
Pārvaldnieks:
Simbols:
Dievība:
Šakti:
Raksturs:
Mērķis:
Novietojums Zodiakā:
Pušja aptver zodiaka daļu no 93° 20′ līdz 106° 40′ Vēža zīmē, kuru pārvalda Mēness. Vēdiskā dievība Brihaspati, kas ir identificēta ar Jupiteru, ir tās pārvaldošā dievība, taču Saturns, kas īpaši saistīts ar tamasiskām tieksmēm, ir tās valdnieks. Šeit Jupiters ir eksaltēts (Uča). Pušjas Nakšatras saistība ar šiem diviem pretējiem spēkiem tai piešķir īpašu statusu. Tās galvenais motivators ir Dharma, godīgums un princips. Tās pamatīpašība ir Radžasa (aktivitāte), ar Satvu sekundārajā un Tamasu terciārajā līmenī.
Jupiters veicina paplašināšanos, tas aizsargā un baro savus labuma guvējus, savukārt Saturns konkretizē, kondensē un kristalizē miglaino matēriju. Šo divu planētu apvienotā ietekme palīdz stabilizēt materializējošo enerģiju un ļauj tai realizēties pavisam jaunā formā. Šajā posmā kosmiskās evolūcijas subjektīvais aspekts kļūst objektīvs kā arhetips. Šī Nakšatra sasaista subjektīvo ideju ar objektīvo arhetipu. Šis impulss ir simbolizēts ar ziedu – tēlu, kas pirmo reizi parādās starp Nakšatrām, rādot pilnīgu ainu tās pilnībā. Citi šīs Nakšatras simboli ir aplis un bulta. Šie trīs simboli precīzi atklāj Pušjas būtiskās īpašības.
Ir ievērības cienīgi, ka Pušjas simbols ir vispārīgs zieds, nevis lotoss vai kāds konkrēts zieds. Zieds simbolizē latentās spējas ziedēšanu un iespēju sasniegt arhetipu. Lotoss, savukārt, simbolizē garīgo pilnību. Tas sevī ietver sava pirmavota tēlu. Lotoss tiek uzskatīts par visgarīgāko augu un tiek saukts par “visuma bērnu, kas nes sava mātes tēlu savā sirdī.” Zieds, atšķirībā no lotosa, netiek uzskatīts par tādu, kas nes mātes tēlu savā sirdī; tas patiesībā ir alķīmisks trauks, kurā bāzmetāls svins pārvēršas par vērtīgo metālu zeltu. Zieds tiek uzskatīts par procesa simbolu, kurā subjektīvās vai latentās spējas, iekšējā simetrija un pilnība, kļūst par objektīvu realitāti un skaistuma lietu. Citā veidā šis simbols attēlo “bythos” – dziļumu, kurā atrodas visas potenciālās iespējas, kas gatavas izpausties. Tas ir populārs veids, kā attēlot Hiranjagarbhu – starojošo vai zelta olu vai ēterisko vielu, no kuras tika izveidots Visums.
Šajā posmā kosmiskās ideācijas veidošanās fāze ir beigusies. Ideja ir konkretizēta, arhetips izveidots, un šis ideāls, kas ir jārealizē, tiek noglabāts Mātes Dziļumā. Pušja, simbolizēta ar ziedu, pārstāv specifisku ierobežotu likteni, kas piešķirts indivīdam, un kuru viņam savas evolūcijas gaitā ir jācenšas sasniegt. Zieda simbols nenorāda, ka sasniegumu virsotne ir sasniegta. Tas attēlo skaistumu un simetriju, kas ir lemta sasniegšanai. Ziedēšanas akts šeit tiek uzsvērts vairāk nekā pilnības sasniegšana.
Šīs idejas tiek atšķirīgi izteiktas ar apļa un bultas simboliem. Abi šie simboli attiecas uz kosmisko veselumu, no kura daļa tiek enerģizēta. Tie norāda uz iespēju sasniegt pilnīgumu. Aplis īpaši attiecas uz kosmisko matricu, kas enerģizē vienu no tās sēklām, lai tā realizētos noteiktā laika posmā. Dažām dvēseles īpašībām ir jānobriest tās iemiesošanās laikā. Pilnīga uzplaukšana var prasīt tūkstošiem iemiesošanos un ievērojamu ceļu augšup, taču Dievišķā misija dvēselei ir neizbēgama. Aplis kā Pušjas simbols nepārstāv galīgumu; tas neapzīmē vietu, kur indivīdam vairs nav ko mācīties. Tas nenorāda, ka dvēsele ir sasniegusi savu maksimālo uzplaukumu. Aplis vienkārši parāda, ka ir noteiktas dvēseles galīgās izpausmes robežas un nepieciešamie spēki tās piepildīšanai ir nodrošināti. Plāns indivīdam tagad ir pilnīgs.
Bulta ideju attīsta tālāk. Tā simbolizē nepieciešamo tieksmi sasniegt mērķi, nodrošinot misijas veikšanai nepieciešamo atbalstu. Tā norāda uz psiholoģisko gatavību, kas nepieciešama latento spēju ārējai izpausmei. Bulta ir raķete, kas sasniedz mērķi. Šim nolūkam dvēselei piešķirtās dažādās spējas tiks izmantotas. Iepriekšējai Nakšatrai, Punarvasu, ir loka simbols, kas norāda, ka šīs Nakšatras ietvaros indivīds tiek aprīkots misijai. Zem Pušjas viņš saņem savus norādījumus. Tagad viņam ir bulta – instruments, lai virzītu savus spēkus uz mērķi. Pušja indivīdam piešķir spēku un pilnīgu enerģiju, lai īstenotu dvēselei piešķirto misiju.
Pušjas simboli – zieds, aplis un bulta – kopīgi iemieso dzīvojošu mierīgumu, nepārmērīgas uzbudinājuma neesamību, ticību sev un dzīves pilnību. Šāda psiholoģiska struktūra var pastāvēt tikai tad, kad indivīds ir sasniedzis attīstības stadiju, kurā viņam ir pilnīga ticība Dievišķajam plānam un nešaubīga pārliecība par sevi. Šajā attīstības posmā indivīds integrē neizmērāmos kosmiskos augstumus ar savu dziļāko iekšējo būtību. Psihes attīrīšana un intuitīvā Dievišķā plāna uztvere ir unikālās Pušjas raksturīgās iezīmes.