Svarus universāli attēlo kā līdzsvaru. Sanskritā šai zīmei ir vairāki nosaukumi: Tauli – tas, kurš sver; Vanika – tirgotājs; Yukta – kas savienots; un Tula – svari. Tās diagrammu veido dubultlīnija, kuras augšējā daļā centrā ir pusapaļš izliekums. Šajā attīstības punktā Dievišķā Dzirksts pilnībā iegrimst matērijā. Pirmās sešas zodiaka zīmes attiecas uz gara iegrimšanu matērijā – tas ir saukts par involūciju.
Otrās sešas zīmes sniedz iegrimušajai dvēselei uzdevumu – pārraut tās saistību ar matēriju un atgriezties tīrā garā, tas ir garīgās evolūcijas ceļš. Tā kā Svari stāv uz šī robežpunkta starp materializācijas tendenci un spiritualizāciju, to sauc par līdzsvaru. Tā savieno involūcijas jeb izejošo ceļu ar evolūcijas jeb atgriešanās ceļu.
Tie, kas redzējuši Indijas dejas, zina, ka dejotāji bieži balansē sevi grūtos pozās. Šivas kosmiskā deja kā Natarādža, kā arī ķīniešu filozofijas jinjana simbols izstaro šo smalko līdzsvaru. Leģenda par Šivas deju ir ļoti dziļa. Šajā dejas pozā (mudrā) Šiva, liesmām virmojot apkārt viņa ķermenim, uzliek savu kāju uz Dievietes*, kas pārstāv pasīvo kosmisko enerģiju, un kļūst pilnīgi nekustīgs – it kā pārsteigts, bet iekšēji ārkārtīgi modrs. Šī Natarādžas kustīgā nekustība simbolizē manifestācijas stadiju, kad spēcīgā kosmiskā enerģija izplūst uz āru bez kāda mērķa vai vēlmes, bet tik lielā ātrumā, ka tā šķiet nekustīga. Kā kosmiskais dejotājs, Natarādža ir ietverts starojošās liesmās. Būtībā uguns ir dzīvības spēks, kas izpaužas visos eksistences līmeņos – no visvārīgākā līdz vismateriālākajam.
Kā Svaru simbols Natarādža nozīmē pilnīgu dievišķās esības iegrimšanu matērijā. Auns apzīmē sākotnējo subjektivitāti pirms manifestācijas, savukārt Svari attēlo posmu, kurā sākotnējā esence ir pilnībā absorbēta matērijā. Aunā gars dominē, un matērija tam ir pakārtota, bet Svaros matērija ir dominējošā, un gars tai ir pakļauts.
Šajā kosmiskās dejas posmā Natarādža liek savu labo kāju uz pundura – nezināšanas simbola. Vienlaikus svētā Gangā, kas ir dievišķo zināšanu un dzīvību uzturošā ūdens personifikācija, plūst lejup. Nezināšana, kas simbolizēta kā punduris, rodas no materiālisma. Līdz šim radušies dažādie impulsi ievelk dvēseli arvien dziļāk matērijas slāņos, izraisot lielāku neziņas pakāpi. Šī iesaiste ir vislielākā Svaru laikā. Tieši no šī līmeņa sākas augšupejošā kustība. Šajā metamorfozes posmā plūst trīs galvenās straumes:
* Jaunava, jaunava, ir dievietes jeb Devi sinonīms. Jaunava rada Svarus. Tas norāda, ka Šivas dejā, kad viņš kā kosmiskās pirmenerģijas iemiesojums uzliek kāju uz Dievietes, Jaunavas impulss beidzas, un viņš sāk izstarot Svaru impulsus.
Pirmais liek cilvēkam kļūt līdzīgam cūkai dubļos – pilnīgā nezināšanā par gara pārākumu pār matēriju. Otrajā posmā cilvēks ir piesaistīts matērijai, un maņu baudījumi dominē, bet, kad viņa inteliģence pamostas un viņš kļūst apzinīgs par zaudēto tīrību, viņš sāk slāpt pēc sava garīgā mērķa kā pēc tīrā Gangas ūdens. Trešais rada tīrās gudrības straumi. Svari apzīmē gan nezināšanu, gan gudrību – pirmo pilnīgā formā, bet otro tās sākuma posmā. Šajā stadijā materiālisms samazinās, bet garīgā apzināšanās pieaug.
Ķīniešu Jiņ-Jaņ simbols ataino līdzsvaru starp diviem pretējiem spēkiem, kas virza evolūcijas svētceļnieku uz priekšu. Divas puses – melnā un baltā – ir tik līdzsvarotas, ka viena nepārtraukti iedarbina otru kustībā. Svaru ietekmē indivīdi, neatkarīgi no ģeogrāfiskās, etniskās vai sociālās izcelsmes, piedzīvo spēcīgus dzīves notikumus, kas iznīcina viņu pieķeršanos matērijai un pamodina garīgo zināšanu. Ja dvēsele nav gatava, viņiem tiek piešķirts materiālais baudījums, lai apmierinātu kāri pēc tā un palīdzētu to izbeigt. Abos gadījumos galīgais mērķis ir pievēršanās garīgajam ceļam, lai skaidri apzinātos pundura ierobežojumus.
