Piektā zodiaka zīme, Lauva, sanskritā saukta par “Siṁha”, tiek apzīmēta ar lauvu. Simboliski tā attēlota kā aplis, kas savienots ar augšup vērstu izliektu loku augšējā labajā stūrī, kas pakāpeniski sašaurinās un ar vieglu pagriezienu noliecas pa labi. Lauva un tās simbols apzīmē individualizācijas stadiju. Rēcošā lauva norāda uz individuālo dvēseli, kas atdalīta no Anima Mundi jeb pasaules dvēseles.
Tā klīst haosa mežā – Lielajā Ilūzijā jeb Majā – un galu galā piepilda savu likteni, realizējot pati sevi. Šie simboli attiecas uz dievišķā radošā impulsa sakni. Lauva ļauj iekšējai būtībai izpausties ārējā plaknē. Šī subjektīvās būtības eksternalizācija ir Dievišķā radošā impulsa rezultāts. Pirms tiek sasniegts rezultāts, jāpārvar vairāki posmi.
Šajā kosmogonijas posmā Dievišķā Esība pieņem radošu formu – kā dzīvības kosmiskā elektrība, okultajā literatūrā dēvēta par Fohatu – pirmatnējās gaismas pavedienu. Tās darbībā tā ieiet haotiskās matērijas labirintā un izskrien cauri dažādiem manifestācijas plāniem, savelkas mezglos, kustas spirālēs, veido dažādus spēka centrus, līdz beidzot izpaužas kā Visums un Cilvēks. Tas ir ilgs svētceļojums, kura laikā notiek daudz izmaiņu starp pirmatnējo potenciālu un tā parādīšanos fiziskajā līmenī. Prediktīvajā astroloģijā piektā kosmiskā impulsa rezultātā bērns iegūst formu mātes klēpī, idejas autora prātā konkretizējas uz papīra, un mākslinieks izpauž savu iekšējo iedvesmu ārējā veidā.
Okultajā literatūrā Fohats ir Šakti – sievišķās radošās dabas spēka – aktīvā (vīrišķā) potenciāla aspekts. Šajā kontekstā attiecības starp vīrišķo potenci un sievišķo reproduktīvo spēku var uztvert atšķirīgi. Pēc hindu uzskatiem, pirmatnējā enerģija izpaužas kā divpolārs princips – viena daļa darbojas uz otru, lai radītu. Hēgeļa tēze, kas saskaras ar savu antitēzi un rada sintēzi, ir šī paša kosmiskā radošā procesa atspoguļojums. Pasīvā enerģijas forma ir tikpat svarīga radīšanai kā aktīvā.
Pasīvā enerģija, ko jogas filozofijā dēvē par Prakriti jeb Dabu, ir aktīvās enerģijas – Gara jeb Purušas – izpausmes līdzeklis. Hindu mitoloģijā Prakriti ir visu cilvēku māte. Dievietes dažādos vārdos un formās ir pasīvās kosmiskās enerģijas aspekti. Viņas ir Mātes Dabas radošie aģenti. Nozīmīgākās hindu dievietes ir Uma, Durga, Kali un Jogamāja. Daudzas no tām kā savu pārvietošanās līdzekli izmanto lauvu. Sievišķās varas, trauslās izjūtas iemiesojuma, un mežonīgā dzīvnieka – lauvas – apvienojums atklāj saikni starp Fohatu un sievišķo kosmisko enerģiju. Lauva kā dievietes transportlīdzeklis norāda uz diviem īpašiem uzdevumiem, kas uzticēti sievišķajai dabas enerģijai – spēku un žēlastību radošajā procesā.
Visas senās reliģijas lauvas simbolam piešķīra lielu nozīmi un uzsvēra tā valdnieka varenību. Senie redzētāji nepiesaistīja tikai dzīvnieka graciozās formas, bet gan garīgais spēks, kas spēj pārvērst cilvēka dabu par dievišķu, tika saistīts ar lauvu. Lauvai piemīt ļoti jūtīga dabas enerģija, kas atstāj spēcīgu ietekmi uz psihi. Lauva sevī nes milzīgu drosmi un elektrisku enerģiju. Šī iekšējā dzīvības spēks padara to par meža valdnieku. Enerģija, kas apslēpta šī vidēja izmēra dzīvnieka ķermenī, ļauj tam iegūt pat lielāko dzīvnieku lojalitāti. Lauvas saikne ar kosmisko radošo spēku norāda uz slēpto enerģiju Hiranjagarbhā jeb pirmatnējā olā, kurai nepieciešama pirmatnējās gaismas iedarbība aktivizācijai. Lauva kā piektais zodiaka impulss pārstāv šo pirmatnējo gaismu, kas darbojas uz indivīdu, lai to modinātu radošā stāvoklī. Iekšējais nemirstīgais valdnieks, kas mājo sirds svētajā alā, ir patiesais radošuma avots, kas maisa savas mūžīgās dziļās esības jūru.
