Trešais zodiakālais impulss, ko pārstāv Dvīņi, ir ļoti sarežģīts. Tas norāda uz androgīnās stadijas beigām un dzimumu nošķīrumu. Tomēr šis vienkāršais apraksts nespēj atklāt visas nozīmīgās pārmaiņas, kas notiek šajā posmā. Hindu tradīcija to apraksta kā Mahata vai kosmiskā saprāta izpausmi — pirmo un vadošo Dabas principu.
Šis termins, kas sastopams jogas filozofijā, nozīmē “lielais princips”, no kura rodas visi pārējie principi (tattvas) vai izpaustās pasaules būtiskie elementi. Prāts ir viens no šiem atvasinātajiem principiem, savukārt saprāts (inteliģence), kas visprecīzāk angliski atbilst jēdzienam Mahat, ir šo principu avots. No šī saprāta rodas domāšanas princips, ko sauc par Manas, kas tālāk ved pie Ahankāras jeb egoisma — izjūtas “Es esmu šis”. Dvīņi pārstāv impulsu, kas ļauj izpausties kosmiskajam saprātam un caur kuru notiek turpmāka diferenciācija. Tas iezīmē patiesu vienotā kļūšanu par daudzveidīgo.
Garīgā inteliģence, ko pārstāv Mahat, sevī satur milzīgu enerģiju. Tajā ir spēks, kas polarizē līdzsvaroto, sevī noslēgto stāvokli un iegriež to radošās aktivitātes virpulī. No tās rodas eksistences pozitīvie un negatīvie, subjektīvie un objektīvie aspekti. Šādas polarizācijas rezultātā rodas kaislīga pievilkšanās starp dažādām eksistences formām. Kad Ādams izveidoja Ievu no savas ribas, tas noveda viņus kaislīgā apvienošanās brīdī, kas padzina no Ēdenes dārza. Dārzā viņu esība līdzinājās Indras debesu galmam, kur būtnes saglabā līdzsvarotu vienotību, kuru vēl nav izjaukusi polarizācija. Tikai tad, kad rodas duālisms, var īstenoties īsta izpausme.
Trešā zodiaka zīme pārstāv ne tikai polarizācijas aktu, bet arī tā izpausmes turpinājumu — trīskāršību. Trīs dabas pamatiezīmes – Radžas (aktivitāte), Tamas (inerce) un Satva (harmonija) – kas ļauj izpaust dažādos dzīvības un formas līmeņus, rodas šajā stadijā. Kad ir izraisīts nepieciešamais nosacījums Dievišķās enerģijas trīskāršībai, Dvīņu impulss būtībā paliek neiesaistīts, tādējādi saglabājot kosmiskā saprāta centrālo kvalitāti.
Simboliski Dvīņi tiek attēloti kā vīrietis un sieviete seksuālā apvienošanās brīdī. Dažkārt tie tiek attēloti kā vīrietis un sieviete laivā vai kā cilvēku pāris – viens nes liru, otrs vāli. Arī sengrieķu mitoloģijā Dvīņu zīmes zvaigznes – Kastors un Pollukss – ir dzimuši no vienas mātes Lēdas, bet viņiem ir dažādi tēvi. Kastors piedzima no Lēdas un cilvēka Tindara, bet Pollukss – kad Zevs pavedināja Lēdu gulbja izskatā. Helēna bija arī Lēdas bērns, kuras pavedināšana no Parīda puses izraisīja Trojas aplenkumu. Šie piemēri uzsver dažādu duālo enerģiju izpausmes. Cilvēka bērns tiek uzskatīts par vīrišķu, bet dieva bērns – par sievišķo kvalitāti simbolizējošu. Vāle ir vīrišķās dabas simbols, bet lira – sievišķās. Laiva kā kuģis simboliski ir līdzvērtīga seksuālai savienošanai. Visas šīs alegorijas attiecas uz kosmiskās enerģijas polarizāciju starp vīrišķo un sievišķo aspektu, ko pārstāv arī Psīhe un Kupidons. Prāts vai saprāts ir pastāvīga Dievišķās Enerģijas izpausme. Taču prātu aktivizē abu polarizēto daļu savstarpējā mijiedarbība.
