20-Purvašadha mīts

Purvašadha aptver no 253° 20′ līdz 266° 40′ Strēlnieka zīmē, ko pārvalda Jupiters. Pašu nakšatru pārvalda Venera – jutīguma planēta. Vēdiskā dievība, kas valda pār šo nakšatru, ir Apas – ūdens dieviete. Nakšatras pamatīpašība ir Sattva, bet to ietekmē Rajas (aktivitāte) sekundārajā līmenī un Tamas (inertums) terciārajā līmenī. Tās primārā motivācija ir Mokša (atbrīvošanās). Simbols, kas saistīts ar šo nakšatru, ir ziloņa ilknis.

Purvašadhas pamatīpašība ir vispārēja garīgā vide, kurā dvēsele mājo. Tāpat kā zilonis, kas nav norūpējies par apkārtējo traci un aktivitāti, arī dvēsele ir saskaņota ar harmonisku savstarpējo saistību starp visām lietām radībā. Virspusējā līmenī dominē inertums, bet atbilstošos apstākļos zilonis var tikt uzmodināts drosmīgām darbībām. Ilknis ir vērtīgāks par jebkuru citu ziloņa ķermeņa daļu. Tas ir kā dzīvnieka iekšējo iespēju ārēja izpausme. Kad ilknis tiek nocirsts, tas spēj atkal ataugt. Purvašadhas ietekmē cilvēkā var atklāties daudzas nezināmas un neparedzētas iespējas. Šīs ietekmes rezultātā indivīds var piedzīvot intuīcijas uzplaiksnījumus un iegūt vērtīgu ieskatu Dievišķā Likuma darbībā. Šīs nakšatras ietekmē rodas liela gudrība.

Gudrības kvalitāte, kas aug Purvašadhas ietekmē, ir liela praktiska nozīme. Tāpat kā ūdens, tā uztur dzīvību un attīra no piesārņojumiem. Vēdiskie gudrie pielūdza ūdens dievieti kā to, kas iznīcina visus indes, atvaira greizsirdību un slimības un dāvā mūžīgu radošo enerģiju. Šie ir dzīvinošie impulsi, kas plūst caur šo nakšatru. Saule un Mēness nodrošina polarizētus enerģijas impulsus, kas aizsargā ūdeni, lai tas spētu uzturēt un barot katru izpausmes veidu. Tas, ko Purvašadha sniedz indivīdam, ievērojami palīdz viņam saglabāties, baroties un kļūt radošam. Šajā posmā attīstās ievērojama jutība.

Ūdenim un ūdens dievībām katrā reliģijā tiek piešķirta liela nozīme. Lielais Vedantas filozofs Šankara pielīdzina ūdeni pašai Sattvai – garīgajai kvalitātei dzīvē. Viņš piemin, ka Sattva ir kā ūdens, kas kopā ar Rajas (aktivitāti) un Tamas (inertumu) rada apstākļus, kas ir atbildīgi par dvēseles atdzimšanu. Pēc viņa teiktā, Esības (Ātmana) realitāte atspoguļojas Sattvā, līdzīgi kā Saule atspoguļojas ūdenī. Purvašadha, attīrot iepriekšējo iemiesojumu laikā uzkrāto nezināšanas piesārņojumu, atver dvēseli apziņas universalizācijai un tādējādi universālai līdzjūtībai. Šī ūdens vai Sattvas enerģija ir Dievišķās Vienotības atspoguļojums, un tās aktivizēšana atklāj cilvēkā slēpto dievišķo kvalitāti, ko simbolizē ziloņa ilknis.

Kad indivīds apzinās savas iedzimtās īpašības un unikālo būtību, ar kuru viņš ir piedzimis, bieži rodas lepnuma sajūta. Šis psiholoģiskais vājums rodas, ja tiek ignorēta vienotība starp indivīdu un Universālo Dzīvības spēku. Šāda situācija var rasties Veneras – šīs nakšatras valdnieces – ietekmē. Mainoties cilvēka pamatbūtībai, viņš kļūst garīgāks, un viņā sāk plūst daudz vairāk spēka. Viņa radošums ievērojami palielinās. Venera piešķir jutīgumu un tieksmi uz personīgām baudām. Šī ietekme pastiprina indivīda ego. Viņš sāk domāt, ka radošums, kas nāk no dievišķās enerģijas, ir viņa paša radīts, nevis nācis no citas avota. Šī neziņa aizsedz Augstāko spēku, kas viņu enerģizē. Psiholoģiskā transformācija, kas iespējama šajā posmā, tiek norādīta ar Strēlnieka spēkiem, kas simbolizē skaistumu, harmoniju un cēlas tieksmes.

