Maha Šivaratri

Maha Šivaratri svētku dienas 2018 – 2025

Maha Šivaratri ir lielākie dievam Šivam veltītie svētki, kas norisinās lunārā mēneša Magha  dilstoša mēness 14.lunārajā dienā. 2018. gadā svētkus svin naktī no 13 uz 14. februāri. Šie svētki ir ārkārtīgi nozīmīgi, un tos atzīmē gan Šivas pielūdzēji, gan pārējo hinduisma atzaru pārstāvji. Maha Šivaratri tulkojumā nozīmē „Lielā jeb Dižā Šivas nakts”. Šīs nakts laikā Šivas pielūdzēji paliek nomodā, ietur gavēni, skaita mantras veltītas Šivam, velta viņam bhadžanas (garīgās dziesmas), izpilda abhišeku un veic citus rituālus. Par Maha Šivaratri dienu ir vairākas leģendas, no kurām viena vēsta, ka tā ir Šivas dzimšanas diena, cita, ka šajā dienā Šiva ir izglābis pasauli, vēl viena vēsta, ka šī diena ir Šivas un Parvati laulību diena. Tāpat tiek norādīts, ka šajā dienā Šiva ir izpildījis Tāndava Nritija jeb sākotnējās radīšanas, uzturēšanas un sagraušanas deju.

Maha Šivaratri mitoloģijā

Pasaules izglābšana. Purānas vēstī, ka reiz dievi (devas) un dēmoni (asuras) kūluši pirmatnējo Visuma Okeānu, un no tā parādījās inde, kas varēja iznīcināt pasauli. Pārbijušies dievi un dēmoni skrēja pie Šivas pēc palīdzības. Šiva, lai atrisinātu situāciju, izdzēra visu indi, bet nenorija to. Dieviete Parvati indi apturēja viņa rīklē. Ja kaut pilīte indes būtu tikusi viņa vēderā (Šivas vēders simbolizē visumu), tad visums būtu iznīcināts. Tā tika glābta pasaule, un tas esot noticis Maha Šivaratri dienā. Kopš tā laika no indes Šivam ir zilas krāsas kakls, bet viņš pats ieguvis vārdu Nilkanta, kas nozīmē – ar zilu rīkli. Pēc indes iedzeršanas, kā dziedinošu līdzekli pret saindēšanos viņam esot ieteikuši palikt nomodā visu nakti. Dievi, lai viņam palīdzētu noturēties nomodā, visu nakti dziedājuši un dejojuši. Pateicībā par to, nākošās dienas rītā Šiva viņus visus svētīja. Maha Šivaratri tās daudzu citu nozīmju starpā, ir arī pateicības svētki dievam Šivam par glābšanu no iznīcības. Gangas ūdeņi. Karalis Bhagiraths tūkstošiem gadu meditēja dieva Brahmas priekšā. Gandarīts par to, Brahma viņam piešķīra vienu vēlēšanos. Bhagiraths lūdza, lai svētā upe Ganga tiku nosūtīta uz zemi, un tās ūdeņi varētu apskalot viņa senču pelnus, lai atbrīvotu senčus no lāstiem, un tas, savukārt, ļautu viņiem nokļūt debesīs. Brahma pieņēma Bhagiratha lūgumu, bet uzdeva viņam pielūgt dievu Šivu, jo tikai Šiva var izpildīt šo lūgumu. Bhagiraths pielūdza Šivu, un Šiva ļāva Gangas ūdeņiem no debesīm notecēt pa savu galvu un matiem uz zemi. Šī leģenda atspoguļojas abhišeka rituālā, kad tiek apmazgāts šivalingams. Tāpat, tas ir aizsākums apmazgāšanās rituālam Gangā (vai citā svētā ūdenī). Dievs Šiva kopš tā laika ieguva vārdu Gangadhara. Bilva koks. Kāds mednieks Varanasi apkaimē vajājot briedi ieklīda dziļi mežā, kur dzirdēja tīģera rēcienus. Lai paglābtos, mednieks uzrāpās tuvākajā kokā. Tīģeris, sajutis cilvēku, pienāca pie koka, apgūlās un gaidīja. Mednieks nosēdāja kokā visu nakti. Lai neaizmigtu, viņš sāka pa vienai plūkt lapas un mest tās zemē. Izrādījās, ka zem koka atradās šivalingams (simbolisks dieva Šivas formas atveidojums), un koks izrādījās Šivas mīļākais augs – bilva koks. Pats to nezinot, mednieks bija metis uz šivalingama bilva koka lapas. No rīta mednieks skatījās lejup vai tīģeris ir prom, un tā vietā ieraudzīja pašu dievu Šivu. Mednieks metās lūgšanās Šivas priekšā, un ieguva atbrīvošanos no pārdzimšanu apļa. Šivalingams. Reiz Višnu un Brahma strīdējās, kurš no viņiem abiem ir varenāks? Neviens negribēja piekāpties. Te pēkšņi viņu priekšā parādījās ugunīgs džjotirlinga. Brahma un Višnu bija pārsteigti par ātrumu, kādā lingams auga lielumā. Viņi aizmirsa savu strīdu un nolēma to izmērīt un atrast sākumu un galu. Višnu pieņēma mežakuiļa formu un devās uz leju, savukārt, Brahma pieņēma gulbja formu un lidoja uz augšu. Neskatoties uz saviem centieniem, neviens no viņiem nevarēja sasniegt pašu nosprausto mērķi. Tad no lingama parādījās Šiva un paziņoja, ka viņš ir visu lietu sākums, un, ka viņš ir pielūdzams šivalingama formā. Tā bija Šivas pirmā parādīšanās šivalingama veidolā. Satī atdzimšana un precības ar Šivu. Ķēniņš Dakša Pradžapati nedeva savu piekrišanu viņa meitas Satī precībām ar Šivu. Jagjā (ziedošanas rituālā), kurā bija uzaicināti visi dievi, Dakša Pradžapati demonstratīvi ignorēja Šivu. Satī par to bija tik aizskarta, ka darīja sev galu, ielecot svētajā ugunī. Šiva satriekts par Satī nāvi, dusmās uzsāka savu deju – Tāndavu, kas iznīcināja Dakšas Pradžapati pili. Pārējie dievi pārbijušies, ka Šivas dusmas var iznīcināt visu pasauli, atdzīvināja Satī tās jaunā formā – kā Parvati. Šiva un Parvati apprecējās, un šī viņu atkal apvienošanās tiek atzīmēta Maha Šivartri svētkos. Parvati tapas. Kāda leģenda vēsta, ka Maha Šivaratri laikā Šivas dzīvesbiedre Parvati veica tapasu (askēzi), par sava vīra Šivas labklājību.

