Vaštušatra un miegs

Vaštušatra un miegs

Iespējams esam dzirdējuši, ka guļot galvai ir jābūt noteiktas debespuses virzienā, piemēram, uz Austrumiem. Tam tiešām ir savs enerģētiskais pamatojums. Tomēr, jāatzīmē, ka vienkārša gultas novietošana it kā pareizajā virzienā var nedot nekādu rezultātu.

Vēdiskā mācība par telpu (Vaštu šastra) nosaka, ka visa pozitīvā enerģija nāk no Ziemeļiem un Austrumiem, tāpēc vienmēr pēc iespējas sevi jāatver šo debespušu enerģijai. Savukārt, svara joga (ar elpošanu saistītā enerģijas plūsma) paredz, ka kreisā svara (kad vairāk atvērta kreisā nāss) ir paredzēta mierīgām, iekšējām darbībām, t.sk. miegam, savukārt, labā svara ir labvēlīga aktīvām, sabiedriskām darbībām. Tāpēc, aizmiegot labvēlīgi, ja ir aktivizēta kreisā svara (vairāk atvērta kreisā nāss).

saules-meness-kalendars-2014-b1

Vastu šastra iesaka gulēt ar galvu uz Austrumiem vai Dienvidiem. Taču šāds ieteikums var radīt neizpratni – kā tad tā, tā pati Vaštu šastra nosaka, ka labvēlīgie virzieni taču ir Austrumi un Ziemeļi, nevis Dienvidi? Par Austrumiem it kā viss sakrīt: no Austrumiem nāk pozitīvā enerģija, un arī galva guļot jāliek Austrumu virzienā. Savukārt, par otro labvēlīgo debespusi sanāk pilnīgs juceklis. Pozitīvā enerģija nāk no Ziemeļiem, bet galvu iesaka likt tieši pretējā – Dienvidu virzienā. Atbilde atklājas savienojot šīs abas vēdiskās zinātnes – Vaštu šastru (telpas mācību) un jau pieminēto svara jogu (enerģijas plūsma ar elpošanas palīdzību).

Mums guļot uz labā sāna, kreisā nāss būs augšpusē, kas veicinās tās atvēršanos un brīvāku gaisa plūsmu, tātad būs aktivizēta kreisā svara, kas labvēlīga miegam. Ja mūsu gultas galvgalis ir vērsts uz Dienvidiem, tad, gulēdami uz labajiem sāniem, mēs atveram savu ķermeni labvēlīgajā Austrumu virzienā. Savukārt, ja mūsu gultas galvgalis ir vērsts uz Austrumiem, tad, gulēdami uz labajiem sāniem, mēs atveram savu ķermeni labvēlīgajā Ziemeļu virzienā. Tā rezultātā, mēs guļot uz labā sāna ar galvu uz Dienvidiem vai Austrumiem, esam atvērti labvēlīgai Visuma enerģijai (kas plūst attiecīgi no Austrumiem vai Ziemeļiem), kā arī stimulējam gulēšanai labvēlīgās kreisās svaras darbību.

Lai mēs varētu maksimāli labi izgulēties un uzkrāt pēc iespējas vairāk spēka (pozitīvās enerģijas), dodoties gulēt ir jāievēro abas prasības – gan galvas virziens (uz Austrumiem vai Dienvidiem), gan gulēšanas poza (uz labajiem sāniem). Tālāk ir apskatīti divi jauktie gadījumi, un varam redzēt, ka katram no tiem ir savi trūkumi.

Ja galvas virziens ir izvēlēts neatbilstošs (uz Rietumiem vai Ziemeļiem), un guļam uz neatbilstošā kreisā sāna, tad, sanāk, ka mēs sevi atveram labvēlīgai Visuma enerģijai (attiecīgi: Ziemeļu vai Austrumu). Taču, tanī pat laikā mēs veicinām miegam neatbilstošās labās svaras aktivizēšanos, kas ceļ ķermeņa tonusu un neļauj pilnībā atslābināties un pilnvērtīgi atpūsties.

Ja ir izvēlēts neatbilstošs galvas virziens (uz Rietumiem vai Ziemeļiem), bet guļam uz labvēlīgā labā sāna, tad no vienas puses mēs aizveram sevi Visuma enerģijas labvēlīgajai plūsmai (jo tādā gadījuma būsim pagriezuši muguru attiecīgi Ziemeļiem vai Austrumiem), bet aktivizējam nomierinošo un relaksējošo kreiso svaru. Līdz ar to, mums labāk izdodas atslābināties, bet nesaņemam pietiekamu debespušu atbalstu.

Parasti gan mums ir raksturīgi nakts laikā vairākkārtīgi pārgrozīties no vieniem sāniem uz otriem, kā rezultātā mēs laiku pa laikam arī aktivizējam labo svaru (kas var traucēt mierīgu miegu) un novēršamies no labvēlīgām debespušu enerģijām. Taču par to nav jāpārdzīvo, bet vienkārši tas jāapzinās, un jācenšas vismaz sākumā aizmigt pareizā stāvoklī. Jo cilvēks ir mierīgāks, jo viņam ir vieglāk nogulēt vienā stāvoklī. Līdz ar to, apguļoties un aizmiegot uz labā sāna un pareizā virzienā, šāds cilvēks ilgāk var saglabāt šo labvēlīgo pozīciju. Pamazām sevi pieradinot mēs pakāpeniski dodam sev iespēju arī gulēšanas laikā saņemt pēc iespējas vairāk labvēlīgās enerģijas un atpūtas. Tad arī miegam nepieciešamais stundu skaits pats par sevi dabiski kļūs mazāks, un tas ļaus vieglāk, ievērojot dabiskos ritmus, celties no rīta līdz ar saullēktu.

Autors: Edgars Līvmanis, no grāmatas Pančanga, Vēdiskie svētki