ASTROLOĢIJA UN PSIHOLOĢIJA

Vēdiskā astroloģija savā izpratnē par prātu balstās uz jogas sistēmu. Tās prāta definīcija un tā dziedināšanas veids būtiski atšķiras no mūsdienu psiholoģijas pieejas. Tā atzīst ne tikai mūsu virspusējā un personīgā prāta esamību, bet arī kolektīvā, kosmiskā un garīgā apziņas līmeņa ietekmi, ko mūsdienu psiholoģija tikai sāk apzināties. Tās mērķis nav tikai nest laimi vai harmoniju prāta ārējiem slāņiem, bet gan aktivizēt dziļākos prāta slāņus, vedot mūs atpakaļ pie mūsu dziļākās gribas un ilgas. Šis process virspusējam prātam bieži vien izpaužas kā šoks vai noliegums, vai vismaz kā pārorientācija, kas izaicina mūsu priekšstatus par to, kas mēs esam un kāda ir pasaule.

No vienas puses varētu teikt, ka vēdiskajai astroloģijai, līdzīgi kā jogai, nav psiholoģijas. Tā nav orientēta uz personīgo un emocionālo piepildījumu kā dzīves galveno mērķi. Tā neuzskata mūsu šīs dzīves personību par mūsu patieso Es jeb dvēseli, un nevar pielīdzināt tās laimi mūsu patiesajai labklājībai. Tā raugās uz mums kā uz kosmiskiem un garīgiem būtņiem. Tā redz mūsu ārējo dabu kā konkrētu kosmiskās enerģijas formu, bet mūsu iekšējo dabu – kā kosmiskās apziņas aspektu. Tā uzskata mūsu pašreizējo prātu un personību par pagaidu plīvuru, kas sedz patiesāko un plašāko patību un vienotību ar dzīvi.

Vēdiskā astroloģija mums palīdz sasniegt dzīvē nepieciešamos ārējos mērķus, bet kā pamatu iekšējā mērķa – atbrīvošanās – meklēšanai. Šie ārējie mērķi, kā mēs jau tos apspriedām, ietver baudu, bagātību, atzinību, veselību un mūsu personas, ģimenes un sabiedrības attīstību, kas nepieciešama, lai sevi uzturētu pasaulē. Vēdiskā astroloģija rāda, ko mēs varam darīt, lai šos mērķus sasniegtu, bet tā nepiedāvā žēlumu, mierinājumu vai necenšas apmierināt mūsu vājuma vai trūkuma sajūtas, ja nedabūjam tik daudz, cik vēlētos. Tā arī nesaka, ka, ja mēs tajos izgāžamies vai sasniedzam tikai daļēji, mēs būtu palaiduši garām dzīves būtību. Tā neuzsver šīs dzīves ierobežojumus vai ciešanas. Tā māca, ka mēs esam Dievišķas dvēseles ar bezgalīgu potenciālu, kuru varam piekļūt, ja veltām tam uzmanību un regulāri ar to strādājam. Tā saka, ka mēs varam sasniegt jebko, ko patiesi vēlamies, ja tam veltām savu gribu. No tās skatpunkta, lielākā daļa mūsu personīgo un emocionālo problēmu rodas no tā, ka mēs savu dzīves enerģiju nevirzām pozitīvā veidā. Tādēļ tās risinājums emocionālām problēmām ir virzīt mūs uz praktisku darbību, lai uzlabotu savu dzīves situāciju, nevis sapīties mēģinājumos analizēt šos apstākļus.

No otras puses varētu teikt, ka vēdiskā astroloģija izmanto īsto psiholoģijas zinātni, jo tā pievēršas īstajai psihei jeb dvēselei, ne tikai ārējam prātam. Kamēr mūsdienu psiholoģija rūpējas par prātu (nosacītu atmiņas konstruktu), vēdiskā psiholoģija nodarbojas ar dvēseli (nenosacītu tīras apziņas būtību). Kamēr mūsdienu psiholoģiskās metodes cenšas saprast un dziedināt nosacīto prātu, jogas psiholoģija cenšas iet pāri prātam. Vēdiskā astroloģija šai pieejai pievienojas, tāpat kā Ājurvēda – vēdiskā medicīna. Tās uzmanības centrā nav šīs dzīves personīgās traumas kā problēma pati par sevi, bet gan dvēseles nepārtrauktā attīstība.

