgajos jautājumos. Ja viņš nav piesardzīgs, šādi cilvēki var nonākt pie melnās maģijas prakses vai kreisās rokas Tantras. Viņiem varētu patikt alkohola lietošana un azartspēles. Šīs Venēras īpašības var pilnībā izjaukt dzīves līdzsvaru, ja cilvēks nav ļoti uzmanīgs. Tomēr šādās situācijās indivīdu vairāk aizrauj pieredzes jaunums, nevis pats akts. Šī pieredze patiešām ir jauna dzīves veida sākums. Tā atver vārtus uz jaunu eksistences dimensiju. Pūrva Phalguni ir planētu starojums, kas atver iekšējo potenciālu plūdus iesaistei materiālajā eksistencē.

Uttara Phalguni, otrais Phalguni posms, aptver zodiaka daļu no 146° 40′ līdz 160° 00′. Pirmais Nakšatras ceturksnis (pada) atrodas Lauvas zīmē (Simha Raši), kuru pārvalda Saule, savukārt atlikušās trīs ceturtdaļas ietilpst Jaunavas zīmē (Kanja Raši), kuru pārvalda Merkūrs (Budha). Lauva ir intensīvas aktivitātes zīme, kamēr Jaunavai ir spēja attīstīt latentās cilvēka spējas, tostarp dažādas jogas prasmes.

Šo Nakšatru pārvalda Saule (Sūrja). Tās galvenais motivators ir Mokša jeb atbrīvošanās, savukārt tās pamatīpašība ir Tamas (inertums), ar Radžasu sekundārajā un Satvu terciārajā līmenī. Arjamans, vēdiskā dievība, kas pazīstama ar savu līderību, valda pār šo Nakšatru. Kā Purva Falgunas turpinājums tai ir līdzīgas īpašības. Abām Nakšatrām piešķirts simbols – četras gultas kājas, kas uzsver to vienotību.

Falgunas vienotība simbolizē radošo enerģiju, kas piešķirta indivīda dvēselei. Gultas četras kājas simbolizē cilvēka būtības četrus zemākos līmeņus: fizisko apvalku, ēterisko dubultnieku, kas nodrošina vitālās enerģijas plūsmas kanālu, astrālo apvalku, kas reaģē uz emocionālajām vibrācijām, un mentālo apvalku, kas ļauj indivīdam domāt. Šī četrinieka simbols ir arī Brahmas četras galvas, četras telpas dimensijas un četras Vēdas. Šie kosmiskās evolūcijas aspekti veido telpu, kurā indivīds darbojas, un transportlīdzekli, caur kuru dvēsele var sevi izpaust. Falgunas pārstāv vienotību starp dažādām cilvēka spējām, kas evolūcijas gaitā tiek aktivizētas.

Uttara Phalguni nodrošina pamatenerģiju, iekšējo impulsu un nemierīgo enerģiju, kas labvēlīgos apstākļos var konkretizēties. Lai sasniegtu šo stāvokli, bieži ir nepieciešami daudzi traucējumi. Arjamana pārvaldītā Uttara Phalguni izpauž drosmi un izturību, kas raksturīga pieredzējušiem cīnītājiem, kuri ir pārliecināti par savu spēku, savas misijas taisnīgumu un galīgo uzvaru savos centienos. Šī Nakšatra ļauj indivīda dvēselei parādīties ar visām tās spējām, kas attīstītas, cīnoties ar materiālās pasaules grūtībām. Tā ir ambīciju, grūtību un taisnīgas cīņas Nakšatra.

Gultas četras kājas, šīs Nakšatras simbols, uzsver skaitļa četri nozīmi un nepieciešamību pēc atpūtas. Šeit tiek norādīti arī četri telpas virzieni. Šajās robežās tiek ietverta visa pasaule, un darbojas četri dabas spēki. Uttara Falgunas pamatenerģija ir pasīvs magnētiskais lauks, kurā indivīda dvēselei ir iespēja darboties. Pirmais Nakšatras ceturksnis Lauvas zīmē atrodas Jupitera pārvaldībā. Saules ietekme, kas nostiprina Dievišķo dzirksti, saņem labvēlīgus apstākļus aizsardzībai un paplašināšanai no Jupitera. Četri virzieni, vai visa pasaule, tiek nodrošināti dvēselei tās darbībām. Atkarībā no planētu stāvokļiem indivīds Uttara Falgunas pirmajā ceturksnī nesaskaras ar ierobežojumiem. Šeit pastāv pilnīga drošība un milzīgas izaugsmes un paplašināšanās iespējas.

Pēdējās trīs šīs Nakšatras ceturtdaļas, kas ietilpst Jaunavas zīmē, pārvalda Saturns (otrais un trešais ceturksnis) un Jupiters (ceturtais ceturksnis). Tās norāda uz indivīda iespēju dziļāk iedziļināties dabas noslēpumos. Dabas slēptie spēki, kas tieši saistīti ar Jaunavu, šīs Nakšatras ietvaros atrod vislabākos apstākļus to atklāsmei. Garīgās izaugsmes un mentālās paplašināšanās iespējas zem Uttara Falgunas ir milzīgas. Centrālais impulss, kas aptver otro un trešo ceturksni zem Saturna, koncentrējas uz iegūto spēju nostiprināšanu, savukārt Jupitera pārvaldītajā ceturksnī tās tiek paplašinātas.

Telpas plašums izraisa lielu apjukumu indivīdā, kurš nav ieinteresēts aktīvi piedalīties universālajā izpausmē. Lielais vientulības sajūta, kas bieži rodas, kad Mēness atrodas šajā Nakšatrā, galvenokārt ir saistīta ar cilvēka indivīda pakļaušanu visuma plašumam un tā daudzveidīgajiem iekšējiem dziļumiem. Šādi cilvēki mēdz stāvēt vieni un dzīvot izolācijā, bet, kad viņi nolemj iesaistīties darbībā, šai Nakšatrai piesaistītā dievība Arjamans viņiem nodrošina uzvaru un laurus cīņā. Uttara Phalguni ir zvaigzne, kurā indivīda drošība un miers var būt garantēti tikai tad, ja viņš aktīvi piedalās savu iekšējo īpašību izpausmē.

Tomēr šīm aktivitātēm nevajadzētu būt vienkāršām impulsīvām reakcijām. Marsa pieeja dzīvei nav raksturīga šai Nakšatrai. Šeit nepieciešams labi vadīts pūliņš, it kā cilvēks atrastos kaujas laukā un viņam būtu skaidra ideja par mērķi un laba stratēģija tā sasniegšanai.

Uttara Phalguni piemīt īpašība padarīt cilvēku ambiciozu, īpaši tad, kad viņš sāk gūt panākumus un justies drošībā. Darbības jomas plašums rada riskus, ja trūkst ētiskas sagatavošanās un garīgās disciplīnas. Zem šī impulsa var rasties melnās maģijas izmantošanas briesmas. Ja indivīds tiek novirzīts uz ārēju darbību, viņa ambīcijas un pārliecība par sevi var aizvest viņu līdz lieliem augstumiem, taču viņam nepieciešami labi vadīti pūliņi.

Hasta aptver zodiaka daļu no 160° 00′ līdz 173° 20′. Tā pilnībā ietilpst Jaunavas zīmē, kuru pārvalda Merkūrs. Šo Nakšatru pārvalda Mēness, kas ir kosmiskās enerģijas trauks, kamēr Merkūrs izveido saikni starp cilvēku un dievišķo. Šeit Merkūrs atrodas eksaltētā stāvoklī. Hastas galvenais motivators ir Mokša jeb atbrīvošanās, savukārt tās pamatīpašība ir Tamas (inertums) gan primārajā, gan sekundārajā līmenī, ar Radžasu (aktivitāti) terciārajā līmenī. Hasta pārvaldošā dievība ir Savitars – Saules dievs, it īpaši kā visa ģeneratīvās enerģijas avots visumā. Pats vārds “Hasta” nozīmē roku. Cilvēka roka, precīzāk, plauksta, caur kuru var lasīt visu cilvēka individualitāti, ir šīs Nakšatras simbols.

Hasta piešķir pašpaļāvību un kontroli pār izejošo kosmisko enerģiju, kas vienmēr ir gatava virzīties tālāk. Dažādi šķēršļi rodas kā dabiskas reakcijas uz šo darbību. Ikreiz, kad jebkāda veida kinētiskā enerģija pārvietojas pār statisku matēriju, rodas pretestība. Šāda individuālistiska pieeja dzīvei, kas ir dabiska zem šīs Nakšatras, neizbēgami saskaras ar šādiem izaicinājumiem. Iekšējās spējas var attīstīties tikai caur šādu pieredzi.

Roka simbolizē prasmes vai spēju, kas ļauj indivīdam izturēt konfrontāciju. Roka arī norāda uz pilnīgu pārliecību par dvēseles spējām virzīties uz priekšu. Šī pašpaļāvība izriet no fakta, ka indivīds apzinās savas spējas, izprotot savu patieso dabu un Visuma likumus. Tas ir Hastas pamatprincips un vissvarīgākā iezīme.

Hasta ietver sevī milzīgu atjaunojošu spēku. Savitars, tās valdošā dievība, ir Saules dieva forma, kas piešķir radošo un pārveidojošo enerģiju. Šī enerģija ļauj dzīvībai augt un iegūt neskaitāmas formas. Dzimšanas, augšanas, norieta un nāves cikls parāda iemiesotās dvēseles enerģijas pārveidošanos. Šī Nakšatra mudina indivīdu tās ietekmē mainīties, iegūt jaunas formas un augt. Šis izaugsmes process izriet no iekšējās vēlmes virzīties uz priekšu, kamēr ārējie apstākļi rada pretestību. Tādējādi konflikts un dažādi krīzes līmeņi ir šīs lunārās savrupības dabiskas iezīmes. Šķēršļi, grūtības un kavēkļi, kas tiek piedzīvoti, rodas pretēju spēku ietekmes dēļ uz indivīdu. Šo Nakšatru pārvalda Mēness, un tās četras ceturtdaļas pārvalda ātri kustīgās planētas – Merkūrs, Venēra, Marss un Mēness –, kas visas ir saistītas ar atjaunošanu un dvēseles ārējo apvalku pielāgošanu, kā arī palīdz tās konkretizēšanā un individualizācijā materiālajā pasaulē.

Garīgā līmenī Hasta simbolizē dabas smalko spēku mijiedarbību. Dabas divi pamatimpulsi ir pievilkšanās un atgrūšanās, kas izpaužas kā pozitīvās un negatīvās enerģijas impulsi. Šī dualitāte ir galvenais visu kustību un izaugsmes cēlonis Visumā. Pats Visums ir iezīmēts ar kosmiskās radošās enerģijas divpadsmit starojumiem, kas astrologiski tiek atspoguļoti zodiaka divpadsmit zīmēs. Šī pamatdiferenciācija izriet no četriem galvenajiem motivējošajiem cēloņiem Visumā, proti, Kama (vēlme), Artha (mērķtiecīga darbība), Dharma (uzturošie principi) un Mokša (atbrīvošanās). Šie četri impulsi motivē iemiesoto dvēseli. Tos ietekmē trīs galvenās aktivitātes īpašības: Satva (harmonija, tīrība vai labestība), Radžasa (pašintereses vadīta aktivitāte) un Tamasa (inertums). Roka īsi un kodolīgi pārstāv šos spēkus.

Simboliskā roka var attiekties uz reālo orgānu un tā darbību, caur kuru tiek izpausta cilvēka individualitāte. Tā arī norāda uz telpisko dimensiju, jo visfundamentālākās mērvienības ir balstītas uz roku. Kubits sastāv no divām plaukstām jeb trīsreiz četrām pirkstu platumiem. Divas rokas pārstāv pozitīvās un negatīvās enerģijas plūsmas, centrbēdzes un centrtieces spēkus, pievilkšanās un atgrūšanās, Purusha un Prakriti – vīrišķos un sievišķos eksistences aspektus.

Četri pirksti simbolizē četrus galvenos motivējošos spēkus: Kama, Artha, Dharma un Mokša, kas minēti iepriekš. Tie arī attiecas uz kosmosa četrām daļām, kas sanskritā tiek sauktas par Annamaja Koša, Pranamaja Koša, Manomaja Koša un Viģnanjama Koša – attiecīgi matērijas, dzīvības, prāta un intelekta apvalkiem vai slāņiem. Šiem četriem impulsiem vai četriem eksistences līmeņiem var būt Satviska, Radžasiska vai Tamasiska daba. Kopā tie pārstāv visas latentās spējas cilvēka individuālajā būtībā un arī kosmosā. Zodiaka divpadsmit zīmes, kas simbolizē rokas divpadsmit falangas, ir ietvertas šajā Nakšatrā, kurā to kosmiskie impulsi kļūst pilnībā diferencēti.

Šī Nakšatra darbojas visā Visumā. Tā iedarbojas gan uz subjektīvajiem, gan objektīvajiem eksistences plāniem. Jebkur, kur dvēsele var pastāvēt, Hasta kā Nakšatra atstāj savu ietekmi. Tas padara to par ļoti dziļu ietekmi. Tādēļ Hasta tiek uzskatīta par Durāciju jeb Pašu Laiku. Visas aktivitātes var īstenoties tikai laika-telpas kontinuumā. Apziņā nav reālas atšķirības starp telpu un laiku, kā arī starp subjektīvo un objektīvo. Vai nu ir pilnīga visas izpausmes noliegšana, vai arī viss ir tīra realitāte.

Parastā līmenī ir lauks, kurā notiek darbība. Hasta attiecas uz darbības lauku. Šo darbību var veikt tikai Durācijas laukā, kas sevī apvieno gan Laika, gan Telpas funkcijas. Radīšanas impulss, kas tiek aktivizēts zem Phalguni, satiek savu reakciju. Šī reakcija var notikt tikai tad, kad šis impulss satiek kosmiskās ideācijas laika-telpas matricu. Abu kombinācija vai darbības sadursme ar tās lauku vai matricu rada daudz un dažādas grūtības. Šo reakciju var risināt tikai tad, ja ir individualitātes kvalitāte. Hasta simbolizē situāciju, kad indivīds ir gatavs sastapties ar Visumu ar visām savām fiziskajām un ne-fiziskajām spējām. Dažādās pilnības, kuras var sasniegt caur šo mijiedarbību, ir ārpus šīs Nakšatras robežām. Gan objektīvajos, gan subjektīvajos līmeņos Hasta pārstāv dvēseles gatavību uzsākt un darboties.

Prognozējošajā astroloģijā Hastas ietekmi var novērot divos virzienos. Ja indivīds neapzinās augstāku mērķi, viņš iesaistīsies dažāda veida brīvprātīgajā un sociālajā darbā. Ja viņš apzinās patieso dzīves mērķi, viņš praktizēs jogu vai citas praktiskas iekšējās attīstības tehnikas. Zem Hastas, kad dvēsele vēl nav attīstīta un joprojām ir iegrimusi materiālajā pasaulē, dzīve viņam daudz ko atņems. Šāds cilvēks iesaistīsies aktivitātēs, kuras pastāvīgi nebūs veiksmīgas. Viņš piedzīvos grūtības, šķēršļus, veselības problēmas, nabadzību un visdažādākās pretestības saviem centieniem modināt sevī vēl lielāku spēku pielietošanai.

Čitra aptver zodiaka daļu no 173° 20′ līdz 186° 40′. Tās pirmais ceturksnis (pada) atrodas Jaunavas zīmē, kuru pārvalda Merkūrs, un otrā pada – Svaru zīmē, kuru pārvalda Venēra. Pašu Nakšatru pārvalda Marss. Tās galvenais motivators ir Kama jeb vēlme. Tamas jeb inertums ir tās īpašība visos līmeņos, kamēr tās pārvaldošā dievība ir debesu arhitekts Tvaštars. Čitra tiek pārstāvēta ar vienu zvaigzni – Spiku, spožo balto pirmās lieluma zvaigzni Jaunavas zīmē. Šī vienīgā zvaigzne spīd kā pērle, kas arī ir šīs Nakšatras simbols.

Čitras nosaukums nozīmē “spilgtums” vai “caurspīdīgums”, un tas attiecas arī uz feju vai čūsku. Virspusēji pērle, kas simbolizē šo Nakšatru, pauž patīkamu un pievilcīgu izskatu, bet tas nedrīkst maldināt studentu. Tai piemīt čūskas potenciāls – tā vienlaikus ietver gan gudrību, gan briesmas. Patiesībā Čitra ir viena no mistiskākajām Nakšatrām.

Sanskrita vārds “Mukta”, kas nozīmē “pērle”, ir cēlies no tā paša saknes kā vārdi “Mukti” un “Mokša”, kas abi nozīmē atbrīvošanos. Neviens nekad nav teicis, ka atbrīvošanās process cilvēka dvēselei ir patīkama pieredze. Jogas praktizētāji pievēršas sarežģītām praksēm un stingrām askēzēm, lai cerētu uz pēdējās realizācijas mājienu. Savā patiesās dabas atklāšanas procesā un Patiesības vīzijas rītausmā kandidātam jādisciplinē sevi un jāatsakās no dzīves ērtībām. Pat tiem, kas brīvprātīgi neuzņemas šo uzdevumu, bet atrodas uz garīguma ceļa, ir jāiztur smagi pārbaudījumi. Dvēseles atbrīvošanas no materiālās pasaules važām process ir grūts. Šajā ceļā indivīda “spārni tiek apgriezti”, un viņa darbības tiek ierobežotas. Viņš izjūt milzīgu vilšanos. Viņam ir jābūt pilnībā “salauztam”, pirms viņš var kļūt brīvs. Viņa “kājas ir jāmazgā viņa sirds asinīs”, pirms viņš patiesi var virzīties uz priekšu.

