17-Anuradha mīts

Anuradha aptver no 213° 20′ līdz 226° 40′ zodiakā. Pašu nakšatru pārvalda Saturns, bet tā atrodas Skorpiona zīmē, ko pārvalda Marss. Anuradhā pastāv spēcīga spriedze, jo Marss un Saturns ir savstarpēji pretrunīgi planētu principi — viens ir ugunīgs, bet otrs auksts. Šo kontrastu un saspīlējumu atspoguļo arī nakšatras primārās un terciārās īpašības — Tamas (blīvums un inerce), savukārt sekundārā īpašība ir Sattva (vieglums un harmonija). Tamas un Sattva nesaskan vienā vibrācijas frekvencē, bet starp tām pastāv izteikta berze.

Astroloģiskais simbols, kas piešķirts Anuradhai, ir lotosa zieds, un vēdiskā dievība, kas valda pār to, ir Mitra. Mitra Rigvēdā tiek dēvēts par spēku, kas vieno cilvēkus. Viņš ir draudzības un sadarbības dievība starp cilvēkiem. Mitra, dienas gaismas simbols, tiek pielūgts kopā ar Varunu, nakts gaismas simbolu. Spēks, kas atklāj naktī iegūto, atrodas zem Anuradhas ietekmes. Visi cilvēku centieni attīstīt savas dabiskās spējas vai iegūt tās no Mātes-Zemes apslēptajiem dziļumiem, tiek uzraudzīti Mitras. Pateicoties Mitras labvēlīgajai ietekmei, šie centieni gūst panākumus, un slepenie spēki sāk atvērties un izpausties. Mitra kā dienas gaisma simbolizē jaunu iespēju rītausmu. Jaunas dzīves sākumā tiek iegūti pagātnes pūļu augļi.

Atharva Vēda Mitru precīzāk raksturo kā to, kas no rīta “atklāj” to, ko Varuna slēpj naktī. Līdz pat Anuradhai indivīda dvēsele ir vākusi materiālu, iedziļinoties izpausmju ārējās pasaules dziļākajos slāņos, kļūstot neapzināta par savu dievišķo mantojumu un sākotnējo dabu. Anuradha cenšas pārraut neziņas plīvuru un atklāt mūsu centrālo būtību, lai parādītu to, kas ir apslēpts mūsos.

Mitra no rīta atklāj mūsu dievišķā mantojuma norādes, kas bija slēptas Varunas naktī (neziņa ilūziju jeb Mājas ietekmē), norādot uz impulsu mosties augstākajai patiesībai. Šī apziņa veicina sapratni, līdzjūtību, draudzību un vienotību ar universālo enerģiju. Šī realizācija nav gluds process, bet pilns ar nemieriem un konfliktiem. Kā šo dematerializācijas procesu konflikta sekas, indivīds spēj identificēt sevi ar universālo makrokosmosu.

Skorpions, astotais mājas punkts kosmiskajam cilvēkam, kurā atrodas Anuradha, tiek uzskatīts par slepenu dobumu. Nakts laikā vai mentālās neskaidrības un nezināšanas periodā indivīds zaudē savu vienotības sajūtu ar Visumu. Šo tumsu Mitra izkliedē ar savu uzmanīgo rūpību. Veids, kādā notiek “atsegšana”, ir atkarīgs no individuālajiem apstākļiem. Dažos gadījumos tas var sniegt patīkamu pieredzi, kas palīdz indivīdam atgūt sākotnējās atmiņas, savukārt citos gadījumos tas var izraisīt sāpīgas emocijas, vedot uz to pašu mērķi. Jebkurā gadījumā tas ir dematerializācijas process.

Anuradha, nakšatras nosaukums, nozīmē “mazākā Radha” vai “Radhas sekotāja”. Radha vienā ziņā ir kā mazs zibens spēriens vai dzirkstele. Šādā veidā Anuradha apzīmē nelielu mirdzumu vai fragmentētu zibens spēku, kas pārstāv mikrokosmosu. Apziņa par mūsu fragmentāciju no veseluma rada vēlmi atkal apvienoties, kļūt par vienu veselumu. Cita nozīme attiecas uz Radhu, kura ir Kunga Krišnas mīļotā. Radha, dziļi pieķērusies Krišnam, simbolizē mikrokosma un makrokosma attiecības. Fiziski viņa bija šķirta no Krišnas (Dievišķā), bet psiholoģiski un būtībā viņa vienmēr bija ar viņu. Tas viņu padarīja par lielu Kunga pielūdzēju, lai gan viņa šī iemesla dēļ izcieta lielas sāpes un ciešanas.