Kad atzīmē Maha Šivaratri?

Maha Šivaratri atzīmē lunārā mēneša Magha (pēc purnimanta kalendāra tas iekrīt Phalguna mēnesī) dilstoša mēness 14.lunārajā dienā (čaturdaši tithi). Neskatoties uz atšķirīgajiem mēnešu nosaukumiem, Šivaratri pēc abu kalendāru aprēķiniem sanāk viena un tā pati diena. Nosakot Maha Šivaratri kalendāro datumu, sākumā piemeklē atbilstošo nakti (tā kā nakts ir Šivas laiks, tad arī Šivam veltītie lielākie svētki, notiek tieši naktī). Nakts izvēlē vadās pēc pamatprincipa, ka noteiktam laika posmam naktī pilnībā ir jāpārklājas ar 14.tithi. Izplatītākie ir Nišita Kāla un Madhia Ratri Kāla. Reizēm tiek minēts arī Nakts vidus. Tomēr jāsaka, ka daudzos gadījumos ar „nakts vidu” tiek domāts nevis matemātiski aprēķinātais nakts vidus mirklis, bet tā nakts daļa, kurā iekrīt Nišita Kāla vai Madhia Ratri Kāla. Nakts vidus ir laika punkts, ko iegūst aprēķinot laiku no saulrieta līdz nākamās dienas saullēktam un šādi iegūto nakts kopējo ilgumu izdalot uz pusēm. Nosakot nakts vidu ir skaidri jāapzinās, ka ar to nekādā gadījumā nav domāta pusnakts pēc mūsdienu izpratnes, kas ir plkst.00:00. Lai gan jāatzīmē, ka Maha Šivaratri laikā astronomiskais nakts vidus punkts iestājas visai drīz pēc plkst.00:00. Nišita Kāla ir astotā muhurta (laika posms) no piecpadsmit. To aprēķina šādi: sākumā nosaka laiku starp saulrietu un nākamās dienas saullēktu, tad to sadala piecpadsmit vienādās daļās (katra sanāk 1/15 no nakts kopējā ilguma), un astotā no šīm daļām ir Nišita Kāla. Leģenda vēsta, ka tieši šajā laikā Šiva parādījās šiva lingama veidolā. Jāņem vērā, ka līdzīgi kā vairumā citu gadījumu, indiešu leģendām ir daudz variāciju, t.sk.arī leģendai par Mahašivaratri un Šivas parādīšanos šiva lingama veidolā. Nereti ir sastopama versija, ka tas ir noticis 14.tithi (vai arī pat 13.tithi) nakts vidū. Vai ar „nakts vidu” šajās versijās ir domāts astronomiskais nakts vidus punkts vai Nišita Kāla, katram ir iespējams izlemt pašam. Madhia Ratri Kāla ir trešā muhurta (laika posms) no piecām. To aprēķina šādi: sākumā nosaka laiku starp saulrietu un nākamās dienas saullēktu, tad to sadala piecās vienādās daļās (katra sanāk 1/5 no nakts kopējā ilguma), un trešā no šīm daļām ir Madhia Ratri Kāla . Faktiski Madhia Ratri Kāla un Nišita Kāla parasti pārklājas. Atšķirība ir tikai laika posmā, kādu tās katra nosedz. Madhia Ratri Kāla būdama 1/5 no nakts ilgst aptuveni 2 stundas un 50 minūtes. Savukārt, Nišita Kāla , kas ir 1/15 no nakts, ilgst aptuveni 50 minūtes. Līdz ar to, Nišita Kāla  vienkārši nosedz mazāku laika posmu, kuram ir jāpārklājas ar 14.tithi (lunāro dienu), lai attiecīgo nakti varētu uzskatīt par Maha Šivaratri. Papildus minētajiem laikiem nakts vidus rajonā, pastāv arī pieeja noteikt Maha Šivaratri pēc tā saucamā Pradoša Kāla principa. Pradoša