Šajā kontekstā jāatzīmē, ka Jaunava pārstāv kosmiskā cilvēka Sesto māju – slimību un opozīcijas māju. Šī māja simbolizē meklētāja pārbaudījumus, pirms viņš tiek iesvētīts “Iniciācijas” zīda drānā, kas ir tiešais ieskats patiesībā. Tas ir pārbaudījumu un grūtību posms, kas nepieciešams, lai aktivizētu dvēseles spējas. Kad iekšējais dzīvības spēks sāk pārraut ārējo materiālo garozu, rodas grūtības un sāpes. Indivīds jūtas it kā tiktu saplēsts. Taču šī “okeāna maisīšana” ir neizbēgama prelūdija iekšējās realitātes atklāšanai. Patiesais tēls, kas slēpjas neslīpētā akmenī, ir jāizcērt tēlniekam. Kad akmens šķembas tiek nošķeltas, tas rada skumjas. Debesu arhitekta uzdevums ir izveidot arhetipu, kas paredzēts indivīdam un katrai Visuma būtnei. Tvaštaram ir jānošķeļ nevajadzīgās akmens daļas, kas nav būtiskas patiesā tēla atklāšanai. Vārds “Čitra” nozīmē “tēls” vai “atspulgs”. Šīs Nakšatras impulsa vadīta, latentais arhetips piespiež ārējo, fizisko, izšķīst, lai patiesais tēls varētu tikt uztverts.

Stāsts par pērles izcelsmi, neatkarīgi no tā patiesuma, ir līdzīgs iekšējās apziņas attīstības procesam. Tiek teikts, ka lietus pilieni, ietekmējoties no Nakšatras Svati, nokrīt uz austeru čaulām, veidojot tajās pērles. Lai iegūtu pērles, ir jāsašķeļ cietās austeru čaulas. Dzīvē impulsi no augstākiem līmeņiem vai pašas Dievišķās būtības iedarbojas uz indivīda apziņu un sāk maisīšanas procesu. Tie uzmodina tieksmi apzināties savu patieso Es. Īslaicīgais zibsnis kļūst par ceļvedi, kas mudina meklētāju šķērsot grūto ceļu. Nakšatra Čitra simbolizē pēkšņu iedvesmas zibspuldzi, tieksmi apzināties savu patieso tēlu. Lai to sasniegtu, indivīdam ir jāiziet cauri dažādām ciešanām. Pirms pērle tiek iegūta un noslīpēta, austeres ārējais fiziskais apvalks ir jāizšķīdina un čaula jāatmet. Šīs ciešanas ir saistītas ar mērķi – iekšējā Es realizāciju, patieso cilvēku, kas līdzinās tīrai, spožai pērlē, kas slēpjas cietajā ķermeņa un ego čaulā.

Debesu arhitekts Tvaštars ir Saņas, Saules sievas, tēvs. Debesu arhitektam bija jāsamazina Saules spārni un starojums, lai Saņa spētu izturēt viņa gaismu. Dzīvē indivīdam ir jāpielāgojas reālajiem ārējiem apstākļiem. Savtīgās sajūtas ir jāatmet, pirms cilvēks var saprast patiesību par sevi un savām attiecībām ar pasauli. Čitra simbolizē patiesā Es apzināšanos caur dzīves pārbaudījumiem un pilnīgu materiālās dabas un egocentrisma pakļaušanu vai iznīcināšanu.

Marss kā Čitras pārvaldnieks atklāj pamatvajadzību pēc ārējas realizācijas. Marss nepieņem nekādu sakāvi. Jebkura konfrontācija tam sniedz papildu stimulu cīnīties un sasniegt savu mērķi. Kad dvēsele sasniedz Čitras posmu, tā jau ir atklājusi savas misijas mērķi, kas jāīsteno par katru cenu. Šajā līmenī veiktais mēģinājums galvenokārt notiek intelektuālajā un iedvesmojošajā plānā. Tāpēc šī Nakšatra stiepjas no Jaunavas, kuru pārvalda intelektuālais Merkūrs, līdz Svariem, kuru pārvalda iedvesmojošā Venēra. Venēras iedvesma atvieglo cīņas slogu dvēselei. Pirmās divas šīs Nakšatras ceturtdaļas Jaunavā, kuras pārvalda Saule un Merkūrs, raksturo cīņas raksturu intelektuālajā plānā. Šajā posmā var rasties neskaidrības, kas saistītas ar ideālu neprecizitāti vai pārliecības trūkumu par tiem. Pēdējās divas šīs Nakšatras ceturtdaļas Svaros aktualizē konfliktus un pielāgošanās nepieciešamību sociālo attiecību jomā.

Čitra rada lielu tieksmi veidot un sasniegt jaunus sasniegumu līmeņus. Šī iemesla dēļ zem šīs zvaigznes var atrast brīnumdarus, efektīvus līderus, cilvēkus ar vēlmi sasniegt intelektuālus augstumus un ārkārtīgi godīgus cilvēkus. Bet tie, kuri nespēj pilnībā uzņemt šīs Nakšatras starojumu, var kļūt pašapmierināti, stagnējoši un egoistiski. Neatkarīgi no garīgās attīstības līmeņa, indivīdam zem šīs Nakšatras ir jāspēj ieraudzīt pilnības vīziju, cīnīties, lai sasniegtu ideālu, konkretizēt šo vīziju un nonākt nedaudz tuvāk sava likteņa galīgajam mērķim. Atkarībā no tā, cik lielā mērā viņš spēj uzņemt Nakšatras enerģiju un citu planētu izvietojuma, var paredzēt šīs zvaigznes ietekmē sāktās cīņas iznākumu.

Svati atrodas Svaru zīmes vidū, no 186° 40′ līdz 200° 00′ zodiakā. To raksturo Arktūrs – spožā zvaigzne, kas ir Alfa Bootes. Svaru zīmi pārvalda Venēra, kas pārstāv stadiju, kurā materiālās un garīgās tendences ir smalki līdzsvarotas. Svati atspoguļo šo ietekmi, lai gan ar dažām atšķirībām. Šīs atšķirības uzsver Kamas pārvaldība pār Nakšatru. Tās galvenais motivators ir Artha jeb virzīta darbība, kamēr tās pamatīpašība ir Tamas, ar Satvu terciārajā līmenī. Svati pārvalda vēdiskā dievība Vaiju – Vēja vai Dzīvības elpas dievs. Tas padara šo Nakšatru vairāk saistītu ar garu, kas plūst caur to, nevis ar trauku, kas to satur. Atšķirība starp zīmi un Nakšatru tiek vēl vairāk precizēta ar atšķirību starp līdzsvara simbolu Svaru zīmei un koraļa simbolu Svati Nakšatrai.

Šī garīgās evolūcijas stadija, ko raksturo korallis, ir ar vairākām unikālām īpašībām. Korallis ir cietais kalcija skelets, ko izdala noteikti jūras dzīvnieki. Tas rada pēcnācējus no sevis paša. Tas simbolizē evolūcijas stadiju, kurā gars ir ieslēgts savos ārējos fiziskajos apvalkos, kamēr tā turpmākā attīstība ir atkarīga no tā iekšējā potenciāla atklāšanas. Kad pērlei līdzīgais gars sāk pārvietoties materiālās pasaules sfērā, tas nes sevī Dievišķā Radītāja potenciālu, ko tas izpauž, rada un vairo. Korallis ir dzīva būtne, lai gan ārēji tas izskatās kā akmens. Cilvēka ārējais fiziskais apvalks arī izskatās kā ciets veidojums, lai gan mūsu būtībā mēs esam gari vai apziņa. Šajā izpausmes stadijā izceļas divi galvenie impulsi – centrbēdzes un centrtieces spēki jeb pievilkšanās un atgrūšanās. Subjektīvajam garam ir dabiska tieksme paplašināties, kamēr materiālie apvalki to ierobežo. Līdzsvars, kas tiek panākts starp šīm pretējām tendencēm, ļauj veidoties cilvēka individualitātei un to uztur.

Korallis ir jūras produkts, bet tas būtībā nav jūras radījums. Jūras apstākļi tam nodrošina stabilu pamatu, bet korallis atstāj spēcīgu psihisku ietekmi uz tiem, kuri nonāk saskarē ar to. Koralli ietekmē tā jūras vide, bet tam ir arī unikāla spēja mainīt savu vidi un to pārveidot dramatiski. Tas pats attiecas arī uz cilvēkiem, kuri tiek ietekmēti no apkārtējās vides, bet arī paši to būtiski maina.

Svati pārstāv cilvēka evolūcijas sākotnējo posmu, kad cilvēki radīja pēcnācējus no sevis ne-seksuālā veidā. Daudzās hinduisma mitoloģijas leģendās tiek stāstīts, kā senie gudrie radīja pēcnācējus no savas runas, sviedriem, ausīm vai citādi ne-seksuāli. Cilvēku reprodukcija caur seksuālu savienību parādījās vēlāk evolūcijas gaitā, saskaņā ar okultu skatījumu. Seksuālā stadija arī ietilpst zem Svaru zīmes, īpaši saistībā ar nākamo Nakšatru – Višakhu. Zem Svati reproduktīvās aktivitātes pastāv, bet tās ir aseksuālas. Šajā posmā ārējā vide un fiziskie apstākļi traucē un ietekmē dvēseli, atstājot iekšējo dabu praktiski izolētu. Ir attēlotas pretrunas dažādu svēto dzīvēs, kas radušās kā šī garīgās attīstības posma sekas. Viņu ārējā “akmens cietība” neatspoguļo viņu iekšējo garīgumu, jūtīgumu un dzīvīgumu.

Kopā ar Agni (uguni) un Surju (Sauli), šīs Nakšatras valdītājs Vaiju (gaiss) veido trīs dievu trīsvienību, kuri pārvalda materiālās pasaules veidošanos. Lai gan visi trīs ir klātesoši visās pasaulēs, Agni vieta ir Zeme. Vaiju, kurš tiek uzskatīts par Indras aspektu, atrodas atmosfērā ap Zemi. Surja, dzīvīgais gars, kas apdzīvo katru dzīvo būtni, mīt debesīs kā Saule. Mikrokozmosā šie trīs kosmiskie principi atbilst Kamai (vēlmei vai vitālajai kaislei), Kama-manasam (vēlmes-prātam vai jūtām, kas balstītas uz domām) un Manasam (intelektam). Vaiju ir saistīts ar vēlmes-prātu, galveno impulsu, kas mudina un motivē būtnes iesaistīties materiālajās darbībās. Zem Svati indivīds tiek mudināts rīkoties, sekojot primārajam pašlabuma mērķim.

Korallis kā Svati simbols atspoguļo gara kristalizāciju fiziskajā apvalkā un tā rosināšanu rīkoties pašlabuma labā. Tas rezultējas tā projekcijā un atspulgā pasaulē apkārt tam. Šī iezīme tiek norādīta arī citā astroloģiskā aspektā – Saule, kas simbolizē augstāko garīgo spēku, šajā Nakšatrā atrodas debilitācijas stāvoklī, tas ir, garīgais spēks šeit ir zemākajā līmenī. Cilvēks zem šīs Nakšatras pārsvarā ir motivēts ar pašapmierinājumu, kas bieži vien ir visu viņa darbību pamatā. Saturns eksaltācijas stāvoklī šajā zīmē norāda uz pieaugošu materiālisma varu. Tīrais gars tagad kļūst līdzīgs akmenim, kas iesaistīts ārējās aktivitātēs. Arī šeit tas darbojas egocentriski: seksuālā procesa socializējošā ietekme šajā posmā nav klātesoša. Tomēr cilvēks, kura dzīvē Svati ir svarīga ietekme, ir ļoti dinamisks daudzos veidos. Lai gan viņš ir uzņēmīgs pret ārējām ietekmēm, viņam ir ievērojamas spējas, ar kurām viņš ietekmē apkārtējo pasauli.

Prognozējošajā astroloģijā Svati izraisa egocentrismu. Katrs indivīda impulss ir motivēts ar personīgā labuma gūšanas mērķi. Pat tad, kad indivīds piedzīvo sāpes un trūkumu, viņš joprojām izjūt, ka šie apstākļi novedīs pie kāda garīga vai materiāla atalgojuma. Katrā darbībā ir intensīva kaisle. Visa personība tiek pilnībā absorbēta katrā veiktajā darbībā. Šāda iesaistes intensitāte ne vienmēr ir saistīta ar pašu darbu, bet drīzāk ar sajūtu, ka persona, kas tajā piedalās, ir svarīga. Parasti cilvēkam dzīvē ir svarīgs baudījuma princips, tomēr apgalvojums, ka cilvēks meklē tikai baudu, nav pilnībā pareizs. Raksturīgākā īpašība ir vēlme pēc ilgstoša sasnieguma stāvokļa. Bieži vien personības uzsvars ir tik dziļš un slēpts, ka tas jāsecina no darbības, tās izpildes veida vai no pieredzes, kas no tās iegūta.

Svati ir Nakšatra, kas transformē iesaistītās personas psiholoģisko orientāciju, taču tikai pēc tam, kad tā viņam piešķīrusi pārticības stāvokli. Lai izraisītu šo transformāciju, notiek psiholoģiska neapmierinātība. Persona izjūt, ka ir pelnījusi vairāk panākumu, vairāk laimes, lielāku atzinību un tā tālāk. Ja viņš iegūst šīs lietas, viņš izjūt, ka tās nesniedz nepieciešamo gandarījumu, ko viņš no tām cerēja iegūt. Dzīvē paliek zināms vieglums, kas izpaužas kā neskaidra neapmierinātība – nezinot, ko vēlas, un sajūta, ka viss, kas tiek iegūts, tomēr neatstāj pilnības sajūtu.

Višakha aptver zodiaka daļu no 200° 00′ līdz 213° 20′. Trīs ceturtdaļas (padas) no tās atrodas Svaros (Tula), kurus pārvalda Venēra (Šukra), bet pēdējā ceturtdaļa atrodas Skorpiona zīmē, kuru pārvalda Marss. Pašu Nakšatru pārvalda Jupiters. Tās galvenais motivators ir Dharma jeb gods vai princips. Tamas jeb inertums ir galvenā caur to plūstošā īpašība, kamēr sekundārā īpašība ir Satva jeb harmonija, un terciārā īpašība – Radžasa jeb aktivitāte. Šai Nakšatrai ir unikāla iezīme – to pārvalda divas dievības: Indra, dievu valdnieks, un Agni, uguns dievs. Simbols, kas tai piešķirts, ir podnieka ritenis, lai gan dažos senos tekstos tas tiek apzīmēts ar arkveida ieeju. Saturns šajā Nakšatrā ir eksaltācijā.

Višakha simbolizē transformāciju. Izpausmes dvēsele jau ir kļuvusi individualizēta un Svati starojuma ietekmē sasniegusi pašuzturošu metabolismu. Višakhas posms liek indivīdam tiekties atklāt to, kas viņā iekšā. Tas izraisa vēlmi mainīties, lai sasniegtu kaut ko, kas nav pilnībā zināms. Šīs Nakšatras ietekmē sākas garīgums un tieksme virzīties uz eksistences avotu vai Dievišķo izcelsmi. Garīga neapmierinātība vai neapmierinātība ar esošajiem dzīves apstākļiem, nemiers personiskajā dzīvē un lieli psiholoģiski satricinājumi ir dažas no galvenajām Višakhas raksturīgajām iezīmēm.

Šāds impulss bieži noved pie neuzticības laulībā, solījumu nepildīšanas personīgajās attiecībās un citu cilvēku ieguldījuma minimizēšanas indivīda dzīvē. Pastāv liela “ne-pievilcība”, kas ne vienmēr nozīmē atgrūšanu, pret esošajiem apstākļiem. Neuzticība neizriet no partnera vainas, un draugu pievīšana nav saistīta ar viņu siltuma trūkumu pret personu. Šīs reakcijas izraisa sausuma sajūta cilvēka būtības centrālajā kodolā, kas ārēji izpaužas kā nemiers. Virspusēja neapmierinātība, tieksme skatīties iekšpusē, bezpersoniskas eksistences atklāšana un nepieciešamība sacelties rada indivīdam lielu satricinājumu viņa personiskajā dzīvē.

Šāda veida satricinājumu attēlo podnieka ritenis. Višakha darbojas, vadoties pēc inertuma, un harmonija ir pamats, uz kura balstās šī ietekme. Šo īpašību dēļ notiek intensīva aktivitāte fiziskajā līmenī. Šādas sarežģītas spējas iedarbojas uz cilvēku, jo Tamas ir šīs Nakšatras galvenā īpašība, Satva – sekundārā, un Radžasa – terciārā īpašība. Podnieka ritenī centrālā ass, ap kuru ritenis griežas, gandrīz nemaz nekustas. Proksimitāte centram rada mazāku kustību. Tamas simbolizē to īpašību, kas nevēlas izmaiņas esošajos apstākļos, kas ir tas, ko pārstāv riteņa centrs. “Paliec tur, kur esi, lai arī kas notiktu, neizdari nekādu gribu.” Šī ir vieta, kur tiek novietots māls, ko nepieciešams veidot. Harmonija tiek panākta, pielāgojoties Dieva gribai vai padodoties dabas radītajam impulsam. Māls nepretojas. Forma, kas iztēlota podnieka prātā, pakāpeniski tiek atspoguļota mālā caur riteni, kas darbojas atbilstoši podnieka pirkstiem.

Višakhas ietekmē Dievišķā griba rada vēlmi izpētīt savu iekšējo Es, savu patieso dabu, kas, tomēr, rada neapmierinātību ar esošo stāvokli un mudina cilvēku rīkoties, lai transformētos.

Podnieka ritenis kā simbols bieži sastopams vēdiskajā literatūrā. Kosmoss pats tiek salīdzināts ar to. Šajā laukā kristalizētais korallis, kas sevī satur vibrējošo dievišķo dzīvību, tiek veidots dažādās formās un izmēros saskaņā ar arhetipu podnieka prātā. Katrs impulss, vai nu ārējs, vai iekšējs, ir daļa no kosmosa, kas darbojas saskaņā ar Dievišķo dizainu Radītāja prātā – Mahat filozofijā. Šīs Nakšatras impulsa vadīts, indivīda ģēnijs atrod izpausmi, un tā galvenais virzošais spēks ir iekšējā ārējā izpaušana. Tas noved pie radikālas transformācijas. Tomēr šī transformācija notiek saskaņā ar plānu un dizainu. Indivīds veic tam uzticēto pienākumu kosmiskajā drāmā, taču tas prasa ievērojamu personīgās baudas un ērtības upuri.