Svari iestājas par dinamisku līdzsvaru. Šajā posmā ārējais miers tiek līdzsvarots ar iekšējo kustību. Kā simboli rāda, zem Svaru zīmes pastāv pilnīgs līdzsvars, neskatoties uz pretējo spēku iedarbību. Šis princips ir ar plašu pielietojumu. Tas pārstāv dienas un nakts, karstuma un aukstuma, melnā un baltā, mākoņu un Saules līdzsvaru – viss skaisti izvietots apļa diskā, kas attēlo evolūcijas manifestācijas ceļu. Nav tā, ka pretējie spēki būtu pilnībā neitralizēti, bet abi ir gatavi darbībai un vienlīdz spēcīgi. Tāpēc ir grūti paredzēt, vai Svaru zīmē dzimušais cilvēks sekos materiālisma vai garīguma ceļam. Viņi var slīdēt baudas virzienā vai doties uz savu iekšējo mērķi. Svari ir posms, kur vēlme pēc materiāliem baudījumiem ir visintensīvākā. Šajā punktā materializācijas dzirksts ir sasniegusi savu dziļāko punktu. Atkarībā no uzkrātās pieredzes dvēsele var kavēties šajā punktā, baudot matērijas valdzinājumu, vai arī spert nākamo soli un uzsākt atgriešanās ceļu. Dvēsele nevar nokrist dziļāk materiālajā izpausmē par šo punktu.
Svaru diagrammā ir divas horizontālas līnijas, augšējai ir pusapaļš izliekums vidū. Kā jau iepriekš norādīts, horizontālā līnija apraksta manifestācijas negatīvo jeb Prakriti aspektu. Apakšējā līnija rāda pilnīgu iegrimšanu matērijā. Lai kāda būtu šī impulsa mijiedarbība ar ārējo pasauli, pamatne ir matērija, ko attēlo horizontālā līnija. Pat Natarādžas dejā punduris balsta Natarādžu, tādējādi uzsverot materialitātes pamatu visām šī posma aktivitātēm. Augšējā līnija ar garīgo izliekumu piešķir šai līnijai līdzsvaru. Tā ir Gangas izplūde no Šivas matiem un pārstāv garīgo impulsu. Augšējā līnija simbolizē vulkānisko uguni cilvēka iekšienē. Ārējs miers, ko pavada iekšēja cīņa, nezaudējot psiholoģisko līdzsvaru, tiek izteikta šajā ģeometriskajā simbolā. Svaru pārstāvjiem ir maldinošs ārējs līdzsvars, kurā deg iekšējs ugunsgrēks, radot trauksmi psihiskajā līmenī. Pat garīgums, kas rodas šajā posmā, ir balstīts kādā slāpē vai reakcijā.
Okultā skatījumā Svariem ir liela nozīme. Materiālie un garīgie spēki šeit ir smalkā līdzsvarā, taču pastāv iespēja tos viegli sagrozīt, ja cilvēks tos spēj kaut kā ietekmēt. Lai izvairītos no šādas iespējas, šī attīstības posma dažādas pazīmes ir tikušas apslēptas. Arī ģeometriskais simbols ir veiksmīgi novirzījis sabiedrības uzmanību. Horizontālās līnijas perfektais taisnums sevī slēpj iespēju aktivizēt visus latentos dabas spēkus. Tā apzīmē elektrisko enerģiju tās septiņkāršajā diferenciācijā. Septiņas planētas, septiņas dzīvības elpas (prānas), septiņas liesmas**, no kurām rodas septiņi cilvēka temperamentu stari, septiņas spektra krāsas – viss iekļauts horizontālajā līnijā. Garīgais izliekums rāda tās jutīgumu pret vismazāko cilvēka pūliņu. Pareizs impulss vērš cilvēku uz priekšu, bet kļūdains solis rada atpakaļvirzību vai atkāpšanos evolūcijā. Šāds kritiens no garīgās iespējas bieži vien saukts par iegrimšanu degošā elles liesmā. Dvēseles izglābšana no šādām elles liesmām tiek aprakstīta kā gandrīz neiespējama. Septītais zodiaka impulss sniedz vienlaikus vienu no visspēcīgākajām un visbīstamākajām iespējām cilvēcei.
*Septiņas Prānas vēsmas ir: 1) Āvāha jeb Ugra, 2) Nivāha jeb Bhīma, 3) Udwāha jeb Dhanta, 4) Samvāha jeb Dhunī, 5) Vivāha Saśahva, 6) Pravāha jeb Abhijugva un 7) Parivāha jeb Vikṣita. Tās ir saistītas ar dažādām dievībām un tām ir diferencētas funkcijas.
*Septiņas uguns liesmas tiek sauktas: 1) Karālī, 2) Dhūminī, 3) Šveta, 4) Lohitā, 5) Nīla-lohitā, 6) Suvarṇa un 7) Padma-rāga. Šīs liesmas ir pazīstamas arī ar citiem nosaukumiem.