Grāmata “Pančanga. Vēdiskie svētki”
Izdota jauna grāmata „Pančanga. Vēdiskie svētki”. Grāmata palīdz izprast pančangas pamatus, mūsu dzīves svarīgākos notikumus, kā arī sniegs visu populārāko vēdisko svētku un vratu aprakstus. Grāmata uzrakstīta kā atbalsts Om-1 kalendāra jaunajai sadaļai par vēdiskajiem svētkiem. „Pančanga. Vēdiskie svētki” ir jau otrā grāmata saistīta ar pančangas kalendāriem „Om-1” un „Om-2”. 2012.gadā iznāca „Pančangas Rokasgrāmata”, kas detalizēti apskatīja katru pozīciju pančangas kalendāros „Om-1” un „Om-2”. Rokasgrāmatas izdevums piemin vēdiskos svētkus, tomēr nedod to plašu aprakstu. Tam ir savs pamatojums, jo kalendārā vēdiskie svētki nebija izcelti kā specifiska kalendāra pozīcija, drīzāk kā viens no ierakstiem papildinformācijas zonā. No 2014.gada situācija šajā ziņā ir būtiski mainījusies, svētki un vratas (askēzes) ir dotas sistematizētā un pārskatāmā veidā, tādejādie pančangas kalendāru „Om-1” padarot par vēdisko svētku un vratu kalendāru. Tam kā loģisks paralēlais solis ir arī grāmatas „Pančanga. Vēdiskie svētki” iznākšana. Grāmatā aprakstīti kalendārā minētie svētki un vratas (askēzes), norādīti šo svētku un vratu norises laiki, kā arī ieskicēti galvenie notikumi svētku laikā. Papildus tam grāmatas 2.sadaļa „Dzīves plūsma” ieskicē mūsu dzīves vispāraktuālus jautājumus – kā veidojas mūsu karmiskā struktūra, kā paiet mūsu ikdiena un kā to labāk pieskaņot dabiskajai enerģiju plūsmai. Liela daļa šo jautājumu ir vistiešākā veidā saistīti ar vēdiskajiem svētkiem un vratām (askēzēm). Līdz ar to, grāmata aptver mūsu dzīvies pamatjautājumus – kā attiecībā uz ikdienu, tā svētku dienām. Grāmatas galvenais mērķis ir pasniegt viegli uztveramā veidā galvenos mūsu ikdienas jautājumus, kā arī vēdiskos svētkus un vratas. Grāmata neiedziļinās vratu izpildes niansēs vai tehnikās, jo dēļ dažādu skolu un novirzienu atšķirīgajām pieejam un izpratnēm, tas prasītu neaptverami plašus pētījumus. Grāmatas uzdevums ir sistemātiskā veidā parādīt visus nozīmīgākos svētkus gada un katra lunārā mēneša griezumā, kā arī sniegt bāzes izpratni par tiem, un to saistību ar mūsu ikdienu. Lasītājiem arī jāņem vērā, ka par vēdiskajiem svētkiem gan dažādās grāmatās, gan jo īpaši internetā šobrīd var atrast ļoti daudz pretrunīgas informācijas. Arī šajā grāmatā apkopotā informācija nekādā ziņā nevar pretendēt uz galīgo patiesību (kāda attiecībā uz vēdisko un hinduisma tradīciju, dēļ tās neaprakstāmās sazarotības, vienkārši nav iespējama), tomēr, šajā grāmatā pēc iespējas ir nolīdzinātas asākās pretrunas, kā arī pasniegts vairāk izplatītais un plašāk pieņemtais viedoklis. Katrā ziņā šī grāmata var būt noderīga jebkuram interesentam par jogu un vēdisko kultūru pat tad, ja viņam šobrīd nav nolūka veikt kādas vratas vai piedalīties vēdisko svētku pasākumos.