Jāatceras, ka šo Nakšatru pārvalda divas dievības: Indra, greznības un jutekliskās baudīšanas dievs, un Agni, grēku izpirkšanas dievs, kura ietekmē izdeg viss liekais. Ar jaunu sākumu transformācijas process notiek daudzos veidos; māla forma arī tiek veidota dažādos veidos atkarībā no podnieka mērķa. Podnieka prātu un valdošās dievības – Agni – lomu var labāk saprast, izpētot Agni dabu klasiskajā literatūrā. Ir daudz veidu uguns, bet septiņas tiek identificētas kā galvenās. Šīs septiņas ir septiņas liesmas, kas ir septiņi cilvēka temperamenti vai septiņi straumi, pa kuriem izpausmes sēklas tiek pārnestas dažādos eksistences līmeņos. Vienotais Augstākais Princips kļūst aktīvi enerģizēts šī impulsa ietekmē.

Višakhas Nakšatru pārvalda divas dievības – Indra un Agni, kas norāda uz to, ka evolūcijas ceļš var virzīties vai nu uz materializāciju, kur cilvēks iegūst visas dzīves greznības, vai uz garīgumu, kurā ir jāsastopas ar dažāda veida trūkumiem. Abi šie ceļi darbojas vienā primārajā spēkā – Tapas jeb askēzes spēkā, kas ir process, lai iznīcinātu nevajadzīgo.

Arka – vēl viens Višakhas simbols – apzīmē pāreju no vienas vietas uz citu. Šajā interpretācijā uzmanība netiek pievērsta materiālajam, mālam, ko veido uz podnieka riteņa, bet gan dzīvai būtnei – cilvēkam, kurš dodas svētceļojumā. Caur arku iešana simbolizē ieeju svētā vai nozīmīgā vietā. Kad Višakha ietekmē kādu dzīves aspektu, tā ved to uz tā iekšējo mērķi – uz svētnīcu, kas ir cilvēka patiesā daba. Kustība uz priekšu šāda impulsa ietekmē rada svarīgas izmaiņas. Parasti tiek novērots, ka persona, kuru ietekmē Višakha, kļūst askētiska, rūdīta un atturīga, piedzīvojot pārmaiņas, kas rodas, sadedzinot zemākās kaislības, tāpat kā tas notiek jogiem, kas veic tapas. Ikdienas dzīvē šī ietekme bieži izpaužas kā nemiers, kas atšķiras no parastās neapmierinātības, kas rodas psiholoģiska stresa periodos, – tā ir neskaidra vilšanās sajūta par dzīves virspusīgajiem baudījumiem un laimi.

Višakhas pamatdaba tiek atklāta jau tās nosaukumā. Vārds cēlies no nozīmes “gatavība,” līdzīgi kā uzmanīgā gatavība izšaut bultu. Tā ir gatavība, kad loka šāvējs nostājas, tur loku un izstiepj auklu ar bultu, mērķējot, bet vēl neizlemjot šaut. Šī Nakšatra aptver galvenokārt Svaru zīmi, bet tās beigu daļa sniedzas līdz Skorpionam, kas nodrošina sagatavošanās impulsu, lai dvēsele varētu piedzīvot radikālu transformāciju Strēlnieka zīmē, kuras simbols ir šaujošs kentauris. Būtībā Višakha ir Nakšatra, kurā loka šāvēja uzmanība tiek vērsta uz bultas mērķi. Šī Nakšatra sagatavo indivīdu pārmaiņām, kas notiks zem Strēlnieka. Šim nolūkam Višakha izraisa attieksmes maiņu; māls uz podnieka riteņa maina tikai savu formu, bet joprojām paliek māls un saglabā savu materiālo dabu. Tikai zem Strēlnieka notiek radikāla visas būtības transformācija: tikai tad zirgs kļūst par cilvēku, un cilvēks, kuru motivē fiziskās tieksmes un emocionālās kaislības, kļūst par apzinātu indivīdu. Tas uzsver Višakhas lomu kā sagatavošanās posmu; tās ietekmē sākas psiholoģiskā orientācija, kas nepieciešama garīgām pārmaiņām dzīvē.

Anuradha aptver no 213° 20′ līdz 226° 40′ zodiakā. Pašu nakšatru pārvalda Saturns, bet tā atrodas Skorpiona zīmē, ko pārvalda Marss. Anuradhā pastāv spēcīga spriedze, jo Marss un Saturns ir savstarpēji pretrunīgi planētu principi — viens ir ugunīgs, bet otrs auksts. Šo kontrastu un saspīlējumu atspoguļo arī nakšatras primārās un terciārās īpašības — Tamas (blīvums un inerce), savukārt sekundārā īpašība ir Sattva (vieglums un harmonija). Tamas un Sattva nesaskan vienā vibrācijas frekvencē, bet starp tām pastāv izteikta berze.

Astroloģiskais simbols, kas piešķirts Anuradhai, ir lotosa zieds, un vēdiskā dievība, kas valda pār to, ir Mitra. Mitra Rigvēdā tiek dēvēts par spēku, kas vieno cilvēkus. Viņš ir draudzības un sadarbības dievība starp cilvēkiem. Mitra, dienas gaismas simbols, tiek pielūgts kopā ar Varunu, nakts gaismas simbolu. Spēks, kas atklāj naktī iegūto, atrodas zem Anuradhas ietekmes. Visi cilvēku centieni attīstīt savas dabiskās spējas vai iegūt tās no Mātes-Zemes apslēptajiem dziļumiem, tiek uzraudzīti Mitras. Pateicoties Mitras labvēlīgajai ietekmei, šie centieni gūst panākumus, un slepenie spēki sāk atvērties un izpausties. Mitra kā dienas gaisma simbolizē jaunu iespēju rītausmu. Jaunas dzīves sākumā tiek iegūti pagātnes pūļu augļi.

Atharva Vēda Mitru precīzāk raksturo kā to, kas no rīta “atklāj” to, ko Varuna slēpj naktī. Līdz pat Anuradhai indivīda dvēsele ir vākusi materiālu, iedziļinoties izpausmju ārējās pasaules dziļākajos slāņos, kļūstot neapzināta par savu dievišķo mantojumu un sākotnējo dabu. Anuradha cenšas pārraut neziņas plīvuru un atklāt mūsu centrālo būtību, lai parādītu to, kas ir apslēpts mūsos.

Mitra no rīta atklāj mūsu dievišķā mantojuma norādes, kas bija slēptas Varunas naktī (neziņa ilūziju jeb Mājas ietekmē), norādot uz impulsu mosties augstākajai patiesībai. Šī apziņa veicina sapratni, līdzjūtību, draudzību un vienotību ar universālo enerģiju. Šī realizācija nav gluds process, bet pilns ar nemieriem un konfliktiem. Kā šo dematerializācijas procesu konflikta sekas, indivīds spēj identificēt sevi ar universālo makrokosmosu.

Skorpions, astotais mājas punkts kosmiskajam cilvēkam, kurā atrodas Anuradha, tiek uzskatīts par slepenu dobumu. Nakts laikā vai mentālās neskaidrības un nezināšanas periodā indivīds zaudē savu vienotības sajūtu ar Visumu. Šo tumsu Mitra izkliedē ar savu uzmanīgo rūpību. Veids, kādā notiek “atsegšana”, ir atkarīgs no individuālajiem apstākļiem. Dažos gadījumos tas var sniegt patīkamu pieredzi, kas palīdz indivīdam atgūt sākotnējās atmiņas, savukārt citos gadījumos tas var izraisīt sāpīgas emocijas, vedot uz to pašu mērķi. Jebkurā gadījumā tas ir dematerializācijas process.

Anuradha, nakšatras nosaukums, nozīmē “mazākā Radha” vai “Radhas sekotāja”. Radha vienā ziņā ir kā mazs zibens spēriens vai dzirkstele. Šādā veidā Anuradha apzīmē nelielu mirdzumu vai fragmentētu zibens spēku, kas pārstāv mikrokosmosu. Apziņa par mūsu fragmentāciju no veseluma rada vēlmi atkal apvienoties, kļūt par vienu veselumu. Cita nozīme attiecas uz Radhu, kura ir Kunga Krišnas mīļotā. Radha, dziļi pieķērusies Krišnam, simbolizē mikrokosma un makrokosma attiecības. Fiziski viņa bija šķirta no Krišnas (Dievišķā), bet psiholoģiski un būtībā viņa vienmēr bija ar viņu. Tas viņu padarīja par lielu Kunga pielūdzēju, lai gan viņa šī iemesla dēļ izcieta lielas sāpes un ciešanas.

Anuradhas laikā indivīdā tiek uzmodināta dziļa psiholoģiska vēlme apvienoties ar sākotnējo avotu, liekot sajust sevi kā fragmentētu dievišķības vienību.

Astroloģiskais simbols, kas piešķirts Anuradhai, ir lotosa zieds, kura sanskrita nosaukums ir Padma. Tas attiecas arī uz seksuālajām attiecībām un ekskrementu izvadīšanu. Lotoss simbolizē Lakšmi, Višnu dzīvesbiedri, kura parādās Radhas formā Kungam Krišnam. No Višnu nabas izaug makrokosmiskā lotosa zieds, uz kura sēž Brahma, Visuma radītājs. Lotosa zieds ietver sevī visu radošo procesu. Tas mistiski atspoguļo dažādos kosmiskās evolūcijas posmus.

Padma (lotoss) simbolizē izpausmi, kas rodas no mūžīgi slēptas sēklas. Lotoss aug no dubļiem, kas ir simbols dziļākajam materiālisma līmenim, kas līdzinās nepatīkami smakojošai austeru čaulai (sk. Čitru), no kuras tiek izņemta tīrā pērle. Tomēr starp tām pastāv būtiska atšķirība. Pērli var pēkšņi izņemt, salaužot austeres čaulu, kamēr lotosa attīstība notiek pakāpeniski, soli pa solim, atspoguļojot izpausmes posmus. Lotosa gadījumā sēkla iesakņojas dubļos, kas simbolizē sākotnējo nezināšanu vai pirmatnējo matēriju.

Lotoss izstiepjas caur ūdeni, kas attēlo cilvēka emocionālo dzīvi. Piesaistīts Saules stariem, tas izdzīt stumbru, kas izlaužas virspusē un simbolizē dvēseles izaugsmi dažādās dzīvēs. Piedzīvojot dievišķo pievilcību, dvēsele cīnās, lai izkļūtu no zemākās materiālās sfēras. Kad dvēsele izlaužas no emocijām, tā atveras mentālajām darbībām, ko simbolizē gaiss. Tomēr lotosa garais ceļš neapstājas šajā posmā. Tā alkas pēc Saules turpinās, līdz tas uzzied, sveicinot Sauli. Pēc tam tas novīst, un tā sēklas atkal iekrīt dubļos, lai process atkārtotos. Šādā veidā lotoss simbolizē dvēseles slāpes pēc vienotības ar avotu. Lai gan tā var atkal nonākt dzimšanas un nāves cikla ietekmē, ir notikušas būtiskas psiholoģiskas pārmaiņas.

Anuradha laikā cilvēkā sāk izpausties latentās spējas. Neziņa, kas uzkrāta nakts vai tumsonības laikā, radot pieķeršanos pasaulīgajai eksistencei, ir jāattīra. Materiālisma dubļu “netīrumi” ir jāattīra ūdenī. Pirms indivīds var atgriezties pie savas sākotnējās dabas, viņam ir jāsasniedz emocionālā tīrība. Šajā emocionālās attīrīšanās posmā meklētājam ir jāsapinas ar Skolotāju. Indivīdam ir jātiecas vienot sevi ar Absolūto. Tas nav viegli, un ceļā būs daudz šķēršļu un grūtību. Visi šie posmi tiek attēloti ar lotosa simboliku — gan tā fiziskajā formā, gan sanskrita nosaukuma interpretācijā.

Saturna pārvaldība atspoguļo garīgās pārbaudes un šķēršļus, kas jāpārvar. Tā kā tikai drosme un neatlaidība var vest uz panākumiem, Marss, Skorpiona valdnieks, spēlē būtisku lomu šajā procesā. Dvēseles attīstības ceļā un tās nozīmīgajos attīstības posmos piedzīvotās ciešanas ir Saturna simbolizētas.

No Marsa plūstošie impulsi sniedz nepieciešamo drosmi un kompetenci, lai “atklātu” mūsu slēptās spējas, kas ved uz apgaismības rītausmu un sākotnējās dabas izpratni. Drosmīga pacietība un neatlaidība Dievišķās Mīlestības vārdā ir šīs nakšatras galvenā tēma.

Džještha aptver no 226° 40′ līdz 240° 00′ zodiakā, apzīmējot Skorpiona zīmes beigas, kuru pārvalda Marss. Nakšatru pati pārvalda Merkurs. Ar šo nakšatru beidzas otra trešdaļa nakšatru, kuras atrodas primārajā Tamas plūsmā, kas apzīmē inertuma īpašību. Tās sekundārie un terciārie līmeņi nodrošina Sattvas ieplūdi. Džješthas primārā motivācija ir Artha jeb mērķtiecīga darbība. Džješthas pārvaldnieks vēdiskajā mitoloģijā ir Indra, dievu karalis. Trīs zvaigznes, kas veido šo nakšatru, izskatās kā lietussargs vai auskars, kas arī ir šīs nakšatras simboli. Galvenā zvaigzne ir spožā sarkanā milzu zvaigzne, kas atrodas Skorpiona centrā – Antares.

Džještha nozīmē vecāko māsu, vidējo pirkstu vai svēto Gangas upi. Ar to ir saistīta cieņas izjūta. Vecākās māsas simbols, kas hindu sabiedrībā tiek cienīta gandrīz tikpat kā māte, un Gangas upe, kas tiek uzskatīta par svēto māti, norāda, ka šī nakšatra darbojas kā sievišķīgs sargeņģelis, kas aizsargā un vada savus zemes bērnus. Prānajāmas (elpošanas vingrinājumu) praksē vidējais pirksts tiek izmantots kreisās nāss aizvēršanai, lai elpa plūstu caur labo nāsi. Džješthas galvenā funkcija ir vadīt indivīdu garīgajā attīstībā. Šajā dvēseles ceļojuma posmā ir jānotiek radikālai pārmaiņai.

Indra, hindu mitoloģijas dievu karalis, pārvalda visas dzīves baudāmās lietas. Viņš ir sasniedzis šo cēlo statusu pēc smagām sagatavošanās un stingras disciplīnas. Indras vārds ir cēlies no saknes, kas nozīmē “pile”. Tas apzīmē indivīdu, kurš, pateicoties lielai askēzei, ir sasniedzis augstāko debesu stāvokli. Sudaršana čakra, nenovēršama disks, ar kuru jebko var iznīcināt acumirklī, balansē uz viņa rādītājpirksta. Tā ir balva, kuru viņš ieguvis par saviem lielajiem upuriem. Šis ierocis, kas līdzīgs pērkonam, ir apaļš disks, kas ir aktīvs, labvēlīgs un noslēpumains. Čakras apaļā forma simboliski atbilst lietussarga un auskara simboliem, kas piešķirti Džješthai.

Indra izmanto šo disku, lai aizsargātu Visumu un dievu valstību no dēmonu (Asuru), jeb dievišķo pretinieku, nāvējošajiem uzbrukumiem. Sudaršana čakru var izmantot, lai cīnītos pret visbīstamāko ienaidnieku. Šis aizsardzības ierocis netiek piešķirts kā dāvana, bet gan tiek nopelnīts ar stingru askēzi un pašdisciplīnu, kontrolējot savas maņas un smalkos dabas spēkus.

Šie simboli — Indras disks, auskari uz dievišķo ķēniņu ausu ļipiņām un aizsardzība, ko nodrošina lietussargi elitei, jogas izpratnē apzīmē Čūskas uguni, kas tiek uzskatīta par tiem līdzīgu. Šī Kundalini Šakti, slepenā (sieviešu vai negatīvā) enerģija, kas savīta kā čūska mugurkaula pamatnē, kad tiek pareizi aktivizēta, nodrošina kontroli pār dabas smalkajiem spēkiem. Lai to pareizi attīstītu, indivīdam ir jāapgūst sava zemākā daba un jāpārvar pieķeršanās ārējai pasaulei. Pēc veiksmīgas šīs disciplīnas ieviešanas dvēsele kļūst par visas pasaules valdnieku. Eņģeļi un fejas dejo pēc tās gribas, un tā iegūst brīnumainas spējas. Šie potenciāli ir iekļauti Džješthā, kas ļauj cilvēkam brīvi sazināties ar garīgajām enerģijām. Šīs saiknes pārvaldību nodrošina Merkurs, kas valda pār šo nakšatru.

Džještha piešķir lielu statusu. Auskari un lietussargs ir statusa simboli. Senajā Indijā, tāpat kā citās senajās civilizācijās, ķēniņi, kuri sasniedza garīgas un okultas spējas, nēsāja īpašus auskarus, lai apliecinātu savu pārākumu pār Čūskas uguni. Cēlie un aristokrāti, kuri sasniedza augstu sociālo statusu savas gudrības un izglītības dēļ, saņēma karalisko lietussargu. Individuāla apslēpto spēju aktivizēšana, kas savieno ar makrokosmisko spēku, notiek Džješthas ietekmē. Šajā posmā dvēsele kļūst gatava sākt jaunu virzienu. Dvēseles personīgā evolūcija sasniedz beigu punktu. Pat ja dvēsele joprojām ir materiālisma varā un tai jāiedziļinās ārējā pasaulē, tā piedzīvo nopietnu reakciju, jo tā kļūst atvērta citu eksistences dimensiju enerģijām. No iekšējā Es rodas jauns dzīvības vilnis, lai sniegtu jauna veida eksistences pieredzi.