Saskaņā ar karmas likumu tā māca, ka mēs esam atbildīgi par savu dzīves stāvokli, pat par saviem dzimšanas un bērnības apstākļiem. Mēs paši esam radījuši šīs situācijas, un varam tās arī pārvarēt. Nav nepieciešams uz tām atskatīties (tās tāpat vairs nevar izmainīt, un nav arī, ko vainot). Mums drīzāk jādarbojas tagadnē tādā veidā, kas rada labāku nākotnes stāvokli gan mums pašiem, gan visai dzīvei.

Saskaņā ar vēdisko psiholoģiju, psiholoģiskie traucējumi rodas no atslēgšanās no savas patiesās dvēseles. Tas atspoguļojas planētu nespējā integrēties, jo īpaši Mēness, Merkura, Ascendenta, Ceturtā nama un to pārvaldnieku bojājumos. Šādus psiholoģiskus traucējumus, arī neprātu, var ārstēt ar garīgām un okultām metodēm – ieskaitot mantras, dārgakmeņus, krāsas, augus un diētu; ko var veikt pats pacients vai arī tas, kurš viņu ārstē. Tās, visticamāk, ir daudz noderīgākas nekā pacienta ievietošana patversmē vai ilgtermiņa analīze. Garīgā dzīve nav tikai tiem, kuri ir veselīgi vai stabili. Tā ir galvenais jautājums visiem, neatkarīgi no viņu stāvokļa.

Saskaņā ar jogas skatījumu, patiesas zināšanas, uztvere un laime ir iespējamas tikai tad, kad prāts ir kluss, kad tas ir atbrīvots no emociju, domu un zināšanu nastas. Tas prasa iztukšot prātu no tā satura, nevis to šķirot vai kategorizēt. Joga pati par sevi tradicionāli tiek definēta (Jogas Sūtras 1.2.) kā “prāta darbības modeļu noliegšana”. Jogas sistēmā intelekts nekad nespēj dot patiesības uztveri. Tas var tikai sakārtot idejas. Tāpēc intelektuāla izpratne nav ar patiesu spēku pārveidot mūsu dzīvi, lai gan tā var padarīt mūsu funkcionēšanu plūstošāku vai efektīvāku. Joga uzsver nevis intelektuālo zināšanu, bet apziņu – mirkļa pēc mirkļa apzinātību – kā patiesās izpratnes pamatu. Vēdiskā astroloģija nav ieinteresēta zvaigžņu intelektuālā izzināšanā, bet mūsu saiknes atjaunošanā ar Dievišķo un kosmiskajām enerģijām, kas caur tām darbojas.

Vēdiskā astroloģija arī neuzskata, ka emocijas varētu mūs aizvest pie patiesības. Tā uzskata emocijas, līdzīgi kā intelektuālo domāšanu, par virspusējā prāta reakciju, kas ir jānomierina, lai uztvertu patiesību. Mums jāļaujas vienotības izjūtai, nevis jārīkojas atbilstoši savām emocionālajām vajadzībām un tieksmēm.

Tādējādi vēdiskā psiholoģija ir bezpersoniska un vērsta uz ego pārvarēšanu. Tā māca, ka mēs visi esam dažādas vienu un to pašu kosmisko spēku kombinācijas, kas nāk caur planētām un zvaigznēm. Ego – mūsu personīgās identitātes sajūta – ir fikcija, ilūzija, kas patiesībā nepastāv. Mums visiem ir viena un tā pati pamatdaba, gan virspusējā, gan dziļā, un visiem ir jāpiedzīvo vieni un tie paši pamata dzīves notikumi – labi un slikti –, lai attīstītu apziņu. Neviena dvēsele šajā ziņā nesaņem īpašu izturēšanos – ne labu, ne sliktu. Mūsu atšķirības rodas no tā, ka atrodamies dažādos šī procesa posmos, nevis tāpēc, ka mēs būtu patiesi atšķirīgi vai šķirti, labāki vai sliktāki viens par otru.