Anuradhas laikā indivīdā tiek uzmodināta dziļa psiholoģiska vēlme apvienoties ar sākotnējo avotu, liekot sajust sevi kā fragmentētu dievišķības vienību.

Astroloģiskais simbols, kas piešķirts Anuradhai, ir lotosa zieds, kura sanskrita nosaukums ir Padma. Tas attiecas arī uz seksuālajām attiecībām un ekskrementu izvadīšanu. Lotoss simbolizē Lakšmi, Višnu dzīvesbiedri, kura parādās Radhas formā Kungam Krišnam. No Višnu nabas izaug makrokosmiskā lotosa zieds, uz kura sēž Brahma, Visuma radītājs. Lotosa zieds ietver sevī visu radošo procesu. Tas mistiski atspoguļo dažādos kosmiskās evolūcijas posmus.

Padma (lotoss) simbolizē izpausmi, kas rodas no mūžīgi slēptas sēklas. Lotoss aug no dubļiem, kas ir simbols dziļākajam materiālisma līmenim, kas līdzinās nepatīkami smakojošai austeru čaulai (sk. Čitru), no kuras tiek izņemta tīrā pērle. Tomēr starp tām pastāv būtiska atšķirība. Pērli var pēkšņi izņemt, salaužot austeres čaulu, kamēr lotosa attīstība notiek pakāpeniski, soli pa solim, atspoguļojot izpausmes posmus. Lotosa gadījumā sēkla iesakņojas dubļos, kas simbolizē sākotnējo nezināšanu vai pirmatnējo matēriju.

Lotoss izstiepjas caur ūdeni, kas attēlo cilvēka emocionālo dzīvi. Piesaistīts Saules stariem, tas izdzīt stumbru, kas izlaužas virspusē un simbolizē dvēseles izaugsmi dažādās dzīvēs. Piedzīvojot dievišķo pievilcību, dvēsele cīnās, lai izkļūtu no zemākās materiālās sfēras. Kad dvēsele izlaužas no emocijām, tā atveras mentālajām darbībām, ko simbolizē gaiss. Tomēr lotosa garais ceļš neapstājas šajā posmā. Tā alkas pēc Saules turpinās, līdz tas uzzied, sveicinot Sauli. Pēc tam tas novīst, un tā sēklas atkal iekrīt dubļos, lai process atkārtotos. Šādā veidā lotoss simbolizē dvēseles slāpes pēc vienotības ar avotu. Lai gan tā var atkal nonākt dzimšanas un nāves cikla ietekmē, ir notikušas būtiskas psiholoģiskas pārmaiņas.

Anuradha laikā cilvēkā sāk izpausties latentās spējas. Neziņa, kas uzkrāta nakts vai tumsonības laikā, radot pieķeršanos pasaulīgajai eksistencei, ir jāattīra. Materiālisma dubļu “netīrumi” ir jāattīra ūdenī. Pirms indivīds var atgriezties pie savas sākotnējās dabas, viņam ir jāsasniedz emocionālā tīrība. Šajā emocionālās attīrīšanās posmā meklētājam ir jāsapinas ar Skolotāju. Indivīdam ir jātiecas vienot sevi ar Absolūto. Tas nav viegli, un ceļā būs daudz šķēršļu un grūtību. Visi šie posmi tiek attēloti ar lotosa simboliku — gan tā fiziskajā formā, gan sanskrita nosaukuma interpretācijā.

Saturna pārvaldība atspoguļo garīgās pārbaudes un šķēršļus, kas jāpārvar. Tā kā tikai drosme un neatlaidība var vest uz panākumiem, Marss, Skorpiona valdnieks, spēlē būtisku lomu šajā procesā. Dvēseles attīstības ceļā un tās nozīmīgajos attīstības posmos piedzīvotās ciešanas ir Saturna simbolizētas.

No Marsa plūstošie impulsi sniedz nepieciešamo drosmi un kompetenci, lai “atklātu” mūsu slēptās spējas, kas ved uz apgaismības rītausmu un sākotnējās dabas izpratni. Drosmīga pacietība un neatlaidība Dievišķās Mīlestības vārdā ir šīs nakšatras galvenā tēma.