Lai absorbētu kosmisko impulsu, kas spēj pārvērst indivīdu garīgi, nepieciešama ievērojama psiholoģiskā izaugsme. Šī psiholoģiskā ietekme ir norādīta ar dažādo Džješthas kvadrantu pārvaldību. Pirmais kvadrants atrodas Jupiteru – reliģijas planētas – ietekmē. Tās ietekmē indivīda materiālisms pakāpeniski tiek garīgi pārveidots. Tas izpaužas kā pievilkšanās ārējām reliģiskām praksēm. Pievilkšanās zemes lietām joprojām ir svarīga, taču indivīda iekšējā balss norāda uz šo lietu galīgo bezjēdzību. Šādus cilvēkus bieži pārprot. Pretrunas viņu uzvedībā ir acīmredzamas draugiem. Ārēji indivīds praktizē reliģiskus rituālus, bet psiholoģiski viņš joprojām ir iesaistīts materiālistiskās tieksmēs. Šīs pretrunas draugus vedina uzskatīt viņu par liekuli, taču abas uzvedības puses atspoguļo patiesus uzskatus. Pretruna rodas iekšējā un ārējā Es atšķirības sākuma dēļ.

Otrajā ceturksnī (padā), kuru pārvalda Saturns, tas izpauž savu ietekmi, kāda tam ir pār Mežāža zīmi, bet trešajā ceturksnī (padā) kļūst redzama tā ietekme uz Ūdensvīra zīmi. Indivīds pilnībā tiek “salauzts” otrā ceturkšņa laikā. Viņa personība tiek sagrauta. Saturns darbojas ļoti lēni un smalki, vienmēr turot skaidru galamērķi. Dabiskos spēkus nevar apgūt neviens, kuram ir mazākā egoisma vai materiālisma pazīme vai kurš tiecas pēc personīgā statusa. Lai Saturns radītu nepieciešamo pilnīgu atdalīšanos, tas izmanto vienīgo tam zināmo metodi – pilnīgu personības iznīcināšanu. Šīs izmaiņas notiek Džješthas otrajā ceturksnī (padā). Trešais ceturksnis (pada) seko transformācijai, kas tika sasniegta otrajā. Jaunais impulss ļauj indivīdam darboties visu labā. Šajā posmā enerģija, kas atrodas indivīdā, tiek izmantota universālajam labumam, neizdarot nekādas personīgas kalkulācijas par ieguvumiem vai zaudējumiem. Indivīdam, kurš ir pilnībā atbrīvojies no savām pieķeršanām, šādas iespējas ir ļoti piepildošas, taču no materiālās perspektīvas tas var būt ārkārtīgi grūti. Indivīdam nav nožēlas, ja viņš cieš nabadzību vai personīgas bēdas, kamēr tās netraucē viņa līdzjūtīgajām darbībām.

Ceturtā ceturksnī (padā) atkal dominē Jupiters, un kļūst izteikts iekšējais apmierinājums. Šajā posmā Jupitera īpašības, kas saistītas ar Zivju zīmi, kļūst dominējošas. Šī impulsa ietekmē nav nekādu neskaidrību. Indivīds apzinās, ka dievišķās misijas piepildījums dzīvē ir vissvarīgākais. Fiziskās dzīves grūtības kļūst nenozīmīgas salīdzinājumā ar augstāko mērķi.

Džještha sagatavo indivīdu jaunajai ietekmei, kas viņam būs jāiztur. Šajā sagatavošanās posmā viņam ir jāsaista sevi ar savu iekšējo dzīvi. Šis psiholoģiskās izpētes process ir saistīts ar materiālo zaudējumu. Nakšatras ārējā izpausme ir atkarīga no indivīda dvēseles attīstības līmeņa. Ja dvēsele darbojas materiālā līmenī, šī nakšatra piešķirtā vara izraisa augstprātību; garīgajā līmenī tā pauž dievišķo svētību.

Hasta piešķir pašpaļāvību un kontroli pār izejošo kosmisko enerģiju, kas vienmēr ir gatava virzīties tālāk. Dažādi šķēršļi rodas kā dabiskas reakcijas uz šo darbību. Ikreiz, kad jebkāda veida kinētiskā enerģija pārvietojas pār statisku matēriju, rodas pretestība. Šāda individuālistiska pieeja dzīvei, kas ir dabiska zem šīs Nakšatras, neizbēgami saskaras ar šādiem izaicinājumiem. Iekšējās spējas var attīstīties tikai caur šādu pieredzi.

Roka simbolizē prasmes vai spēju, kas ļauj indivīdam izturēt konfrontāciju. Roka arī norāda uz pilnīgu pārliecību par dvēseles spējām virzīties uz priekšu. Šī pašpaļāvība izriet no fakta, ka indivīds apzinās savas spējas, izprotot savu patieso dabu un Visuma likumus. Tas ir Hastas pamatprincips un vissvarīgākā iezīme.

Hasta ietver sevī milzīgu atjaunojošu spēku. Savitars, tās valdošā dievība, ir Saules dieva forma, kas piešķir radošo un pārveidojošo enerģiju. Šī enerģija ļauj dzīvībai augt un iegūt neskaitāmas formas. Dzimšanas, augšanas, norieta un nāves cikls parāda iemiesotās dvēseles enerģijas pārveidošanos. Šī Nakšatra mudina indivīdu tās ietekmē mainīties, iegūt jaunas formas un augt. Šis izaugsmes process izriet no iekšējās vēlmes virzīties uz priekšu, kamēr ārējie apstākļi rada pretestību. Tādējādi konflikts un dažādi krīzes līmeņi ir šīs lunārās savrupības dabiskas iezīmes. Šķēršļi, grūtības un kavēkļi, kas tiek piedzīvoti, rodas pretēju spēku ietekmes dēļ uz indivīdu. Šo Nakšatru pārvalda Mēness, un tās četras ceturtdaļas pārvalda ātri kustīgās planētas – Merkūrs, Venēra, Marss un Mēness –, kas visas ir saistītas ar atjaunošanu un dvēseles ārējo apvalku pielāgošanu, kā arī palīdz tās konkretizēšanā un individualizācijā materiālajā pasaulē.

Garīgā līmenī Hasta simbolizē dabas smalko spēku mijiedarbību. Dabas divi pamatimpulsi ir pievilkšanās un atgrūšanās, kas izpaužas kā pozitīvās un negatīvās enerģijas impulsi. Šī dualitāte ir galvenais visu kustību un izaugsmes cēlonis Visumā. Pats Visums ir iezīmēts ar kosmiskās radošās enerģijas divpadsmit starojumiem, kas astrologiski tiek atspoguļoti zodiaka divpadsmit zīmēs. Šī pamatdiferenciācija izriet no četriem galvenajiem motivējošajiem cēloņiem Visumā, proti, Kama (vēlme), Artha (mērķtiecīga darbība), Dharma (uzturošie principi) un Mokša (atbrīvošanās). Šie četri impulsi motivē iemiesoto dvēseli. Tos ietekmē trīs galvenās aktivitātes īpašības: Satva (harmonija, tīrība vai labestība), Radžasa (pašintereses vadīta aktivitāte) un Tamasa (inertums). Roka īsi un kodolīgi pārstāv šos spēkus.

Simboliskā roka var attiekties uz reālo orgānu un tā darbību, caur kuru tiek izpausta cilvēka individualitāte. Tā arī norāda uz telpisko dimensiju, jo visfundamentālākās mērvienības ir balstītas uz roku. Kubits sastāv no divām plaukstām jeb trīsreiz četrām pirkstu platumiem. Divas rokas pārstāv pozitīvās un negatīvās enerģijas plūsmas, centrbēdzes un centrtieces spēkus, pievilkšanās un atgrūšanās, Purusha un Prakriti – vīrišķos un sievišķos eksistences aspektus.

Četri pirksti simbolizē četrus galvenos motivējošos spēkus: Kama, Artha, Dharma un Mokša, kas minēti iepriekš. Tie arī attiecas uz kosmosa četrām daļām, kas sanskritā tiek sauktas par Annamaja Koša, Pranamaja Koša, Manomaja Koša un Viģnanjama Koša – attiecīgi matērijas, dzīvības, prāta un intelekta apvalkiem vai slāņiem. Šiem četriem impulsiem vai četriem eksistences līmeņiem var būt Satviska, Radžasiska vai Tamasiska daba. Kopā tie pārstāv visas latentās spējas cilvēka individuālajā būtībā un arī kosmosā. Zodiaka divpadsmit zīmes, kas simbolizē rokas divpadsmit falangas, ir ietvertas šajā Nakšatrā, kurā to kosmiskie impulsi kļūst pilnībā diferencēti.

Šī Nakšatra darbojas visā Visumā. Tā iedarbojas gan uz subjektīvajiem, gan objektīvajiem eksistences plāniem. Jebkur, kur dvēsele var pastāvēt, Hasta kā Nakšatra atstāj savu ietekmi. Tas padara to par ļoti dziļu ietekmi. Tādēļ Hasta tiek uzskatīta par Durāciju jeb Pašu Laiku. Visas aktivitātes var īstenoties tikai laika-telpas kontinuumā. Apziņā nav reālas atšķirības starp telpu un laiku, kā arī starp subjektīvo un objektīvo. Vai nu ir pilnīga visas izpausmes noliegšana, vai arī viss ir tīra realitāte.

Parastā līmenī ir lauks, kurā notiek darbība. Hasta attiecas uz darbības lauku. Šo darbību var veikt tikai Durācijas laukā, kas sevī apvieno gan Laika, gan Telpas funkcijas. Radīšanas impulss, kas tiek aktivizēts zem Phalguni, satiek savu reakciju. Šī reakcija var notikt tikai tad, kad šis impulss satiek kosmiskās ideācijas laika-telpas matricu. Abu kombinācija vai darbības sadursme ar tās lauku vai matricu rada daudz un dažādas grūtības. Šo reakciju var risināt tikai tad, ja ir individualitātes kvalitāte. Hasta simbolizē situāciju, kad indivīds ir gatavs sastapties ar Visumu ar visām savām fiziskajām un ne-fiziskajām spējām. Dažādās pilnības, kuras var sasniegt caur šo mijiedarbību, ir ārpus šīs Nakšatras robežām. Gan objektīvajos, gan subjektīvajos līmeņos Hasta pārstāv dvēseles gatavību uzsākt un darboties.

Prognozējošajā astroloģijā Hastas ietekmi var novērot divos virzienos. Ja indivīds neapzinās augstāku mērķi, viņš iesaistīsies dažāda veida brīvprātīgajā un sociālajā darbā. Ja viņš apzinās patieso dzīves mērķi, viņš praktizēs jogu vai citas praktiskas iekšējās attīstības tehnikas. Zem Hastas, kad dvēsele vēl nav attīstīta un joprojām ir iegrimusi materiālajā pasaulē, dzīve viņam daudz ko atņems. Šāds cilvēks iesaistīsies aktivitātēs, kuras pastāvīgi nebūs veiksmīgas. Viņš piedzīvos grūtības, šķēršļus, veselības problēmas, nabadzību un visdažādākās pretestības saviem centieniem modināt sevī vēl lielāku spēku pielietošanai.

Mula aptver no 240° 00′ līdz 253° 20′ zodiakā un iezīmē Strēlnieka sākumu, ko pārvalda Jupiters. Šī zīme pārvērš dzīvniecisko cilvēku par garīgu būtni, kas tiecas uz Augstāko. Nakšatra tiek piešķirta ēnu planētai Ketu, kas arī veicina garīgumu. Mula apzīmē punktu, kur galaktikas centrs krustojas ar zodiaku, kas vēl vairāk uzsver tās garīgo ietekmi. Šīs lunārās savrupās nakšatras garīgās nozīmes norāda arī tās simboli – ziloņa āķis vai duncis un lauvas aste.

Mulas pārvaldošā dievība ir Niritti – iznīcības vai nolieguma dieviete. Pats nosaukums “Mula” nozīmē “sakne.” Tā iezīmē materiālisma beigas un cilvēka garīgās attīstības procesa sākumu. Tās pamatīpašība ir Sattva – harmonija, savukārt sekundārajā un terciārajā līmenī dominē Rajas – aktivitāte. Tās primārā motivācija ir Kama jeb vēlme.

Niritti ir dēmons – nāves personifikācija. Vārds “Mula” attiecas uz Ravanu un Kamsu, diviem spēcīgiem dēmonu ķēniņiem no indiešu eposiem “Ramajana” un “Mahābhārata.” Šīs nakšatras drausmīgo ietekmi var saprast, aplūkojot teroru, ko šie dēmoni izraisīja, lai piespiestu cilvēkus mainīt savu dabu. Ravans bija dievbijīgs un spēcīgs ķēniņš, dzimis augstākajā kārtā. Viņš veica vissmagākās askēzes, izpelnījās Kunga Šivas labvēlību un saņēma no viņa visvērtīgākās dāvanas. Taču viņa spējas un bagātīgie materiālie sasniegumi padarīja viņu tik pārņemtu ar varu, ka viņa egoisms sasniedza kulminācijas punktu. Viņš nolaupīja Rāmas sievu, Višnu iemiesojumu uz Zemes. Rāma viņu iznīcināja, bet nāve no Rāmas bultām – lielā avatara – aizveda Ravanu uz augstāko debesu sfēru.

Ravana stāsts ir līdzīgs Kamsas stāstam, kurš tika nogalināts citā Višnu iemiesojumā – Kunga Krišnas veidolā. Kamsas stāsts atspoguļo cilvēka naidīgumu pret dievišķo. Kamsam bija māsa Devaki, kas apprecēja Vasudevu. Kad jaunlaulātais pāris devās uz savu jauno mājvietu, eņģeļi paziņoja, ka viņu astotais bērns iznīcinās viņas brāli, ķēniņu Kamsu. Dzirdot šo dievišķo balsi, Kamsa ieslodzīja pāri un nogalināja viņu pēcnācējus uzreiz pēc piedzimšanas. Kad piedzimis astotais bērns, Kungs Krišna, viņš tika ar dievišķu palīdzību pārvietots uz drošu vietu un uzauga nezināms Kamsam. Galu galā Kamsa uzzināja, ka bērns ir dzīvs, un starp viņiem sākās konflikts. Krišna iznīcināja nežēlīgo ķēniņu, un terora valdīšana beidzās.

Tādējādi, vai Mula apzīmē Kamsu, Ravanu vai nāves ķēniņu, šī nakšatra simbolizē pamatus, norādot uz pārmaiņām, radikālu transformāciju dabā un dzīves izpausmē. Tā ieņem īpašu vietu dvēseles evolūcijas shēmā. Ar Skorpiona impulsa izbeigšanos Džješthā dvēsele sasniedz materiālo sasniegumu virsotni. Viss, kas atrodas tās materiālajos apvalkos, tiek realizēts. Šī iemesla dēļ Mulas nakšatras sākumā cilvēka augstprātība vai egoisms nezin robežas. Šī Tamasiskā tieksme ir pilnībā jāizskauž, lai ļautu plūst garīgajiem spēkiem. Atbrīvojot šādus destruktīvus impulsus, Mula attaisno savu lomu kā nāves dieviete. Bet šī nāve tiek izraisīta ar mērķi pamodināt snaudošo garīgo enerģiju dvēselē. Šajā nozīmē nakšatra pilda savu lomu kā jaunu sākumu pamats. Tā iniciē garīgo atklāsmi. Ravanas un Kamsas nāve izraisīja viņu egoisma iznīcināšanu, kā arī viņu personīgo glābšanu – garīgo atmošanos. Mula iezīmē garīgās atmošanās sākumu, jaunu garīgu ēru un Sattvas spēku lejupslīdi.

Šajā kontekstā divi simboli – ziloņa āķis vai duncis un lauvas aste – ir ļoti nozīmīgi. Milzīgais zilonis, līdzīgi kā cilvēka fiziskais ķermenis, tiek pakļauts Mulas impulsa ietekmei. Āķis tiek izmantots, lai kontrolētu un vadītu ziloni vēlamajā virzienā. Āķa radītais spēks ir sāpīgs. Šīs sāpes atgādina zilonim par viņa vadītāju un tā gribu. Mula izraisa sāpes, bet tās ir domātas, lai virzītu rīcību pa pareizo ceļu un atgādinātu mums, ka ārējā daba ir kļuvusi nevērīga pret dvēseles patieso mērķi. Zilonis ir labvēlīgs dzīvnieks, kas spēj sniegt lielu palīdzību savam īpašniekam. Līdzīgi arī cilvēka ķermenim ir cēls mērķis un tas var būt ārkārtīgi noderīgs savam iekšējam nemirstīgajam vadītājam.

Lauvai ir līdzīga nozīme. Lauva ir cilvēka neuzvaramā gara simbols. Kad šis gars tiek pamodināts, tas spēj izpausties spēcīgos veidos. Kad tas izpaužas kā dusmas, tas var būt ārkārtīgi bīstams. Lauvas aste ir ļoti jutīga, un, ja tā tiek traucēta, lauva kļūst modra un uzbrūk traucējuma cēlonim, lai to iznīcinātu. Stāsti, kas saistīti ar šo nakšatru, norāda uz šo īpašību. Ravana kļuva dusmīgs, kad viņa kāres un augstprātība aiz Sitā nolaupīšanas tika norādīta kā neētiska. Kad Kamsam tika atgādināts par viņa nežēlību, viņš kļuva vēl nežēlīgāks; zvērs viņā tika vēl vairāk uzbudināts. Mula vada dvēseli, izraisot sāpes – tā “vada” dvēseli uz garīgās atklāsmes ceļa.

Mulu motivē Kama – tieksme pēc jutekliskām baudām. Dvēseles iesaiste materiālajā un fiziskās eksistences formās ir pastiprinājusi tās alkas. Jebkāda pretestība šīm vēlmēm izraisa spēcīgu trauksmi. Indivīds jūtas ļoti satraukts, ja tiek radīti šķēršļi viņa vēlmju apmierināšanai. Bet tieši tas notiek Mulas ietekmē. Tā padara indivīdu vardarbīgu un nežēlīgu. Viņa garīgais līdzsvars tiek izjaukts. Nepieciešamība kontrolēt viņa kaislības, kas, protams, ir sarežģīts uzdevums, novirza slēpto enerģiju uz garīgo atklāsmi.