Kāla laiks sākas no saulrieta un turpinās 1/5 daļu no nakts ilguma (1/5 laika no saulrieta līdz nākamajam saullēktam), kas Maha Šivaratri laikā ir aptuveni 2 stundas un 50 minūtes. Šīs versijas piekritēji atzīmē Maha Šivaratri naktī, kurā Pradoša Kāla laiks pilnībā pārklājas ar 14.tithi (lunāro dienu). Kuru no šīm vairākām pieejām izmantot Maha Šivaratri kalendārā datuma noteikšanai, ir katra paša ziņā. Visbiežāk kā atskaites punkts ir sastopams Nišita Kāla. Tam par labu liecina arī vairāki apsvērumi. Mitoloģijā mēs gūstam apstiprinājumu tam, ka Šiva parādījās šiva lingama veidolā 14.lunārajā dienā Nišita Kāla laikā. Hinduisma tradīcijās Nišita Kāla tiek uzskatīts par ārkārtīgi labvēlīgu laiku, kurš parasti tiek norādīts Šiva pūdžas (pielūgsmes rituālu) veikšanai. Daudzi indiešu pančangas kalendāri Maha Šivaratri svinībām norāda konkrētus pulksteņa laikus – cikos kurā štatā būs Nišita Kāla laiks. Tāpēc, mūsu skatījumā, Maha Šivaratri svētku datuma noteikšanai priekšroka būtu dodama Nišita Kāla laikam. Tomēr jāsaka, ka laika starpība starp šiem iespējamiem variantiem nav pārāk būtiska, un vairumā gadījumu tai nebūs nekādas nozīmes svētku datuma noteikšanā. Nosakot svētku datumu, ir jāņem vērā arī fakts, ka uz zemeslodes ir daudzas laika joslas un dažādās valstīs, jo īpaši savstarpēji tālās, laika starpība var būt nozīmīga, kā rezultātā svinību datums tajās var atšķirties. Gadījumos, kad 14.tithi (lunārā diena) iestājas vai noslēdzas tuvu mūsdienu pusnaktij (plkst.00:00, kurā pēc mūsdienu kalendāra mainās datums), tad Nišita Kāla laiks vienā valstī var pārklāties ar 14.tithi, bet blakus kaimiņvalstī, kurā ir cita laika josla, var nepārklāties. Tā rezultātā, katrā no šīm valstīm svētki būtu atzīmējami savā kalendārajā datumā. Tāpēc, ne vienmēr būtu pareizi svinību datumu attiecīgajam gadam noskatīties, piemēram, no Indijas. Drošāk ir to izrēķināt pašam atbilstoši Latvijas saulrietam un saullēktam, vai arī vienkārši to apskatīties Pančangas Kalendārā Om 1. Lai arī svētku datuma noteikšanai tiek izmantota nakts, un arī galvenie svētku rituāli notiek tieši naktī, jau pa dienu, sākot no paša rīta, tiek veikti dažādi svētkiem veltīti rituāli. Šī diena jau no saullēkta brīža tiek uzskatīta par Maha Šivarati dienu, neatkarīgi no tā vai šīs dienas laikā jau ir iestājies 14.tithi vai vēl iet 13.tithi (tāpēc nereti var sastapt norādes, ka Maha Šivaratri ir atzīmējams 13-14.tithi). Tā kā 13.tithi ir Pradoša vratas diena[1], kas arī ir veltīta dievam Šivam, tad, neatkarīgi no tithi (13.vai 14.lunārās dienas) šī diena ir ārkārtīgi labvēlīga dieva Šivas pielūgšanai un visām ar to saistītajām rituālajām darbībām. Daudzi pielūdzēji jau iepriekšējā dienā izpilda Pradoša vratu, kas turpinājumā saplūst ar nākamās dienas Maha Šivaratri svinībām.