Kā dvēselēm mums visiem ir vienāds potenciāls un vienas un tās pašas pamata problēmas, kas jārisina mūsu liktenī. Garīgais mērķis ir pārkāpt ārējo ietekmju robežas – galvenokārt vajadzību būt “kādam” ārējā pasaulē. Šajā ziņā mūsu dzimšanas karte ir mūsu nezināšanas atspoguļojums – vēlmes un karmas struktūra, kurā esam ieslodzīti. Astroloģijas mērķis nav vienkārši pateikt, kāda tā ir, bet parādīt ceļu ārā no tās. Kā dvēseles mēs neesam ierobežoti ar dzimšanas karti, lai gan tā atspoguļo pašreizējo mūsu darbības fāzi iemiesojumā. Tā ir konkrēts enerģētisks pieredzes raksts, kuru cenšamies saprast un pārvaldīt šajā iemiesojumā. Tā ir struktūra, ko paši esam radījuši – gan šajā dzīvē, gan ārpus tās – un kuru varam mainīt, pārveidojot savu ikdienas rīcību.

Tādējādi vēdiskajai psiholoģijai ir garīgs virziens un fokuss uz dvēseles likteni – tās virzību no nezināšanas uz zināšanām, no verdzības dzimšanas ciklā uz atbrīvošanos Dievišķajā. Šajā ziņā astroloģijai ir savas robežas, jo dvēsele ir mūsu mūžīgā būtība, kas ir ārpus zvaigžņu ietekmes. Astroloģija ir daļa no patiesās dzīves zinātnes – jogas un meditācijas. Tai vienmēr jātiecas šajā virzienā, lai būtu ar paliekošu vērtību mums. Ja tā pārāk kalpo ārējiem dzīves mērķiem, tā zaudē savu patieso jēgu un vērtību.

Šīs garīgās izpratnes trūkums astroloģijā ir licis daudziem jogas un meditācijas praktiķiem to noraidīt kā nevērtīgu. Patiesi, liela daļa astroloģijas var šķist tāda – īpaši populārā personības orientētā astroloģija, kas ir virspusējāka; taču tā nav astroloģijas vaina vai ierobežojums, bet gan virspusējs tās pielietojums.

Tāpēc vēdiskās psiholoģijas pamatā ir virzība uz garīgo dzīvi. Tas nozīmē, ka mums vispirms jākļūst apzinātiem par dvēseli sevī. Tas ir pamošanās mūsu iekšējam Saulei – patiesības gaismai mūsos –, kas ir patiesā pasaules gaisma. Tas nozīmē sākt redzēt Visumu sevī un savu būtību aiz Visuma. Tas nozīmē vairs nemeklēt ārējā pasaulē atbildi uz to, kas mēs esam, bet atgriezties pie iekšējās gaismas – pie savas mūžīgās dabas. Tas nozīmē apšaubīt savu identifikāciju ar ķermeni, maņām un prātu un atgriezties pie patiesās būtības – kā apzinātai būtnei, nevis kā objektam vai lomai pasaulē. Tas ir atjaunot saikni ar savas dvēseles gribu iemiesojumā – augt apziņā un apvienoties ar dzīvi.

No šī pamata ieskata par mūsu patieso dabu un mērķi mums jāreorganizē savas spējas un dzīves jomas, ko pārstāv planētas. Mums jāpieskaņo tās iekšējās patiesības Saules orbītai. Tā ir Joga – garīgās reintegrācijas ceļš, kas piemīt astroloģijai un tās simbolikai. Mēs to varam praktizēt, pat ja nelietojam astroloģiju vai nezinām savu dzimšanas karti. Tā ir universāla simbolika apziņas attīstībai. Mēs varam meditēt uz planētu īpašībām un nozīmi sevī un atjaunot to spēkus mūsu apziņā.