Mula ir vīrišķīga dzimuma un miesnieka kasta. Tās vīrišķība izpaužas kā aktīvā kvalitāte. Indivīds nav īpaši uztverošs, viņš vēlas rīkoties un ir dedzīgs virzīties uz priekšu un sasniegt pārākumu. Miesnieka nežēlība ir raksturīga Mulas ego, kad tā dusmas tiek uzmodinātas. Tā var būt nežēlīga savos dēmoniskajos pārmērībās. Taču, tā kā tā tiek klasificēta kā cilvēka dzīvnieciskā daļa, tā sniedz pietiekamas garīgās iespējas pārveidot dzīvnieciskumu par dievišķumu. Iespēja pārveidot ego dzīvnieciskumu par garīgumu ir viena no Mulas vissvarīgākajām īpašībām.

Planētas, kas saistītas ar šīs nakšatras ceturkšņiem, atklāj tās smalkākās ietekmes. Tās četrus ceturkšņus pārvalda ātri kustīgais Marss, Venera, Merkurs un Mēness, kas cieši saistīti ar astrālajiem un garīgajiem apvalkiem. Dažādie planētu spēki, kas iedarbojas uz indivīdu, galvenokārt ir emocionālas un garīgas dabas. Šāds indivīds var ātri iespaidoties, bet viņa iespaidi tikpat viegli var tikt izdzēsti. Ketu, kas pārvalda nakšatru, padara cilvēku domīgu. Ketu ilgstošā ietekme ir vērsta uz indivīda garīgu izaugsmi. Tā kā Mula atrodas Strēlnieka zīmē, kuru pārvalda Jupiters, tā tiecas vadīt cilvēku dievišķās palīdzības meklējumos. Bet, ja cilvēks vēl atrodas zemākajos evolūcijas izaugsmes līmeņos, viņa īpašnieciskais instinkts tiks pastiprināts, un viņš kļūs nežēlīgs – gandrīz kā miesnieks vai dēmons.

Purvašadha aptver no 253° 20′ līdz 266° 40′ Strēlnieka zīmē, ko pārvalda Jupiters. Pašu nakšatru pārvalda Venera – jutīguma planēta. Vēdiskā dievība, kas valda pār šo nakšatru, ir Apas – ūdens dieviete. Nakšatras pamatīpašība ir Sattva, bet to ietekmē Rajas (aktivitāte) sekundārajā līmenī un Tamas (inertums) terciārajā līmenī. Tās primārā motivācija ir Mokša (atbrīvošanās). Simbols, kas saistīts ar šo nakšatru, ir ziloņa ilknis.

Purvašadhas pamatīpašība ir vispārēja garīgā vide, kurā dvēsele mājo. Tāpat kā zilonis, kas nav norūpējies par apkārtējo traci un aktivitāti, arī dvēsele ir saskaņota ar harmonisku savstarpējo saistību starp visām lietām radībā. Virspusējā līmenī dominē inertums, bet atbilstošos apstākļos zilonis var tikt uzmodināts drosmīgām darbībām. Ilknis ir vērtīgāks par jebkuru citu ziloņa ķermeņa daļu. Tas ir kā dzīvnieka iekšējo iespēju ārēja izpausme. Kad ilknis tiek nocirsts, tas spēj atkal ataugt. Purvašadhas ietekmē cilvēkā var atklāties daudzas nezināmas un neparedzētas iespējas. Šīs ietekmes rezultātā indivīds var piedzīvot intuīcijas uzplaiksnījumus un iegūt vērtīgu ieskatu Dievišķā Likuma darbībā. Šīs nakšatras ietekmē rodas liela gudrība.

Gudrības kvalitāte, kas aug Purvašadhas ietekmē, ir liela praktiska nozīme. Tāpat kā ūdens, tā uztur dzīvību un attīra no piesārņojumiem. Vēdiskie gudrie pielūdza ūdens dievieti kā to, kas iznīcina visus indes, atvaira greizsirdību un slimības un dāvā mūžīgu radošo enerģiju. Šie ir dzīvinošie impulsi, kas plūst caur šo nakšatru. Saule un Mēness nodrošina polarizētus enerģijas impulsus, kas aizsargā ūdeni, lai tas spētu uzturēt un barot katru izpausmes veidu. Tas, ko Purvašadha sniedz indivīdam, ievērojami palīdz viņam saglabāties, baroties un kļūt radošam. Šajā posmā attīstās ievērojama jutība.

Ūdenim un ūdens dievībām katrā reliģijā tiek piešķirta liela nozīme. Lielais Vedantas filozofs Šankara pielīdzina ūdeni pašai Sattvai – garīgajai kvalitātei dzīvē. Viņš piemin, ka Sattva ir kā ūdens, kas kopā ar Rajas (aktivitāti) un Tamas (inertumu) rada apstākļus, kas ir atbildīgi par dvēseles atdzimšanu. Pēc viņa teiktā, Esības (Ātmana) realitāte atspoguļojas Sattvā, līdzīgi kā Saule atspoguļojas ūdenī. Purvašadha, attīrot iepriekšējo iemiesojumu laikā uzkrāto nezināšanas piesārņojumu, atver dvēseli apziņas universalizācijai un tādējādi universālai līdzjūtībai. Šī ūdens vai Sattvas enerģija ir Dievišķās Vienotības atspoguļojums, un tās aktivizēšana atklāj cilvēkā slēpto dievišķo kvalitāti, ko simbolizē ziloņa ilknis.

Kad indivīds apzinās savas iedzimtās īpašības un unikālo būtību, ar kuru viņš ir piedzimis, bieži rodas lepnuma sajūta. Šis psiholoģiskais vājums rodas, ja tiek ignorēta vienotība starp indivīdu un Universālo Dzīvības spēku. Šāda situācija var rasties Veneras – šīs nakšatras valdnieces – ietekmē. Mainoties cilvēka pamatbūtībai, viņš kļūst garīgāks, un viņā sāk plūst daudz vairāk spēka. Viņa radošums ievērojami palielinās. Venera piešķir jutīgumu un tieksmi uz personīgām baudām. Šī ietekme pastiprina indivīda ego. Viņš sāk domāt, ka radošums, kas nāk no dievišķās enerģijas, ir viņa paša radīts, nevis nācis no citas avota. Šī neziņa aizsedz Augstāko spēku, kas viņu enerģizē. Psiholoģiskā transformācija, kas iespējama šajā posmā, tiek norādīta ar Strēlnieka spēkiem, kas simbolizē skaistumu, harmoniju un cēlas tieksmes.

Cilvēki, kas dzimuši Purvašadhas ietekmē, ir draudzīgi un labvēlīgi, ar daudziem draugiem, bet arī ļoti lepni. Viņu draudzība tomēr ir uzticama un patiesa. Kā laulātie partneri šie indivīdi var būt sarežģīti, jo viņu iekšējā būtība nepārtraukti attīstās. Šīs izmaiņas bieži tiek pārprastas un uzskatītas par liekulību vai pretrunīgu uzvedību. Pret viņiem var vērsties ar apsūdzībām par maldināšanu. Taču, ja dzīves apstākļi sniedz iespējas sociālajam darbam, kas veltīts cilvēces labumam, viņi izvēlas šo ceļu un gūst tajā lielu prieku.

Purvašadhas ietekmē attīrīšanas un transformācijas būtību norāda planētas, kas pārvalda tās ceturkšņus. Pirmo ceturksni (padu) pārvalda Saule, kuras ietekmē indivīds sāk izjust universālās dzīvības visuresamību un visvarību. Šī pieredze tuvo indivīdu centram, un rezultātā sākas psiholoģiskā transformācija. Otro ceturksni (padu) pārvalda Merkurs, kura galvenā funkcija ir stimulēt domāšanas procesu. Kopējā Strēlnieka garīguma starojuma un Sattvas plūsmas ietekmē Merkurs ļauj saskatīt vienotību dažādībā. Šāda izpratne par dabas universālumu veicina indivīda vēl lielāku reliģisko orientāciju.

Venēras enerģija trešajā ceturkšnī ir saistīta ar Svaru zīmi, kas norāda uz materiālās pārpilnības piesātinājumu un garīguma izaugsmi. Šajā posmā indivīds nav strīdīgs; viņš intuitīvi uztver universālo garu, kas valda visur. Tā kā šo nakšatru pārvalda Venēra, šī sajūta ir ļoti izteikta. Iedzimtā dvēseles pievilcība reliģiskajai dzīvei Purvašadhas ietekmē kļūst vēl spēcīgāka. Ceturtajā ceturksnī (padā), ko pārvalda Marss, var novērot vieglu fanātisma formu. Lai arī kuru ceturksni (padu) aplūkotu, psiholoģiskās pārmaiņas ir izteiktas. Tās virza indivīdu uz viņa gara universalizāciju. Šādās aktivitātēs ir daudz sakramentāla – reliģisko darbību ārējās izpausmes un spēcīga vēlme veltīt sevi Augstākajam. Personīgās formas dievam veltītā uzticība šajā posmā ir pievilcīgāka nekā filozofija par vienotu būtni, kas pastāv un izpaužas visur.

Šīs nakšatras klasifikācija pēc dzimuma, klases, sugas un dzīvnieku tipa norāda, ka tās impulss aktīvi rosina dvēseli uzņemties iniciatīvu savas būtības izmaiņās. Tā kā suga ir pērtiķa, var būt daudz eksperimentu. Šāds cilvēks var atrast grūtības pieturēties pie viena dzīves ceļa. Viņš var bieži vai ātri mainīt pielūgsmes dievības. Arī viņa dzīves filozofija būs mainīga. Taču visās izpausmēs indivīdu vada divi galvenie mērķi. Pirmkārt, viņš centīsies būt reliģisks, neatkarīgi no tā, ko tas viņam nozīmē. Otrkārt, viņš vēlēsies būt noderīgs citiem. Pamatapsvērums šiem centieniem ir attīrīt savu dzīvi, lai saplūšana ar Dievišķo kļūtu iespējama.

Purvašadha rosina cilvēka dievišķumu izpausties ārēji, lai palīdzētu ego attīrīšanai. Kļūdas, kas radušās iepriekšējos iemiesojumos, rada sarežģītas situācijas dzīvē, lai labotu karmiskos rēķinus. Šī pieredze dažkārt ir ārkārtīgi nepatīkama. Jupiters, Dievišķās žēlastības planēta, attīra šādus karmiskos efektus, pārvēršot tos garīgā spēkā. Ja indivīds, kas dzimis šīs nakšatras ietekmē, rūpīgi novēro, viņa dzīvē var pamanīt Dievišķas palīdzības gadījumus, kas dažkārt izpaužas kā brīnumaina palīdzība. Šāda Dievišķā palīdzība padara cilvēku dievbijīgu, reliģisku un noderīgu citiem.

Tomēr ir arī citi gadījumi, īpaši, ja dvēsele ir agrīnā garīgās izaugsmes posmā, kad ego kļūst pārspīlēti uzpūsts. Indivīds kļūst nepamatoti lepns. Šis trūkums ir jāizskauž, lai arī cik sāpīgi tas būtu, lai ļautu dvēselei turpināt savu ceļojumu. Šī iemesla dēļ prognozējošajā astroloģijā bieži tiek atrasts, ka Jupiters, kas tiek uzskatīts par labvēlīgu planētu, ne vienmēr nodrošina materiālo pārpilnību, kas parasti ar to tiek saistīta. Šīs pretrunas atslēga ir Purvašadhas izvietojums Jupitera pārvaldītajā Strēlnieka zīmē.

Utarašadha aptver no 266° 00′ līdz 280° 00′ zodiakā. Tās pirmais ceturksnis (pada) atrodas Strēlnieka zīmes (Dhanu Raši) beigās, kuru pārvalda Jupiters (Gur), savukārt nākamie trīs ceturkšņi atrodas Mežāža zīmē, kuru pārvalda Saturns (Šani). Pašu nakšatru pārvalda Saule (Sūrja). Vēdiskā dievība, kas tiek saistīta ar šo nakšatru, ir Višvadevas jeb Universālie Dievi. Tās primārās un terciārās īpašības ir Sattva (harmonija), savukārt sekundārā īpašība ir Rajas (aktivitāte). Mokša jeb atbrīvošanās ir primārā motivācijas enerģija, kas izstarojas no šīs nakšatras. Tās simbols ir gultas stieņi vai dēļi.

Utarašadha ir mulsinoša zvaigžņu kopa. Tā ir Purvašadhas turpinājums, bet pēc būtības tai ir lielas atšķirības. Šajā līmenī radītie impulsi galvenokārt ietekmē indivīda psiholoģisko uzbūvi. Iepriekšējā nakšatra atklāj būtības iekšējo realitāti, kas slēpjas aiz ārējā fiziskā apvalka, mēģinot to attīrīt un garīgi pilnveidot. Iekšējās garīguma realizācija ir jāuzsūc un jāasimilē indivīda psihiskajā dabā. Tas ir neizbēgams rezultāts katrai patiesai izpratnei. Kad tiek realizēta Patiesība, universālie dabas likumi sāk izpausties indivīdam. Viņš sāk uztvert dzīvi citā gaismā. Ar šādu izpratni indivīds sāk veidot dzīves modeli, kurā universālais, nevis individuālais, sociālais vai personīgais, kļūst svarīgāks. Tā ir Višvadevu, Universālo Dievu, loma, kas iemieso universālumu.

Gultas stieņi vai pati gulta kā šīs nakšatras simbols ne tikai pārstāv atpūtas un relaksācijas vietu. Stieņi kalpo gultas noturēšanai. Tādējādi simbols norāda uz nepieciešamo līdzekļu nodrošināšanu, lai iegūtu mieru un atpūtu. Šādā veidā nakšatra sniedz nepieciešamos psiholoģiskos apstākļus universālizācijas procesam, kas nodrošina mieru. Psiholoģiskā orientācija, kas tiek iegūta šīs nakšatras ietekmē, ļauj indivīdam plašāk atklāties. Nakšatra modina indivīdā tās spējas un spēkus, kas vēlāk nodrošina pamatu galīgajai atpūtai – Mokšai jeb dvēseles galīgajai atbrīvošanai.

Utarašadhā ir nepārtraukta aktivitāte. Pieredze, kas iegūta pastāvīgu pārmaiņu rezultātā, noved pie psiholoģiskas pielāgošanās, kas neizbēgami rada daudz sāpju. Mūsu personiskās aizsardzības mehānismi dzīvē sabrūk, un materiālais atbalsts tiek iznīcināts. Indivīda upurēšanas process universālās apziņas krustā vienmēr ir sāpīgs. Šis process Utarašadhā kļūst vēl intensīvāks.

Saule, kā šīs nakšatras valdniece, nespēj atstāt indivīdu izolētu, kamēr Saturns izceļas ar augstāko spēju ierobežot un iznīcināt visas materiālistiskās pamatnes. Višvadevu ietekme ir jūtama intelektuālajā attīstībā un tieksmē uz socializāciju. Harmonijas pamats ir empātija, un gultas stienis simbolizē arī cilvēku attiecības, kas ir atkarīgas no empātijas ilgstošuma nodrošināšanai. Tikai šādās harmoniskās attiecībās indivīds var piedzīvot ilgstošu mieru. Pirms indivīds sasniedz apziņas universalizāciju, ir nepieciešama empātija, kas dzimst no pazemības. To patiesi var piedzīvot tikai tad, kad indivīds ir izturējis dzīves cīņas un nemieru graujošo uguni. Šajā nozīmē gultas stienis simbolizē šo nakšatru. Nekas nav zemāks par gultas stieni; šī gultas daļa parasti tiek izmantota bez lielas rūpības.

Lai izprastu šīs nakšatras nozīmīgumu, ir nepieciešams izpētīt tās īpašības. Harmoniskie impulsi, kas nāk no primārās un terciārās Sattvas īpašības, uzsver tieksmi saplūst ar universālo dabu un tieksmi dziļāk izprast dabas noslēpumus, lai tos izmantotu visu labā. Šādi ideāli un centieni nepaliek tikai akadēmiskā līmenī. Pastāv spēcīga tendence tos pārvērst darbībā. Utarašadhas ietekme ļauj indivīdam rīkoties zemes līmenī, vadoties no stimula, kas saistīts ar garīgu mērķi. Katra zemes darbība tiek skaidrota saistībā ar dzīves augstākajiem mērķiem.

Planētu pārvaldība dažādos nakšatras ceturkšņos norāda uz reakciju, kas seko indivīda iesaistei dažādās attiecībās. Jupitera, pirmā un ceturtā ceturkšņa valdnieka, ietekmē bieži sastopamas rituālas aktivitātes. Var būt regulāra dievu pielūgsme un regulāra apmeklēšana tempļos, baznīcās vai citās reliģiskās vietās. Šādus indivīdus bieži var atrast, praktizējot lūgšanas vai mantras. Viņi var būt iesaistīti rituālos vai askēzēs, lai iegūtu materiālus labumus vai arī veiktu tos sabiedrības labā vai pienākuma izjūtas dēļ. Šādi cilvēki parasti ir svētīti ar dzīves labklājību, bet iekšēji viņiem jāmeklē garīgā nezināmā izzināšana, lai gūtu patiesu piepildījumu.

Saturna valdība vidējos ceturkšņos rada atšķirīgus rezultātus. Saturns rada ierobežojumus, un tā ietekme ir ļoti intensīva. Personības iznīcināšana notiek ļoti dziļi. Visa dzīve var šķist tukša un bez jebkāda kodola. Viss var tikt atņemts, un indivīds var palikt bez nekā būtiska. Tas var notikt dziļas filozofiskas domāšanas vai zinātniskas izpratnes rezultātā par materiālās pasaules būtību kā enerģijas daļiņu radījumu. Visas enerģijas darbojas, jo tās sevī satur potenciālu attīstībai un savas izpausmes modeli. Enerģijas daļiņas zināšanu potenciāls ir Dievišķā Prāta izlūkošanas atspoguļojums. Katra no šīm pieejām ļauj indivīdam nonākt pie izpratnes par savas būtības neko un Augstākā mūžīgo dabu.