Dvīņu ģeometriskais simbols ir divas vertikālas līnijas, kuru augšējie un apakšējie gali ir savienoti ar horizontālām līnijām U formā. Vertikālās un horizontālās līnijas attiecas uz divām cilvēku grupām, kas ir pilnībā polarizētas starp pozitīvajiem un negatīvajiem izpausmes aspektiem, bet vienotas kā pāris. Šo līniju novietojums un forma – īpaši augšējās līnijas nelielais izliekums uz augšu un apakšējās līnijas noliece uz leju – norāda uz vīrišķo un sievišķo spēku attiecībām cilvēka būtībā. Tas izraisa savstarpēju pievilkšanos, atkarību un iesaisti radošā darbībā. Šo līniju forma un novietojums rāda divu atšķirīgu pretpola daļu harmonisku saplūsmi: līdzība starp tām varēja radīt spriedzi un berzi. Vertikālās līnijas, ko ierobežo horizontālās, izsaka ierobežojumus, kas uzlikti kosmiskajai inteliģencei, kuras galvenā kvalitāte ir neierobežota brīvība. Šie ierobežojumi liecina, ka tikai neliela daļa no neierobežotās Dievišķās enerģijas pašlaik ir piešķirta zodiaka ietekmei. No veseluma tiek izņemta tikai ierobežota daļa kādam konkrētam nolūkam.
Divas vertikālās līnijas pārstāv Garu jeb Purušu, vīrišķo izpausmes aspektu, kamēr divas horizontālās līnijas simbolizē Dabu jeb Prakriti, sievišķo vai materiālo komponentu. Horizontālās līnijas izliekums norāda uz pievilkšanos materiālajam zemākajā horizontālajā līnijā, kas tiek līdzsvarota ar augšējās līnijas garīgajām tieksmēm. Horizontālās un vertikālās līnijas kopā neveido krustu. Šīs līnijas nav arī faliskas izpausmes. Tomēr no tik attīstīta intelekta rodas dziļi iesakņojies iekšējs konflikts.
Dvīņu impulss raksturojas ar spēcīgu darbību mentālajā plānā. Tā lielā pievilkšanās pretējam dzimumam nerodas galvenokārt fiziskajā plānā. Ir svarīgi atzīmēt, ka šis impulss sākotnēji ir bezdzimumu. Šī kosmogonijas stadija Hindu literatūrā aprakstīta ar noteiktu Prajāpati – varenajiem kosmiskajiem spēkiem –, kas atsakās pildīt viņiem piešķirto radīšanas uzdevumu, jo to uzskata par nešķīstu. Arī astroloģiski Dvīņi netiek uzskatīti par labvēlīgiem cilvēku auglībai. Prajāpati meditācijas prakses priekšroka šajā līmenī atspoguļojas Dvīņu tipā, kas vairāk tiecas uz intelektuālu harmoniju, nevis fizisku attiecību. Kosmiskajā plānā tas simbolizē prāta principa attīstību un tiek izteikts kā telpas un laika apzināšanās – tie ir domu rezultāts. Telpa un laiks ir abstrakti principi, kuriem pašiem nav objektīvas esības. Tie tiek radīti cilvēka prātā. Bet šajā ilūzijas pasaulē katra izpausmes forma pastāv un realizējas. Tāpēc trešais zodiaka impulss tiek aprakstīts arī kā radošā ilūzija jeb Maya.
Vēl viens Dvīņu simbola interpretācijas veids ir divi T formas krusti, no kuriem viens ir apvērsts, un abi savienoti ar pretstatu pievilkšanās spēku. Kustība var notikt vai nu garīgajā jomā, kur svarīgs ir stāvošais T, vai materiālajā jomā, kur T ir apvērsts. Šī situācija padara Dvīņos dzimušos vai nu ļoti ieinteresētus garīgās problēmās, vai arī dziļi iesaistītus materiālajā, piemēram, kļūstot par veiksmīgu uzņēmēju. Tā kā egoisms ir būtiska apvērstā T daļa, šādi cilvēki var būt tik pārņemti ar lepnumu, ka uzskata sevi par līdzvērtīgiem pašam Dievišķajam. Tajos gadījumos, kad dominē stāvošais T, cilvēkam rodas empātija pret citiem un viņš piedzīvo vienotību ar universālo dzīvību. Jūtīguma, līdzjūtības un cilvēkmīlestības attīstība ir starojošais impulss starp šiem diviem galējībām.
Dvīņu simbols izsaka sarežģīto transformāciju, kas rodas no vīrišķā un sievišķā principa diferenciācijas un to apvienošanās. Caur šo procesu rodas emocijas un domas, kā arī egoisms un savtīgums. Šajā stadijā izpaužas tīrā inteliģence, un tā sniedz pietiekamas iespējas gan garīgai, gan pasaulīgai realizācijai.