Rituāli Maha Šivartri dienas laikā

Maha Šivaratri diena sākas ar rituālu apmazgāšanos no rīta. Saullēktā pielūdzēji gremdējas Gangā vai kādā citā svētā upē vai ūdens tilpnē. Tas ir svarīgs attīrīšanās rituāls, kāds parasti veicams pirms nozīmīgiem svētkiem vai vratām. Latvijas apstākļos, tas ir aizstājams ar kādu citu pēc iespējas atbilstošu apmazgāšanās rituālu. Pēc apmazgāšanās pielūdzēji, uzvilkuši tīras drānas, dodas uz templi, kur izpilda abhišeku (rituālu šivalinga apmazgāšanu)[2] vai kādu citu dievam Šivam veltītu rituālu. Tā kā Sūrja (Saules dievība) ir Šivas personifikācija, tad templī no rīta notiek gan Šivas, gan Sūrjas pielūgšana. Pielūdzējiem uz pieres ar svētītiem pelniem (vibuti) tiek uztriepta tripundra (trīs horizontālas svītras), kurai ir dziļa simboliska nozīme ne tikai Maha Šivaratri, bet vispār dzīves izpratnes kontekstā. Visu dienu pielūdzēji veic dažādus rituālus, skaita mantru „Om Namah Šivaja”, dzied bhadžanas, stāsta mītus un stāstus par Šivu. Visas dienas garumā tiek ieturēts gavēnis. Vakara pusē tiek veikta otrā apmazgāšanās pirms Šiva pūdžas (pielūgsmes rituālu) veikšanas.

Rituāli Maha Šivartri nakts laikā

Pēc saulrieta (kas Latvijā iestājas ap plkst.18-19) sākas Šivas nakts, kurā notiek svētku kulminācija. Visu nakti pielūdzēji veic svētku rituālus – Šiva pūdžu, piedāvājot bilva lapas un ziedus Šivam, skaita mantras, dzied bhadžanas, un arī stāsta ar dievu Šivu saistītus mītus. Tāpat nereti tiek veikta Šivam veltīta homa (uguns rituāls). Galvenais Šiva pūdžas, un visu Maha Šivaratri svētku rituāls ir – šivalinga abhišeka jeb Rudrabhišeka(šivalinga apmazgāšana). Šivalinga abhišeka var notikt vairākas reizes, taču svarīgākā no tām notiek Nišita Kāla  laikā (astotā piecpadsmitdaļa no nakts). Saskaņā ar leģendu Nišita Kāla laikā Šiva pirmo reizi parādījies šivalinga veidolā. Abhišeka laikā šivalinga tiek apmazgāts ar pančamrita (pieciem nemirstības nektāriem: medu, pienu, jogurtu, cukuru un gī ). Pēc pančamritas šivalingu apmazgā ar ūdeni. Visa abhišeka procedūra notiek mantru pavadībā. Šivalinga jeb šivalingams ir fallistiskas formas veidojums, taču saistīt šivalingu tikai ar fallosu un auglību, būtu pārlieku virspusēji. Pirmkārt, šivalinga ir simbols, kas attēlo Šivu kā augstāko dievību, Absolūto Dvēseli. Šivalinga ir radīšanas simbols. Ne velti tā pamatnē ir atveidota joni (sieviešu dzimumorgāns), kas simboliski parāda vīrišķās (Puruša) un sievišķās (Prakriti) sākotnes savienošanos. Šivalingams ir satja (augstākā patiesība), džnāna (garīgās zināšanas) un ananta (bezgalība). Maha Šivaratri svētki norisinās līdz nākamās dienas rītam. Svētki noslēdzas pēc saullēkta ar prasada cienastu, kas naktī tika piedāvāts dievam Šivam, kā arī pēdējo rituālo apmazgāšanos.