Nakšatras īpašības izceļ tās centrālo ietekmes raksturu. Tās vīrišķā daba norāda uz aktīvu vai pozitīvu pieeju. Tā ir dinamiska, kinētiska un uzņemas iniciatīvu, lai īstenotu Dievišķo mērķi. Tās karotāju kasta pārstāv to pašu motivējošo spēku. Cilvēki, kas dzimuši Utarašadhas ietekmē, bieži kļūst par sociālo organizāciju vadītājiem. Viņiem piemīt mangožu raksturojošās īpašības – viņi uzrāda neatlaidību savos centienos un kā nāvējoši čūsku ienaidnieki izrāda lielu naidīgumu pret viltu un divkosību. Piemītot cilvēka kvalitātei, viņiem ir potenciāls pacelties līdz Dievišķajam līmenim. Tikai nobrieduši cilvēki var sasniegt garīgo pacēlumu. Dzīvnieki aug un attīstās lēni dabisko spēku inerces ietekmē, kamēr dievi jau ir sasnieguši savu stāvokli un tiem vairs nav jāturpina attīstība. Cilvēkiem vēl ir jāuzkāpj garīguma augstumos.

Utarašadha ved uz indivīda universalizāciju. Indivīds tiek noslogots ar kosmiskās vienotības mērķi. Šīs nakšatras ietekmē indivīds var kļūt ļoti pazemīgs vai pašcentrēts, bet abos gadījumos mērķis ir dabas garīgā transformācija. Lai sasniegtu šo mērķi, tomēr, viņam var nākties ciest ļoti daudz.

Šravana aptver no 280° 00′ līdz 293° 20′ zodiakā un atrodas Mežāža zīmē, kuru pārvalda Saturns. Tās galvenā zvaigzne ir Altērs, Delfīna alfa zvaigzne. Pašu nakšatru pārvalda Mēness. Valdošā dievība ir Višnu jeb Hari, Visuma uzturētājs. Šīs nakšatras simboli ir auss un bulta. Nakšatras pamatīpašība ir Sattva, sekundārā ir Tamas, bet terciārā ir Rajas, savukārt primārais motivējošais impulss ir Artha – mērķtiecīga darbība. Šravanas pamatvirzība ir uz Lielo Klusumu, uz kura pamata pastāv visa manifestācijas shēma. Šī nakšatra ved indivīdu uz meditāciju. Ja indivīds joprojām atrodas evolūcijas materiālistiskajā pusē, Šravanā viņš attīsta paklausības vai kalpošanas īpašības.

Šravanas īpašības uzsver dziļo impulsu dabu, kas plūst caur to. Primārā Sattvas īpašība, kas to aptver, norāda, ka katram iespaidam šajā nakšatrā jāizraisa dziļa harmonijas uztvere, kas valda ap indivīdu. Tas ir iespējams, kad tiek nolikti malā personīgie neapmierinātības momenti, ar kuriem indivīds sastopas dzīves problēmu priekšā. Tas prasa pilnīgu atteikšanos no nosacījumiem, pilnīgu brīvību no pagātnes un jebkādu iepriekšēju rezultātu negaidīšanu. Šāda pilnīgas uzmanības stāvoklis uz to, kas pastāv šajā brīdī, ir galvenais Šravanas garīgais impulss.

Šravana nodrošina galveno impulsu, kas harmonizē cilvēka personību ar tās garīgo mērķi. Marss, kura galvenā funkcija ir ārēji izpaust dzīves iekšējos aspektus, šeit tiek paaugstināts, nodrošinot milzīgu drosmi un izturību. Merkurs un Venera, kas pārvalda divus no tās ceturkšņiem, piešķir harmonizējošas ietekmes. Taču Mēness un Jupiters Šravanā nedarbojas harmoniski, un to ietekme nav laba. Tie ir saistīti ar intelektu, uztveri un universālās enerģijas saules starojuma novadīšanu. Skaidrība par kosmiskajiem likumiem un to tieša uztvere ir atkarīga no šo ietekmju spēka. Uztvere un modrība ir būtiska, lai pielāgotos dzīves garīgajam mērķim. Šravanas loma ir ievērojama šo īpašību sasniegšanā.

Vārds Šravana nozīmē “klausīšanās”. Katrā garīgajā mācībā klausīšanās aktam tiek piešķirta liela nozīme. Mundaka Upanišadā skolotājs un skolnieki kopīgi lūdz spēju klausīties: “Ak dievi! Lai mēs dzirdam ar savām ausīm to, kas ir labvēlīgs.” “Klusuma balss” arī norāda: “Pirms tu uzkāp pa mistisko skaņu kāpnēm, tu esi jāsadzird sava iekšējā Dieva balss.” J. Krišnamurti uzsver klausīšanās nozīmīgumu. Viņš norāda: “Ir ļoti svarīgi zināt, kā klausīties. Ja tu zini, kā klausīties, tu nekavējoties nonāksi pie lietas būtības. Klausīšanās ir pilnīga uzmanības koncentrēšana.” Kungs Buda skaidri norādīja klausīšanās nozīmīgumu, kad uzsvēra Pareizu Uzmanību un Pareizu Meditāciju kā divus no Cildenā Astoņkārtīgā Ceļa soļiem. Šravana ir kosmiskās evolūcijas posms, kurā indivīds saņem universālus iespaidus. Šajā posmā cilvēks uzreiz nonāk kontaktā ar dzīves skaistumu. Viņš saņem tūlītēju sapratni, kad klausās dievišķo balsi sevī. Bet šāda augsta balva nav viegli iegūstama – tās dēļ ir jāpacieš materiālas ciešanas.

Šravana un Nada ir divi kosmiskās inteliģences aspekti, kas ir cieši saistīti. Nada ir kosmiskā skaņa, kas tiek uzskatīta par sākotnējo klusumu, no kura ir cēlušies visi radīšanas spēki. Šo Klusuma skaņu var uztvert tikai ar pašdisciplīnu, praktizējot jogu. Klusuma balss uztvere, kas rodas no personības iznīcināšanas, ir Šravanas – klausīšanās patiesajā nozīmē – rezultāts. Šīs klausīšanās fiziskais pamats ir auss, kas ir simbols, kas piešķirts šai nakšatrai. Jebkura sagatavošanās šai uztveres spējai ir Šravanas rezultāts.

Fokusēta uzmanība ir būtiska prasība Pareizai Uzmanībai, kā to nosaka Cildenais Astoņkārtīgais Ceļš. Tā tiek attēlota ar bultu, citu Šravanas simbolu (sk. Strēlnieku). Bulta ir sens simbols, kas norāda uz būtisko sagatavošanos, kas indivīdam nepieciešama, lai sasniegtu savu garīgo mērķi. Strēlnieka zīmi simbolizē kentauru, kas šauj bultu, pārstāvot augstākās tieksmes. Upanišadu literatūra izmanto bultu līdzīgā nozīmē. Mundaka Upanišadā dvēsele, kas tiecas uz Dievu, tiek salīdzināta ar bultu, savukārt diženais mantra “Om” pārstāv disciplīnu, kas nepieciešama, lai sasniegtu mērķi. Šī impulsa ietekmē visas blakus aktivitātes tiek ierobežotas, kaut arī šī samazināšana var būt pilna ar sāpīgiem upuriem. Šāda sagatavošanās notiek, lai atklātu indivīda būtisko realitāti un manifestācijas būtību ap viņu.

Višnu jeb Hari, kā valdošā dievība, saista šo nakšatru ar kosmisko saglabāšanas principu, kura galvenā funkcija ir harmonizēt un novērst visus šķēršļus dvēseles attīstībai. Šajā lomā Višnu peld uz pirmatnējās matērijas jūras, atpūšoties uz Šeša-Nagas – kosmiskās čūskas – spolēm. Viņš līdzsvaro visas atšķirīgās spēka plūsmas un harmonizē nemierīgo pasaulīgo eksistences jūru. Viņš strādā, lai palīdzētu attīstošajai dvēselei izkļūt no haosa un ar iedrošinājumu vada to pa evolūcijas ceļu. Lai vadītu dvēseli tās bīstamajā ceļojumā, Višnu rada situācijas, kurās meklētājs atsakās no nepatiesā (Asat) un pieņem patieso (Sat).

Šī radikālā transformācija prasa skaidru uztveri par cilvēka patieso dabu, kas atrodas aiz nezināšanas plīvura. Šravanas ietekmē cilvēks sāk uztvert patiesību par manifestāciju, kas slēpjas iluzorās izpausmēs. Šī atklāšanās rezultējas vecā nojaukšanā un sākotnējās nezināšanas cietās čaulas pārsniegšanā. Tas vienmēr ir izaicinošs pieredzes ceļš. Saturns kā valdnieks pār Mežāža zīmi, kurā ietilpst šī nakšatra, veicina šīs grūtības. Šravana nav komforta un baudījuma nakšatra, bet gan grūtību un ilūziju izkliedēšanas simbols. Šīs izaicinošās pieredzes var izturēt tikai ar izturību un pacietību. Jogas mācības sniedz norādījumus par nepieciešamo psihofizisko sagatavošanos. Ejot šādu ceļu un klausoties kosmosa tīrajā skaņā – Nadā – ir būtiski, lai indivīdam būtu Merkurs dāvāts stabils intelekts un Veneras piešķirts labs intuitīvs redzējums. Tas ļauj indivīdam nopietni nostāties uz ceļa un virzīties pretim viņa pastāvīgajam mērķim.

Personisko sāpju un ciešanu izturība, lai klausītos kosmisko balsi bez jebkādiem izkropļojumiem, ir iespējama tikai ar spēcīga Marsa svētību. Pirms tiek sadzirdēta kosmiskā Lielā Klusuma balss, ir nepieciešama mangožu neatlaidība un pērtiķa zinātkārs intelekts. Taču šīs īpašības padara indivīdu izolētu no draugiem, attālinātu no sabiedrības un liek viņam dzīvot savā pasaulē. Šī ir izstumtā dzīve. Tomēr, pārvarot šīs Šravanas grūtības, indivīds kļūst gatavs darboties kā zināšanu cilvēks.

Dhaništa aptver no 203° 20′ līdz 306° 00′ zodiakā. Tā atrodas daļēji Mežāža (Makara) un daļēji Ūdensvīra zīmē (Kumbha Raši), kuras abas pārvalda Saturns (Šani). Pašu nakšatru pārvalda Marss (Mangal). Tā galvenokārt ir ietekmēta no Sattvas jeb harmonijas, bet sekundārās un terciārās īpašības saistās ar Tamasu (inertumu). Nakšatru pārvalda astoņi Vasus – kosmiskās enerģijas personifikācijas. Simbols, kas piešķirts Dhaništai, ir bungas, sauktas par mridangām. Tās primārais motivācijas impulss ir Dharma.

Vārds Dhaništa nozīmē bambusa flautu, kā arī bungas. Abiem šiem mūzikas instrumentiem ir tukša iekšpuse. Tie rada skaņu un rezonē, kad mūziķis uz tiem spēlē. Skaņa rodas atkarībā no pieskāriena bungām vai flautas pūšanas. Instrumenti ir tikai saikne starp mūziku un mūziķi. Līdzīgi, Dhaništas ietekmē galvenais impulss ir attīrīt dvēseli no visa, ko tā uzskata par savu, lai dievišķais plāns varētu netraucēti atklāties. Indivīdam ir jāfunkcionē kā niedrei, caur kuru tiek atskaņota dievišķā mūzika bez traucējumiem un izkropļojumiem.

Kunga Šivas mazās bungas, kas veidotas kā smilšu pulkstenis, simbolizē personības divpolaritāti. Abas to puses ir pārklātas ar izstieptu ādu, un divi pavedieni ar mezgliem pieskaras ādas virsmai ritmiski un pārmaiņus. Šivas bungas pārstāv garīgo cilvēka skatījumu, tāpat kā Krišnas flauta. Kad Krišna spēlē flautu, viņa pielūdzēji – Gopī – tiek pievilkti pie melodijas un atsakās no visas pašapziņas. Dhaništas simbolika ar šiem instrumentiem norāda, ka tā sagatavo dvēseli tās galīgajai vienotībai ar kosmisko plānu. Šādas izmaiņas var astoloģiski interpretēt, analizējot attiecības starp cilvēka personības dažādajiem slāņiem un planētām, kas tos ietekmē. Indivīds iziet cauri milzīgām spriedzes situācijām, lai tiktu pacelts no ikdienišķās eksistences uz garīgo realitāti.

Starp Šravanu un Dhaništu, kas daudzos aspektos ir savstarpēji papildinošas, dvēsele vispirms uztver un pēc tam rezonē ar dievišķo mūziku. Lai saprātīgi sadarbotos ar dabu, ir nepieciešams pilnībā atteikties no pašapziņas un pat no sauktajiem “apdomīgajiem apsvērumiem.” Tieši to Gopī sasniedza, pievēršoties Krišnas flautas skaņai, pirms piedzīvoja dievišķo mīlestību. Tas prasa pilnīgu atteikšanos no personīgajiem un sabiedriskajiem apsvērumiem. Dvēselei ir jākļūst tikpat tukšai kā niedrei vai flautai, pirms tā saplūst ar Augstāko, un dzirkstele kļūst par liesmas daļu.

Dzirdot Vispārējā Gara vēstījumu Dhaništas ietekmē un atsakoties no personīgā skatpunkta, indivīds sāk izstarot Dievišķo vēstījumu un spēku. Atsakoties no egoistiskajiem, personīgajiem un Tamasiskajiem impulsiem, indivīda tukšums tiek piepildīts ar universālu līdzjūtību un līdzcietību. Kad Ūdensvīra krūze sāk liet dzīvības ūdeni, tā iegūst milzīgu vitalitāti, lai uzturētu pasauli ap sevi. Tomēr cilvēks Dhaništas ietekmē var pārspīlēt un uzpūst savus darbus, skaļi “bungojot savu bungu”. Tas notiek, ja cilvēks atrodas evolūcijas zemākajos līmeņos. Citādi viņš ir dievišķs vēstnesis, kas nes cerību, drosmi un apgaismību saviem līdzcilvēkiem.

Dhaništa kā bungu simbols saista individuālo dvēseli ar manifestācijas sakni, ko tā sāk atskaņot. Maha Šunja jeb Kosmiskais Tukšums izstaro skaņas viļņus, kas konkretizē kosmiskās idejas. Skaņa ļauj uztvert tukšumu, uz kura substrāta rodas visas skaņas. Zem ārējās pasaules trokšņa un nemiera pastāv lielais klusums, kas atbalso lietu patieso dabu. Šis ir starpnieks, kas ļauj uztvert skaņu, kas pašai nav dzirdama, uz kuru tiecas visas meditācijas prakses. Visās manifestācijas formās pastāv Tukšums, kas atklāj to dievišķo nolūku. Šī sākotnējā cēloņa uztvere nodrošina indivīdam dažādas intensitātes garīgo pieredzi. Cilvēks piedzīvo dievišķo enerģiju, kas cirkulē visur.

Šī uztvere ir atkarīga no psihes attīrīšanas, kas prasa attīrīt personīgās emocijas un egoistiskās idejas. Šajā posmā indivīds var piedzīvot lielas bēdas un ciešanas, “sirds asiņošanu”, bet tas ir vienīgais ceļš uz apgaismību. Dievišķais spēks, vara un gaisma var tikt ielieti indivīdā tikai pēc viņa “krustā sišanas”. Bungas tukšumā ir spēja atskaņot kosmiskā dejotāja, Kunga Šivas, spēlēto melodiju. Neofīta pārbaudījums ir nepieciešams posms, lai piedzīvotu universālo harmoniju. Bungas Šivas, augstākā Dieva, rokās un flauta Krišnas, dižā avatāra, lūpās ir paredzētas, lai cilvēkā radītu garīgumu un skaņu padarītu dzirdamu. Dhaništa starp lunārajām nakšatrām sagatavo indivīdu dievišķā realizācijai.

Valdošās dievības, astoņi Vasi, ir īpaši saistīti ar Dhaništu, jo tie darbojas kā enerģijas avoti. Katrs no tiem ir kā saule un pārvalda noteiktu sfēru eksistencē. Neviens no tiem nevar pastāvēt līdzās materiālismam: tie ir materiālisma pretstats. Tāpēc Dhaništa pilnībā, lai arī pakāpeniski, likvidē materiālās pieķeršanās no indivīda un ļauj dvēselei izpausties tieši.

Marss, kas pārvalda šo nakšatru, nodrošina drosmi, spēku un uzticību. Saturns, kas valda pār zīmēm, kurās ietilpst šī nakšatra, piešķir pacietību un aizsardzību, kas uztur cilvēku viņa pārbaudījumos. Pēc attīrīšanas pārbaudījumu pārvarēšanas indivīda apziņa pielāgojas universālajai harmonijai; garīgās zināšanas tiek atklātas prātam. Aiz gaismas un ēnas spēles ārējā pasaulē, zem jutekļu gaistošajiem attēliem, tiek atklāta iekšējā realitāte. Palielinoties Augstākās Realitātes uztverei, prāts sāk atbalstīt debesu harmoniju. Lieliski jogi dzimst zem šādām zvaigznēm. Ikdienišķiem rezultātiem Mēness Dhaništā padara cilvēku dāsnu un bagātu ar drosmi. Nepareizi novietots tas padara cilvēku mantkārīgu, konservatīvu un skopu.

Svarīgi atcerēties atšķirību starp nakšatras pirmo pusi Mežāža ietekmē un otro pusi Ūdensvīra ietekmē. Impulsi Mežāža zīmē rada vairāk pārbaudījumu. Cilvēkam šīs ietekmes dēļ ir jāattīrās un jāuniversalizē sevi. Ūdensvīra zīmē indivīds kļūst par Dievišķā kalpu, atklājot vienotības principu dzīvē un pielāgojot savu gribu tam. Ja tas nenotiek, pasaulei piedzimst “velns” vai “Mefistofelis”. Šāds cilvēks būs nežēlīgs, neuzmanīgs un bezsirdīgs, tiecoties iegūt visu savam egoistiskajam paaugstinājumam. Neviens pagrimuma līmenis viņam nebūs par zemu. Tomēr beigās viņš cietīs un izmisīs. Soda sekas liek viņam galu galā vērst skatienu uz iekšējo gaismu.