Cilvēki, kas dzimuši Purvašadhas ietekmē, ir draudzīgi un labvēlīgi, ar daudziem draugiem, bet arī ļoti lepni. Viņu draudzība tomēr ir uzticama un patiesa. Kā laulātie partneri šie indivīdi var būt sarežģīti, jo viņu iekšējā būtība nepārtraukti attīstās. Šīs izmaiņas bieži tiek pārprastas un uzskatītas par liekulību vai pretrunīgu uzvedību. Pret viņiem var vērsties ar apsūdzībām par maldināšanu. Taču, ja dzīves apstākļi sniedz iespējas sociālajam darbam, kas veltīts cilvēces labumam, viņi izvēlas šo ceļu un gūst tajā lielu prieku.

Purvašadhas ietekmē attīrīšanas un transformācijas būtību norāda planētas, kas pārvalda tās ceturkšņus. Pirmo ceturksni (padu) pārvalda Saule, kuras ietekmē indivīds sāk izjust universālās dzīvības visuresamību un visvarību. Šī pieredze tuvo indivīdu centram, un rezultātā sākas psiholoģiskā transformācija. Otro ceturksni (padu) pārvalda Merkurs, kura galvenā funkcija ir stimulēt domāšanas procesu. Kopējā Strēlnieka garīguma starojuma un Sattvas plūsmas ietekmē Merkurs ļauj saskatīt vienotību dažādībā. Šāda izpratne par dabas universālumu veicina indivīda vēl lielāku reliģisko orientāciju.

Venēras enerģija trešajā ceturkšnī ir saistīta ar Svaru zīmi, kas norāda uz materiālās pārpilnības piesātinājumu un garīguma izaugsmi. Šajā posmā indivīds nav strīdīgs; viņš intuitīvi uztver universālo garu, kas valda visur. Tā kā šo nakšatru pārvalda Venēra, šī sajūta ir ļoti izteikta. Iedzimtā dvēseles pievilcība reliģiskajai dzīvei Purvašadhas ietekmē kļūst vēl spēcīgāka. Ceturtajā ceturksnī (padā), ko pārvalda Marss, var novērot vieglu fanātisma formu. Lai arī kuru ceturksni (padu) aplūkotu, psiholoģiskās pārmaiņas ir izteiktas. Tās virza indivīdu uz viņa gara universalizāciju. Šādās aktivitātēs ir daudz sakramentāla – reliģisko darbību ārējās izpausmes un spēcīga vēlme veltīt sevi Augstākajam. Personīgās formas dievam veltītā uzticība šajā posmā ir pievilcīgāka nekā filozofija par vienotu būtni, kas pastāv un izpaužas visur.

Šīs nakšatras klasifikācija pēc dzimuma, klases, sugas un dzīvnieku tipa norāda, ka tās impulss aktīvi rosina dvēseli uzņemties iniciatīvu savas būtības izmaiņās. Tā kā suga ir pērtiķa, var būt daudz eksperimentu. Šāds cilvēks var atrast grūtības pieturēties pie viena dzīves ceļa. Viņš var bieži vai ātri mainīt pielūgsmes dievības. Arī viņa dzīves filozofija būs mainīga. Taču visās izpausmēs indivīdu vada divi galvenie mērķi. Pirmkārt, viņš centīsies būt reliģisks, neatkarīgi no tā, ko tas viņam nozīmē. Otrkārt, viņš vēlēsies būt noderīgs citiem. Pamatapsvērums šiem centieniem ir attīrīt savu dzīvi, lai saplūšana ar Dievišķo kļūtu iespējama.

Purvašadha rosina cilvēka dievišķumu izpausties ārēji, lai palīdzētu ego attīrīšanai. Kļūdas, kas radušās iepriekšējos iemiesojumos, rada sarežģītas situācijas dzīvē, lai labotu karmiskos rēķinus. Šī pieredze dažkārt ir ārkārtīgi nepatīkama. Jupiters, Dievišķās žēlastības planēta, attīra šādus karmiskos efektus, pārvēršot tos garīgā spēkā. Ja indivīds, kas dzimis šīs nakšatras ietekmē, rūpīgi novēro, viņa dzīvē var pamanīt Dievišķas palīdzības gadījumus, kas dažkārt izpaužas kā brīnumaina palīdzība. Šāda Dievišķā palīdzība padara cilvēku dievbijīgu, reliģisku un noderīgu citiem.

Tomēr ir arī citi gadījumi, īpaši, ja dvēsele ir agrīnā garīgās izaugsmes posmā, kad ego kļūst pārspīlēti uzpūsts. Indivīds kļūst nepamatoti lepns. Šis trūkums ir jāizskauž, lai arī cik sāpīgi tas būtu, lai ļautu dvēselei turpināt savu ceļojumu. Šī iemesla dēļ prognozējošajā astroloģijā bieži tiek atrasts, ka Jupiters, kas tiek uzskatīts par labvēlīgu planētu, ne vienmēr nodrošina materiālo pārpilnību, kas parasti ar to tiek saistīta. Šīs pretrunas atslēga ir Purvašadhas izvietojums Jupitera pārvaldītajā Strēlnieka zīmē.