Svētku un vratu uzsākšanas laiks
Tā kā vēdiskie svētki un to iestāšanās ir saistīti ar dažādiem pančangas parametriem, bet pančangas kalendārā ir tikai norāde par svētku dienas datumu, tad nereti var rasties jautājums – kuru brīdi attiecīgajā dienā uzskatīt par svētku vai vratas (garīgās prakses, askēzes) sākšanos? Pirmkārt, vēdiskie svētki un vratas pamatā ir piesaistīti lunārajam kalendāram, tāpēc lunārās dienas jeb tithi spēlē ļoti būtisku lomu datuma noteikšanā. Noteiktiem pasākumiem papildus lunārajām dienām tiek piemeklētas arī atbilstošas nakšatras, vai arī skatīti noteikti laika posmi, piemēram, Nišita Kāl – 1/15 daļa no nakts, utml. Atsevišķos gadījumos tiek ņemts vērā arī saules stāvoklis zvaigznājos.
Pančangas vai citu astroloģisko parametru piemeklēšana vēl nedod pilnīgu atbildi svētku vai vratu norises laika noteikšanai. Reizēm meklētais parametrs var iestāties no rīta, reizēm vakarā, reizēm – pirms, reizēm – pēc saullēkta vai saulrieta. Tas var izraisīt jautājumu – vai katri svētki sākas citā laikā, vai arī to sākumam ir kāds vienojošs faktors? Vēdiskajā sistēmā uz šo jautājumu ir skaidra atbilde: atšķirīgie parametri palīdz noteikt svināmo dienu gada vai mēneša ietvaros, savukārt, diennakts ietvaros atskaites punkts ir saullēkts. Tikai atsevišķos, īpaši noteiktos gadījumos šim principam tiek piemēroti izņēmumi, piemēram, pradoša vratai, ekadaši vratai utml. Šādi izņēmuma gadījumi ir apskatīti šīs grāmatas 4.nodaļā “Vēdiskie svētki un vratas”.
Saullēkts ir “slēdzis”, kas aktivizē gan dienas, gan vairāku citu pančangas (astroloģisko) parametru (t.sk.lunāro dienu jeb tithi, nakšatru u.c.) enerģētiku. Lunārās dienas jeb tithi ir galvenais pamats vēdisko svētku laika noteikšanai, un tieši saullēkts (ar retiem izņēmumiem) tiek pieņemts par šo svētku sākšanās brīdi. Tam ir savs loģisks pamatojums. Saullēkts atver attiecīgās lunārās dienas enerģētisko potenciālu un ļauj realizēties šīs dienas enerģētiskajām kvalitātēm. Tāpēc, lunārajai dienai jeb tithi (tāpat kā jebkuram citam noteiktajam parametram) ir jāiestājas jau pirms saullēkta, jo tikai saules atnākšana to piepilda ar Sūrjas (Saules dievības) enerģiju. Tas parāda saullēkta brīža nozīmīgumu, jo šajā brīdī Sūrjas enerģija piepilda pasauli un aktivizē pančangas parametrus uz visu atlikušās diennakts laiku. No tā attiecīgi izriet, ka pančangas parametri, kas iestājas pēc saullēkta, aktivizējas tikai ar nākamo saullēktu. Tātad, ja 1.lunārā diena iestājas dienas vidū, teiksim, plkst.12:50, tad šajā lunārajā dienā atzīmējamie svētki un vratas, piemēram, Agni vrata, ir atzīmējami no nākamās dienas saullēkta, nevis tajā dienā, kad tehniski iestājusies 1.lunārā diena. Tithi (lunārās dienas) un pārējie pančangas parametri ir tehniski rādītāji, kuri iegūst enerģētisku nozīmi tikai piepildoties ar saullēkta enerģiju. Tāpēc nereti sastapsim, ka pančangas kalendārā attiecīgais tithi (vai cits parametrs) ir vienā dienā, bet ar šo tithi (vai citu parametru) saistītā vrata – tikai nākamajā.