Šatabhiša zodiakā aptver no 306°40′ līdz 320°00′ grādiem, un tai piemīt spēja radīt galīgo harmoniju, neraugoties uz pārbaudījumiem un grūtībām, kas rodas, lai sasniegtu šo rezultātu. Tā pilnībā atrodas Ūdensvīra zīmē (Kumbha Raši), kuru pārvalda Saturns (Šani), savukārt pašu nakšatru pārvalda Rahu – ēnas planēta, kas nodrošina karmisko izlīdzsvarošanu. Šīs nakšatras mistiskā daba tiek īpaši izcelta, piešķirot tai simbolu – tūkstoš ziedlapu ziedu, kas reprezentē simts zvaigznes, kas veido šo zvaigznāju. Šatabhišas valdošā dievība ir Varuna, gudrības devējs. Tās primārā un terciārā īpašība ir Sattva jeb harmonija, savukārt sekundārā īpašība ir Tamas jeb inertums. Tās primārā motivācija ir Dharma jeb princips. Ir būtiski atzīmēt, ka Prāčeta, sinonīms šai nakšatrai, atsaucas uz Manu, Dakšu un Valmiki – cilvēces varenajiem priekštečiem.

Zieds ir ļoti labvēlīgs simbols, kas simbolizē pūļu rezultātus un mērķa sasniegšanu, kura dēļ ir uzsākts ceļojums. Šatabhišā zieds simbolizē mērķa realizāciju, kuras dēļ manifestācija ir radusies. Tas pārstāv radīšanas virsotni. Tūkstoš ziedlapu zieds attiecas uz cilvēkiem un simbolizē tūkstošziedlapu lotosu jeb kroņa čakru galvas augšdaļā. Tās uzplaukšana norāda uz Kundalini pilnīgu aktivizāciju. Šajā posmā cilvēkā esošie latentie spēki tiek pilnībā realizēti, un indivīds pārsniedz dzimšanas un nāves ciklu. Cilvēks kļūst par apzinātu dabas līdzstrādnieku un palīdz kosmiskajā evolūcijas procesā.

Manu, Dakša un Valmiki ir būtnes, kas vada evolūcijas procesu. Sasniedzot dievišķās zināšanas, viņi veltī sevi radīšanas labklājībai. Manu rūpējas par fizisko attīstību, sociālo organizāciju un ģeoloģiskām pārmaiņām. Viņi izstrādā un vada fiziskos procesus, lai dvēsele efektīvi izpaustos formā. Galīgā attīstības forma tiek iegravēta viņu apziņā, kuru viņi izpauž fiziskajā līmenī. Dakši piedalās līdzīgās aktivitātēs, bet darbojas zemākos līmeņos, lai veiktu īpašus uzdevumus. Viņi labprāt uzņemas brīvprātīgus ierobežojumus un pat garīgas atņemšanas, lai pildītu savus pienākumus. Valmiki sniedz garīgas zināšanas un ietekmē sekotājus attīrīt savu ikdienas dzīvi. Tiek teikts, ka pēdējais no Valmikiem piedzima zemā kastā, kur viņš iztiku pelnīja, uzbrūkot un aplaupot ceļotājus. Tomēr galu galā viņš kļuva par lielu redzētāju un sarakstīja vairākas ievērojamas mācības, no kurām vissvarīgākā ir episkā “Ramajana”, kurā viņš parāda egoisma iznīcināšanu un patiesības uzvaru, lai uzturētu sabiedrības garīgo kārtību.

Šīs atsauces norāda, ka Šatabhiša izstaro spēcīgas ietekmes, kas var radikāli pārveidot cilvēka dzīvi. Šādas enerģijas ietekmē indivīds kļūst pārņemts ar misijas degsmi. Viņš ir gatavs veikt smagus upurus, lai piepildītu savu garīgo misiju. Šādi indivīdi piedāvā pasaulei nākotnes ideālus. Viņi nav tikai izcili domātāji. Viņi ir iesaistīti garīgo ideālu materializēšanā ārējā pasaulē, kas padara viņus ļoti aktīvus kalpošanas projektos.

Varuna, Šatabhišas dievība, ir viena no senākajām vēdiskajām dievībām. Viņam piemīt neierobežotas kosmiskās zināšanas. Šīs zināšanas tomēr ir vērstas uz praktiskiem rezultātiem. Vēdās ir teikts: “Viņš tur kopā cilvēci un zemi. Viņš mājo pār visu pasauli kā tās suverēnais valdnieks. Viņš ir dievs, kas lika zelta Saulei spīdēt debesīs. Vējš, kas rezonē caur atmosfēru, ir viņa elpa. Viņš redz Patiesību un Melus. Viņš māca Riši Vašištam noslēpumus, ko neviens parasts cilvēks nevar izprast.” Varuna vada šādas mistiskas gudrības un līdzjūtības spējas, kas indivīdu zem Šatabhišas radikāli pārveido, un caur viņu sāk spīdēt jauns gaismas stars. Šāds cilvēks tiek motivēts ar jaunu pieeju dzīvei, un tās problēmām ir citāda nozīme. Viņš spēj uztvert dziļākos dzīves noslēpumus.

Rahu, kā nakšatras valdnieks, un Saturns, kas valda pār zīmi, kurā tā atrodas, norāda uz pārbaudījumiem un dvēseles attīrīšanu. Abas planētas darbojas ļoti dziļā līmenī. Saturns iznīcina visu personīgo, kas nepieciešams, lai notiktu ziedēšanas process. Attīrot ārējo apvalku, iekšējā garīgā būtība izplešas, kas ir cilvēka īstā uzplaukšana. Tomēr Rahu pagriež indivīda apziņu uz materiālismu, izraisot vientulības un depresijas sajūtu. Šatabhišas cilvēki reti ir laimīgi sevī. Dzīve viņiem ir pienākums, nevis personīga apmierinājuma pieredze. Zieds ir domāts citu baudai un priekam. Tas nebauda savu skaistumu, smaržu un brīvību. Indivīds, kas sasniedz garīgās zināšanas, var nebūt laimīgs savā personīgajā dzīvē, bet, iegūstot garīgās zināšanas, viņš piedzīvo bezpersonisku prieku.

Augstāku zināšanu un universālo principu izpratnes iegūšana, ko dāvā Varuna, iznīcina materiālo apvalku ietekmi un ļauj piedzīvot jaunu atmodu. Šāds process, kas paplašina apziņu, prasa bagātīgu askēzi un upurus no indivīda puses citu labā. Enerģija, kas piepilda Šatabhišaku, virza indivīdu uz ārēju darbību cilvēces labā. Ja šī transformācija nenotiek, indivīds var eksplodēt un iznīcināt pats sevi. Tie, kas dzimuši zem šīs zvaigznes, ir patiesi, drosmīgi un uzvarētāji, taču viņiem var nebūt paveicies pasaulīgajā ziņā.

Šīs nakšatras grūtības izriet no tās sekundārās īpašības – Tamasa, kas dažkārt ietekmē tās vispārējo Sattvas dabu. Šīs ir psiholoģiskās barjeras, ar kurām indivīds saskaras, cenšoties piepildīt savas iekšējās tieksmes. Parasti šī nakšatra rada harmoniju attiecībās un virza indivīdu uz viņa galīgo mērķi, bet Tamasa tieksmes to dažkārt ierobežo. Tas notiek tāpēc, ka indivīds joprojām ir uzņēmīgs pret slinkumu, letarģiju un psiholoģisku stagnāciju.

Citi Šatabhišas klasifikācijas aspekti palīdz to labāk saprast. Tās sievišķā daba parādās pasivitātē vai inertumā, ja vien to neietekmē aktīvs aģents. Kad nakšatra tiek modināta darbībai, tā var rīkoties nežēlīgi. Tās dzīvnieku simbols – zirgs – ir pilns vitalitātes un enerģijas; tas vienmēr ir gatavs kalpot savam saimniekam. Šatabhiša ir arī pilna vitalitātes. Kad tiek saņemta iedvesma un pārvarēta psiholoģiskā letarģija, tā mudina indivīdu sekot savai iekšējai vadībai cauri visām grūtībām. Dēmons un miesnieks, kā tās temperaments un kasta, arī simbolizē šīs īpašības. Abi no tiem ir emocionāli atturīgi un rīkojas attālināti.

Miesnieks veic savus uzdevumus, kā viņam ir noteikts, un vadība nāk no ārējas ietekmes. Dēmona gadījumā vadība nāk no viņa paša, un viņš to īsteno gandrīz bezapziņas stāvoklī. Realizējot sava sirds norādes, dēmons nepieļauj nekādus traucējumus. Kad Šatabhišas indivīds ir saņēmis savus “gājiena pavēlējumus,” liela spēka un vitalitātes daudzums tiek ieguldīts to īstenošanā. Visos savos centienos Šatabhiša pārveido iesaistītā cilvēka pamata dabu. Cilvēka pamata īpašība ir spēja izprast Dievišķības dabu un pacelties līdz šim cildenajam augstumam. Šatabhiša to veicina.

Pirms kroņa čakras uzplaukuma vai sava mērķa piepildīšanas indivīdam ir jāiziet cauri grūtam ceļam. Šādu pārbaudījumu raksturu atklāj Jupiters un Saturns, kas valda pār nakšatras ceturtdaļām (padām). Šīs planētas rada sarežģītas situācijas indivīdam, lai atklātu dzīves iekšējo mērķi. Kad rodas vēlme garīgi pārveidot savu dzīvi, pirmais solis ir reliģija – ārējās reliģiskās prakses formas, lai izmantotu dabas smalkākos spēkus dziļākai labklājībai. Šo vēlmi izraisa Jupiters, kas valda pār nakšatras pirmo ceturksni (padu).

Pēc tam garīgās prakses kļūst nozīmīgākas, un meklētājs sāk atbrīvoties no savtīguma. Šajā posmā sākas personiskās pārbaudes. Kad tiek atņemti jutekļu baudījumi, dzīve kļūst tukša un vientuļa. Indivīds gandrīz kļūst par “miesnieku” pats sev. Ar “dēmona piepūli” viņam ir jāpaceļ sevi, lai universalizētu savu dzīvi. Šī ir Saturna funkcija, kas valda pār nakšatras otro un trešo ceturksni (padu). Pēc tam sākas paplašināšanās, gandarījuma un patiesas garīgās realizācijas posms, tūkstošziedlapu lotosa uzplaukums. Tas notiek ceturtajā ceturksnī (padā), kuru atkal pārvalda Jupiters.

Šatabhiša savā ietekmes laukā ietver visas īpašības, kas ļauj indivīdam izliet dzīvības ūdeni no Ūdensvīra krūzes, lai uzturētu Visumu.

Šatabhiša nodrošina impulsu mūsu iekšējā potenciāla uzplaukumam. Lai sasniegtu šo mērķi, ir nepieciešama individuālās apziņas saplūšana ar universālo. Tas ļauj piedzīvot Bezgalību un Neierobežotību. Šāda sasniegšana neizbēgami ietver milzīgu psiholoģisku paplašināšanos, upurus un sāpes. Lai to izturētu, tiek ieaudzināta “miesnieka līdzība” ar dēmonisku spēku. Visbeidzot, atbrīvošanas durvis tiek atvērtas ar Kundalini pilnīgu atmodu.

PurvaBhadra aptver no 320° 00′ līdz 333° 20′ zodiaka un sastāv no divām zvaigznēm. Tā saistīta ar kosmisko stabilitāti un piešķir bezbailīgumu. Pirmās trīs nakšatras ceturtdaļas (padas) atrodas Ūdensvīra zīmē (Kumbha Raši), kuras pārvalda Saturns (Šani), savukārt pēdējais ceturksnis (pada) ir Zivīs (Minā), ko pārvalda Jupiters (Guru). Pašu nakšatru pārvalda Jupiters. Tās primārā un sekundārā īpašība ir Sattva jeb harmonija, savukārt terciārā līmenī dominē Radžas jeb aktivitāte. Tās primārais motivējošais impulss ir Artha jeb mērķtiecīga darbība. Šīs nakšatras valdošā dievība ir Aja Ekapada, vienkājains āzis. Tās astroloģiskais simbols ir zobens.

Aja Ekapadas, vienkājainā āža, dabas izpratne atklāj nakšatras dziļākās nozīmes. Vēdiskā dievība Aja Ekapada simbolizē nedzimušo, transcendentālo kosmisko enerģiju. Āzis ir vienkāršs, nekaitīgs dzīvnieks, kas ražo pienu un gandrīz neko neprasa savam uzturam. Tomēr vēdās šī dievība tiek uzskatīta par augstākā līmeņa būtni: viņš tiek uzskatīts par bezgalību, būtni bez kustības vai runas. Kā Aja, nedzimis, viņš tiek pielūgts kā viena no Šivas formām. Viņš ir Agni (uguns) transportlīdzeklis.

Atharva Vēdā Aja Ekapada tiek minēts saistībā ar Rohitu – citu dievību, kas saistīta ar kosmisko evolūciju. Rohita galvenā funkcija ir radīt debesu un zemes struktūru, kur upura pavediens tiek pagarināts. Šajā radīšanas procesā Aja Ekapada nostiprinās kā Saule un padara debesis un zemi stabilas ar savu spēku. Būdams Saules dabā, kas nodrošina dzīvību un gaismu, Aja Ekapada eksistē bez objektīvas formas, kamēr tas uztur visu radīšanu. Tas ir nepārveidota latenta radošā enerģija, kas rada dažādus eksistences līmeņus. Rohits sevī ietver pastāvīgi mainīgus impulsus, bez kuriem dažādie manifestācijas aspekti paliktu abstrakti, nereāli un neeksistējoši. Aja Ekapadas loma ir konkretizēt šo manifestācijas “esenci” nepārveidotā pozitīvā formā, kas pēc tam dažādos līmeņos uzņemas daudzas formas.

Kā Agni transportlīdzeklis, uguns, kas enerģizē visas dzīvības formas, Aja Ekapada uzņem abstrakto Rohita tēlu, diferencē to un nodrošina siltumu un uzturu, lai tas spētu pabeigt savu ceļojumu.

Impulss, kas plūst caur PurvaBhadru, kurā valda Aja Ekapada, stāv uz manifestācijas robežas vienā pusē un latentā stāvokļa otrā. Tā ir enerģija, kas var izpausties gan uz augšu, gan uz leju. Aja Ekapada norāda uz kosmiskās ideācijas posmu, kur vienā pusē ir tīra, nediferencēta enerģija – Agni jeb uguns, bet otrā pusē ir debesis un zeme savā pastāvošajā kustībā, vibrējot ar runu un darbību. Tur, kur šie divi satiekas, notiek nepārtraukta kustība tik milzīgā ātrumā, ka tā šķiet nekustīga.

Aja Ekapada pārstāv kosmiskās evolūcijas posmu, kur radīšanas uguns joprojām atrodas latentā stāvoklī, lai gan radīšanas apgabals jau ir skaidri noteikts. Enerģijas personifikācija nav uguns, bet gan uguns transportlīdzeklis. Tā ir bezgalība. Tur nepastāv ne kustība, ne runa. Nav piedzimis ne subjektīvs, ne objektīvs raksturojums. Tikai pēc polarizācijas dažādu spēku mijiedarbība var notikt, radot daudzveidīgas manifestācijas formas. Aja Ekapada darbojas pasivitātes jomā, kas patiesībā nav pasīva. Tā ir vienotība, nediferencēta latence, kas tiek vērsta uz āru un kļūst radoša.

Aja Ekapada ir kā Saule, kas dod dzīvību un gaismu visām radīšanas formām, bet pati neko neprasa. Tāpat kā Kungs Šiva savā kosmiskajā dejā, Aja Ekapada izraisa dzirkstošu, izteikti aktīvu enerģiju, kas ļauj noturēt mūžīgu kustību, bet pati paliek pilnībā mierīga, bez subjektīvas vai objektīvas aktivitātes jebkurā līmenī.

Šī noslēpumainā dievība sniedz ietekmi, ko ir ļoti grūti izprast. Mūsu manifestācijas līmenī to var novērot gan involūcijas, gan evolūcijas ceļos. Tā izpaužas visās separatīvajās tieksmēs, kurām jāapvienojas vienotā būtiskā enerģijā, lai indivīds spētu pieskaņoties pastāvīgajam staram, uz kuru viņu ved universālais evolūcijas impulss. Šis uzsvars uz sevi, vēlme pilnībā nostāties uz savām kājām bez ārēja atbalsta, var šķist kā ekscentriskums, oriģinalitāte vai dumpinieciskas tendences, kas neņem vērā apkārtējās pasaules viedokļus un reakcijas.

Tiem, kas jau ir priekšā evolūcijas ceļā, tas izpaužas kā vēlme strādāt universālā principa labā, neņemot vērā savu personīgo labklājību. Tie, kas atrodas materiālistiskajā ceļā, var kļūt egocentriski, antisociāli. Lai kādā formā šī dievība izpaustos, tā rada lielu vēlmi nostāties uz savām kājām, neņemot vērā, vai tas nāk par labu vai kaitējumu indivīda personīgajām interesēm.

Šī pilnīgā pašpaļāvība uz ārējo vai iekšējo izaugsmi tiek simbolizēta ar zobenu. Zobens ir instruments gan uzbrukumam, gan aizsardzībai. Cīņa var rasties no altruistiskiem mērķiem vai arī, lai sasniegtu kādu ļaunprātīgu nodomu. Tādējādi zobens vairāk simbolizē darbību nekā tās motīvu. Kā PurvaBhadrās simbols zobens norāda uz darbu universālās vienotības labā, kur svarīga ir drosme, vīzija un pašiesaistīšanās neatkarīgi no sekām, ja vien tiek sasniegts mērķis. Šī nakšatra ved uz universālo vienotību. Tā mudina indivīdu cīnīties ar misijas degsmi universālās dzīves labā. Iesaistoties šādā krusta karā, indivīds kļūst par mocekli, veltot savu dzīvi kādam mērķim.