Lielu daļu no Lauvas īpašībām var saprast, raugoties uz tās dzīvnieku simbolu – lauvu. Lauva netērē savu dzīvības enerģiju vai vīrišķību. Tā pārojas reti un tikai vairošanās nolūkā. Lauvas ascendenti parasti ir mazāk seksuāli aktīvi nekā citi, bet, kad viņi ir, tas bieži noved pie apaugļošanas. Lauvas ārējais izskats nereti ir netīrs un ar nepatīkamu smaku. Dzīvnieks ir egocentrisks, bet iekšēji – aktīvs, vērīgs un enerģisks. Aplūkojot cilvēku kā veselumu, viņa ārējā daba ir parasta, nepilnīga un nešķīsta – pavisam atšķirīga no viņa iekšējās būtības, kas mirdz mūžīgi un pārsniedz laiku un telpu. Lauva simbolizē indivīdu, kura ārējais “es” atgādina nepievilcīgo lauvu, bet iekšējais “es” līdzinās lauvas iekšējam spēkam.
Lauvas ģeometriskais simbols izsaka tās būtiskās iezīmes. Aplis apzīmē veselumu, Zelta Olu – Hiranjagarbhu –, kas sevī ietver visu evolūcijas potenciālu. Šajā kosmiskās ģenēzes posmā indivīda olas cietā čaula plīst un tajā esošā enerģija izplūst. Individualizētā enerģijas kapsula jeb dvēsele, kas materializējas, tiek attēlota ar apli izliektu loku lejup. Iesaistīšanās matērijā mērķis ir pieredzes iegūšana. Šim nolūkam dvēsele iziet dzimšanu un nāvi virkni, līdz tā atgriežas savā avotā. Pēdējo ceļojuma fāzi, kad svētceļnieks sāk vērst skatu uz mājām un sāk atgriešanās ceļu, simbolizē uz augšu izliektais loks simbola labajā pusē. Simbols kopumā ataino dvēseles svētceļojumu. Piektajā zodiaka impulsā ietverts viss dvēseles ceļš no sākuma līdz beigām.
Lauvas simbols parāda saikni starp manifestāciju un tās sākotnējo avotu. Aplis ir pilnība, piepildījums, visu potenciālo iespēju kopums. Evolūcijas impulss tiek attēlots ar lejupvērstā loka augšupejošo izvirzījumu. Zelta Olas ārējo čaumalu pārrauj individualizējošās dvēseles radošais impulss. Šīs čaulas pārraušana, kas vienlaikus ir tās sākotnējās pilnības sagraušana, iezīmē evolūcijas svētceļojuma sākumu. Pirmā kustības fāze ir iesaiste matērijā. Materializācijas procesa nākamajos posmos dzīvības spēks, ko attēlo loks, virzās arvien dziļāk matērijā, līdz dvēselē uzlec vēlme atgriezties pie avota. Ārēji izliektā āķa forma loka galā rāda, ka visa manifestācija galu galā virzās atpakaļ uz savu sākotnējo avotu.
Lauvas zīmē dzimušajiem ir spēcīgs radošais impulss. Tā līmenis un forma atkarīga no ietekmēm uz konkrēto cilvēku. Bieži radošais impulss darbojas pats savā vārdā un nav vērsts uz konkrētu mērķi. Ja radošais impulss darbojas fiziskajā līmenī, notiek vairošanās. Ja tas darbojas mentālajā plānā, notiek emocionāla un intelektuāla radīšana. Lauva demonstrē milzīgu vēlmi konkretizēt līdz šim neizpausto. Šīs universālās dzīvības spēka konkretizācija saistīta ar cilvēka individualizācijas procesu – kad dvēsele atdalās no grupas dvēseles. Šajā punktā viens evolūcijas posms radikāli atšķiras no cita. Tas tiek simbolizēts ar vienu apli, kuram augšpusē ir cilpiņa, it kā dzīvības spēks nāktu no apļa veseluma. Astroloģiski novērots, ka Lauvas ascendenti parasti jūtas labi, pareizi un laimīgi, kamēr viņi ir iesaistīti radošā darbībā – sev, ģimenei vai sabiedrībai.