Šādās aktivitātēs zobens simbolizē drosmi, moceklību un apņemšanos, bet tas pats zobens var arī novest cilvēku līdz slepkavībai, lai iegūtu personīgu labumu. Neatkarīgi no darbības izpausmes, svarīgākais impulss PurvaBhadrā ir vēlme koncentrēties uz ideālu. Šajā posmā indivīdu motivē iekšēja tieksme, savukārt ārējais kļūst maznozīmīgs. Šīs nakšatras ietekmē indivīda dzīve tiek radikāli pārveidota un kļūst ļoti atšķirīga no tā, ko viņš līdz šim ir pieredzējis. Subjektīvais kļūst par objektīvu, un patiesie dzīves principi sāk valdīt pār cilvēku.

Neatkarīgi no tā, kādu simboliku mēs apsveram, PurvaBhadra ir svarīga kā lieliska centralizējoša spēks. Dažādi cilvēka enerģijas izpausmes veidi tiek koncentrēti un vērsti uz harmonijas un līdzsvara mērķi. Šajā posmā, cenšoties piepildīt savus mērķus, rodas nopietni pārbaudījumi un grūtības. Ceļā rodas daudzas kritiskas situācijas. Pat dzīve var šķist bezjēdzīga. Apņēmība, kas nepieciešama, lai veiksmīgi izkļūtu no šāda konflikta un nemiera, arī tiek norādīta ar zobenu. Apņēmība ir indivīda lēmums, un vēlme cīnīties un mirt par to ir viņa darbības. Neatkarīgi no tā, vai tas ir labā vai ļaunā, PurvaBhadra sniedz ārkārtīgi aktīvu impulsu. Tas dramatiski maina cilvēka dzīvi.

UttaraBhadra aptver no 333°20′ līdz 346°40′ zodiaka un atrodas Zivju zīmē(Mina Raši), ko pārvalda Jupiters (Guru). Pašu nakšatru pārvalda Saturns (Šani). Vēdiskā dievība, kas valda pār šo nakšatru, ir Ahir Budhnya, dziļās jūras pūķis. Purva un UttaraBhadra kopā sastāv no četrām zvaigznēm, katrā pa divām. Šo zvaigžņu simboli ir savstarpēji saistīti. Četras zvaigznes kopā attēlo gultas kājas, taču divas zvaigznes, kas piešķirtas UttaraBhadrai, simbolizē dvīņus, kā arī skaitli divi.

Jupitera, kas pārvalda Zivis, ietekme iekrāso Saturna ietekmi uz nakšatru. UttaraBhadrā galvenais motivējošais impulss ir Kama jeb vēlme. Attiecībā uz īpašībām tā primārajā un sekundārajā līmenī atrodas Sattvas jeb harmonijas ietekmē, savukārt terciārajā līmenī, kas ir atbildīgs par tūlītējām reakcijām situācijā, tā atrodas Tamasa jeb inertuma ietekmē. Šajā nakšatrā darbojas daudzi pretrunīgi spēki. Pastāv opozīcija starp Jupiteru un Saturnu, starp Sattvu un Tamasu, starp karotāju un govi. Nakšatrai piešķirtie simboli arī atspoguļo tās duālo raksturu.

Ahir Budhnya, dziļās jūras pūķis, ir saistīts ar Ahi-Vritra, pirmatnējās nezināšanas pūķi, kas slēpjas senajos tumsas dziļumos. Gaismas un tumsas, siltuma un aukstuma duālie principi tiek uzsvērti caur Aja Ekapada un Ahir Budhnya. Šīs divas dievības ir mūžīgā konfliktā. Tās ir divi kosmiskās radīšanas pamatprincipi. Tās pārvalda uguni un ūdeni, siltumu un aukstumu, un tiek personificētas caur Agni un Soma. Šīs ir divas galvenās Rudru grupas, kas sastāv no vienpadsmit dievībām un ir Šivas manifestācijas. Kopā šīs divas Rudru dievības, kas pārstāv vienotību starp Uttara un PurvaBhadru, attēlo gultas četras kājas.

PurvaBhadru pārvalda Jupiters un tā galvenokārt atrodas Ūdensvīra zīmē, kuru pārvalda Saturns, savukārt UttaraBhadru pārvalda Saturns un tā atrodas Zivju zīmē, kuru pārvalda Jupiters. Šīs pretrunīgās vai pretējās tendences, kas piemīt Bhadras nakšatrai kopumā, tiek sadalītas starp Purva un UttaraBhadru. Šī nakšatra savā veselumā ietver divus pamatpolāros spēkus, kas veido Visumu.

Ahir Budhnya pēc savas dabas ir līdzīga Somai jeb Mēnesim, kas saistīta ar ūdeni un pasivitātes īpašību. Tumsas pasivitāte ir noslēpumains avots, no kura radušās visas radīšanas formas, un šāda pasivitāte dominē UttaraBhadrā. Tāpēc tā tiek uzskatīta par sievišķīgu pēc dzimuma. UttaraBhadra kļūst spēcīga tikai tad, ja tā ir saistīta ar kādu planētu. Tās unikālā īpašība ir pilnīga pasivitāte, ne-darbība; tā ir bez kustības, ja vien to neiedarbina kāds cits spēks.

Turklāt Ahir Budhnya simbolizē čūsku, dēmonu un tumsu. Kā čūska tas ir dēmons Vritra, kuru nogalināja Indra, vēdiskā dievība, kas rūpējas par dzīvības saglabāšanu uz Zemes. Pamattumsa indivīdā, no kuras rodas visas nezināšanas formas, kas ved uz materiālo iesaistīšanos un atkārtotu piedzimšanu, beidzot izzūd līdz ar apgaismības rītausmu. Tomēr, kad nezināšanas tumsa beidzas, joprojām saglabājas gudrības tumsa. Gaismas klātbūtne nozīmē kaut ko, ko tā apgaismo. Tikai tumsa, kas nesatur neko, pilnīgu neesību, var būt galīgais eksistences noliegums — laba un ļauna.

Šajā tumsā atrodas Ahir Budhnya jeb dziļās jūras simbols, kas norāda uz radošā procesa ciklisko kustību. Pēc tam, kad universālajā vienotībā ir iestājusies harmonija, UttaraBhadrā individuālā dvēsele saplūst ar dziļo jūru, kas ir visu radošo enerģiju avots. No šīs dziļās jūras rodas visa dzīvība, un UttaraBhadrā šis impulss izpaužas kā pasivitāte, no kuras rodas visas radīšanas formas.

Pūķis simbolizē gudrību. Visa gudrība izriet no šīs nakšatras. Tā ļauj indivīdam saprast zināšanas, kas slēpjas visās radīšanas izpausmēs. UttaraBhadrā ietekmē, neatkarīgi no tā, kas notiek ar indivīdu, notiek apziņas izaugsme un paplašināšanās. Jupiters dāvā gudrību, bet UttaraBhadrā šī gudrība rodas no Saturna ierobežojumiem pār materiālajiem sasniegumiem. Tikai tad, kad materiālisms tiek pilnībā iznīcināts, var rasties pareiza izpratne, kas nesatur “Trishna” jeb alkas pēc materiālās eksistences. Tikai tad, kad indivīds vairs neiesaistās matērijā, viņš var atrast Nirvānu jeb atbrīvošanos.

Četras gultas kājas, kas simbolizē Purva un UttaraBhadrā, norāda uz stabilitātes posmu, kurā indivīds gatavojas pārējai, kas nāk Pralaya laikā — pēdējās izšķīšanas laikā, kad izpaustā pasaule tiek absorbēta Galīgajā Cēlonī. Kopā ņemot, Bhadra nakšatras rada situāciju, kurā indivīds ir pilnībā sagatavots mūžīgajai atpūtai. Viņa atsaistīšanās no materiālajām ietekmēm ir perfekta, un visas pieķeršanās ir beigušās.

Pastāv pilnīga vienaldzība jeb Vairagya, bet joprojām saglabājas vēlme darboties izpausmē, lai palīdzētu īstenot dievišķo plānu. Bez šīs vēlmes pieķeršanās savai individuālajai atbrīvošanai saglabātos kā nogulsnes psihē un apturētu dvēseli saplūst ar Bezgalīgo. Skaitlis “divi”, kas piešķirts šai nakšatrai, attēlo šo situāciju, kur indivīdam ir sava veida dubultā personība. Viņš ir sasniedzis Vairagyu, pilnīgu atsaistīšanos no visām eksistences formām, bet viņam joprojām ir impulss saistīties ar dievišķo plānu, lai padarītu savu dzīvi jēgpilnu.

UttaraBhadrā klasifikācija karotāju kastā norāda uz spēcīgu apņēmību aizsargāt, saglabāt un sadarboties ar dievišķo plānu, neatkarīgi no jebkādām grūtībām, kas varētu rasties. Šāds impulss tiek uzskatīts par vīrišķīgu, jo tas ir aktīvs un rodas pēc pilnīgas vienaldzības sasniegšanas pret pasaulīgajiem jautājumiem. Nakšatras dzīvnieku simbols, govs, arī ir nozīmīgs. Govs ir gandrīz cilvēkam līdzīga, izņemot to, ka tai nav nekādas personīgās dzīves. Govs dzīvo, lai nodrošinātu uzturu citiem. UttaraBhadrā piemīt šī iekšējā īpašība — pilnīga pašatteikšanās kosmiskās izaugsmes veicināšanas labā. Galvenā motivējošā vēlme, Kama jeb vēlme šajā posmā, pārstāv dievišķo kaislību būt par labvēlīgu ietekmi uz pasauli. Šī iemesla dēļ nakšatra atklāj dievišķo gudrību, kuru nevar izkropļot neviens materiāls piesaistījums vai neziņa. Pilnīga vienaldzība, kas izriet no šīs nakšatras kā tās būtiska ietekme, virza indivīdu uz atbrīvošanu. Bet, ja indivīds joprojām ir iegremdējies materiālajā pasaulē, tas padara viņu bezrūpīgu, slinku, bezatbildīgu un apātisku.

Revati aptver laiku no 346° 40′ līdz 360° 00′ Zivju zīmē, kuru pārvalda Jupiters, kurā Venēra atrodas savā augstākajā punktā. Šo Nakšatru pārvalda Merkūrs. Mitoloģiski, zem šī Nakšatras ir dzimis Saturns. Revati sastāv no trīsdesmit divām zvaigznēm. Tās simbols ir zivis. Vēdiskā dievība, kas valda pār šo Nakšatru, ir Pušana – vārds, kas piešķirts Saulei debesu mērīšanai. Tās pamatīpašība ir satviska visos trijos līmeņos. Tās galvenais mērķis ir Mokša jeb atbrīvošanās.

Revati simbolizē lielo dzemdi, kurā Saule guļ miera stāvoklī līdz nākamā radošā cikla impulsa parādīšanās brīdim. Šeit matērija saplūst ar tīro būtību, Garu, kur dominē Dieva vēstnesis cilvēku pasaulei – Merkūrs. Tā ir Lielā plūdu ēra, kur tiek sagatavota nākotnes radīšanas sēkla līdz nākamajam kosmiskajam rītam. Planētām, kas saistītas ar dažādiem radīšanas aspektiem, joprojām ir nozīmīga loma šajā kosmiskās miera laikā. Radīšana kļūst iespējama, kad Mēness lej Soma – dzīvību uzturošo enerģiju. Daudz norisinās aizkulisēs, lai sagatavotu dvēseles ceļojuma beigās un sagatavotu tās nākamajam radīšanas posmam.

Revati ir Balaramas, Krišnas vecākā brāļa, sieva. Kā Krišnas priekšgājēja sievišķais aspekts, Revati, pat būdama pēdējā Mēness nakšatra, pilda svarīgu uzdevumu, palīdzot spēkiem, kas darbojas, lai pasludinātu jaunu sākumu un jaunu Dievišķo misiju.

Balarama tika brīnumaini pārvietots no Devaki dzemdes, kurā viņš tika ieņemts, uz Rohini dzemdi (skatīt nodaļu). Tas tika darīts, lai pasargātu viņu no dēmonu karaļa Kamsas dusmām. Piedzimis no Rohini, ceturtā Nakšatras pārvaldnieka, viņš kļuva par Kunga Krišnas palīgu. Revati, būdama šī varenā spēka līdzgaitniece, kas tika pārvietota no vienas dzemdes uz otru, tiek atpazīta kā noslēpumains dabas saglabājošais un aizsargājošais princips. Tā veicina dabas slepeno enerģiju augļošanos. Revati darbojas tajā evolūcijas cikla posmā, kur viens cikls noslēdzas un iegrimst atpūtā līdz nākamā sākumam.

Ikdienas dzīvē šī Nakšatra paredz indivīda iesaistīšanos zemes lietās un attiecībās, vienlaikus atverot iespējas tālākai attīstībai un materializācijai. Zem šīs Nakšatras indivīds tiek sagatavots jaunai patiesības izpratnei un svaigam stimula pilnam dzīves posmam.

Zivs simbols norāda uz labvēlīgu radošu ietekmi. Zivs simbolizē auglību un nodrošina strauju izaugsmi. Tā palīdz vienam kļūt par daudziem viegli un ātri. Vienlaikus tas veicina cilvēku vērsties uz āru un apsvērt citu jūtas. Senie cilvēki bērnu piedzimšanu uzskatīja par sociālā pienākuma piepildījumu. Kad sociālie pienākumi tiek izpildīti, sociālais prestižs un apmierinātība sniedz mieru un gandarījumu cilvēkam. Zem Revati radošie spēki ļauj izpaust izejošās tieksmes. Šī Nakšatra iezīmē jaunas dzīves sākumu indivīdam.

Višnu iemiesošanās veids kā zivs, Matsjavatara, vēstīja par jauna evolūcijas cikla sākumu. Līdzīgi arī zem Revati indivīds sāk noderīgāku eksistenci. Šī Nakšatra vienmēr simbolizē pārmaiņas un impulsu sākt no jauna, iedziļinoties materiālajā pasaulē ar mērķi uzsākt dzīvi augstākā līmenī.

Mitoloģiskās atsauces saista Revati ar Sauli, enerģijas avotu dzīvības uzturēšanai. Revati tiek saistīta arī ar Saturnu, kas piedzimis no Saules un tās ēnas sievas Čhajas. Saturns piedzimis sestdienas krēslā. Viņš ir bezgalīgā laika dievs. Saturns piedzimis laikā, kad Saules īstā sieva bija prom, viņas vietā ieliekot iluzoru sievieti Čhaju (kas nozīmē ēnu), lai rūpētos par viņas vīru. No šīs ilūzijas Saules ietekmē tika ieņemts Saturns (skatīt Ašvini).

Zem Revati aktīvais laiks, ko simbolizē Saule savā rotācijā, kā aprakstīts tās savienības ar ēnu alegorijā, kļūst par pasīvo laiku, kas tiek piedzīvots kā izturība, ilgums un mūžība. Zivs simbols uzsver Džīvātmas (individuālās dvēseles) saplūšanu ar Universālo Dvēseli – Paramātmu. Šajā posmā liesma kļūst par Uguni, pilienam pievienojoties Jūrai, un zivs atgriežas savās mājās. Merkūrs, šī Nakšatras pārvaldnieks, kopā ar Jupiteru un Saturnu, kas pārvalda tā ceturtdaļas, nodrošina nepieciešamo impulsu materiālo pieredžu garīgai pacelšanai un to sasaistīšanai ar dievu pasauli. No vēlmes pēc garīgās vienotības, ko rada Jupiters pirmajā ceturtdaļā, rodas gandarījums un ciešanas, ko izraisījis Saturns otrajā un trešajā ceturtdaļā, kurā tiek pilnībā iznīcinātas materiālās vēlmes. Tādējādi indivīds tiek atdzimis gudrībā, ko simbolizē Jupiters, kas pārvalda pēdējo Nakšatras ceturtdaļu. Merkūra ietekmē indivīds sasniedz tīru apziņu, kas rodas no izšķiršanas un neapmierinātības ar ārējām reliģiskām izpausmēm.

Venēras eksaltācija Revati pēdējā ceturtdaļā rada apmierinātības un miera sajūtu, īpaši, ja tur atrodas arī Mēness, kas eksaltēts Rohini un simbolizē Balaramas audžumāti. Venēra, kas saistīta ar seksuālām attiecībām, veicina un pastiprina radīšanas aktivitātes.

Tiek uzskatīts, ka Revati, ar savu sievišķo pasivitāti un uztveramību, padara indivīdu ļoti jūtīgu pret ārējiem apstākļiem. Radošie spēki gan fiziskajā, gan psiholoģiskajā līmenī ir ievērojami aktivizēti. Revati tiek klasificēta kā izstumtā, uz kuru balstījās sociālās struktūras, lai saņemtu atbalstu. Tās ietekme ļauj labuma guvējiem sniegt ievērojamu palīdzību līdzcilvēkiem, negaidot daudz pretī. Tās ietekmē rodas psiholoģiska vilšanās un mazvērtības sajūta. Kā suga Revati tiek asociēta ar ziloni, kas raisa majestātisku sajūtu un apbrīnu, savukārt personiskā līmenī ir maz apziņas par saņemto godu. Psiholoģiskās pārmaiņas, kas izraisa šādu mentālo noskaņu, tiek izceltas ar šo Nakšatru, kam piemīt dievišķs temperaments.

Neatkarīgi no tā, vai apsveram Revati ietekmi uz indivīdu vai uz kosmisko evolūciju, impulsi, kas plūst caur to, ved uz apziņas paplašināšanos. Revati mūs ved uz kosmisko plašumu, bezgalīgo ilgumu un saglabā nākotnes izaugsmes un diženuma sēklu klusuma un svētlaimes bezgalīgajā jūrā. Revati simbolizē dvēseles iesaisti pašsaglabājošās aktivitātēs, kas sniedzas no Kalpas līdz Kalpai, no vienas mūžības uz citu.