Vispirms mums jāsaskaņo Mēness – mūsu uztveres rādītājs dzīvē – ar iekšējo Sauli. Mums tas jāpārvērš par uztvērīgu patiesības Saulei, nevis ārējās pasaules ietekmēm. Lai to paveiktu, mums jākļūst apzinātiem par savu atkarību no Dievišķā jeb kosmiskā saprāta kā savas esības avota. Mums jāiemācās padoties Dievišķajam un patiesības klātbūtnei. Mums jāapzinās prāta jeb nosacītās apziņas ierobežojumi un nevajag to mainīgumu sajaukt ar īstu apzināšanos.

Tad mums jāsaskaņo Marss – mūsu enerģijas un motivācijas rādītājs. Tas nozīmē vērst savu gribu uz garīgām praksēm, piemēram, kalpošanu, jogu, mantru un meditāciju. Tas nenozīmē ignorēt dzīves pienākumus, bet gan tos izmantot, lai attīstītu prasmes pareizā rīcībā. Tas nozīmē vairs nemeklēt varu un sasniegumus ārpusē, bet atvērties žēlastības plūsmai. Tas prasa caurskatīt sabiedrības un sava ego manipulējošo struktūru. Tas nozīmē darīt darbu vislabākajā veidā, bet nemeklēt rezultātu – kļūt vienam ar pašu procesu, nevis kalkulēt, ko no tā iegūsim.

Tad mums jāiedarbina Merkurs – mūsu racionālās domāšanas process – augstākā līmenī. Mums jāpārorientē savs intelekts uz iekšējās patiesības zināšanām, nevis uz ārējo informāciju. Lai to izdarītu, mums jāpārstāj ticēt zināmā, izmērojamā un kvantificējamā realitātei. Mums jāspēj saskatīt, kā vārdu un formu spozme, kā arī skaitļu fikcija, aizēno patiesību. Mums jābūt jutīgiem pret lietu unikālo būtību, kas atspoguļo mūžīgo. Mums jāskatās uz nezināmo, nemērāmo – uz skaistuma un klātbūtnes kvalitāti, kas ir Dievišķā. Mums jāmācās domāt pašiem un nonākt līdz patiesībai, nevis vienkārši pārņemt ārējās autoritātes viedokli.

Tad mums jāpielieto Jupiters – mūsu griba uz patiesību un izaugsmi dzīvē. Tas nozīmē meklēt paplašināšanos apziņas jomā, apvienot savu dzīvības enerģiju ar kosmisko dzīvību mums apkārt. Tas nozīmē kļūt par žēlastības, labvēlības un labas gribas avotu dzīvē. Tas prasa vairs neuzskatīt savu patieso labumu par ārēju izplešanos, bet gan par nodošanos un iekšēju izaugsmi. Caur to mēs kļūstam apzināti par visu labumu un savu lomu dzīvē – vadīt un palīdzēt citiem pa gaismas ceļu.

Tad mums jāsaskaņo Venēra – mūsu uzticība un mīlestība. Tas nozīmē virzīt savu mīlestību un radošumu uz kosmiskā brīnuma un prieka atklāsmi. Tas nozīmē redzēt, ka prieks un skaistums lietās nāk no Dievišķā – no apziņas vai mūsu pašu dziļākā Es. Prieks nepieder ārējiem objektiem, bet vienkārši tiek atstarots no tiem caur mūsu pieķeršanos tiem. Tas ir – atgūt savu paša prieku un apmierinātību dzīvē – būtībā un apziņā. Tāpēc dzīvei jātop par pielūgsmes formu, un visam skaistumam jābūt atzītam kā garīgās sirds atspulgam.

Tad mums šis process jānoslēdz ar Saturnu – jāpiešķir tam stingra forma un struktūra mūsu ikdienas darbībā. Mums vajadzīga konsekvence, koncentrēšanās un nopietnība, lai visu novestu līdz galam. Tas prasa veltīšanos, mieru, vēsumu un gatavību neatlaidīgi turpināt arī grūtību priekšā – sveikt pat ciešanas vai pretestību kā draugu. Tas prasa neiesaistīšanos, spēju būt vienatnē un prasmi atrasties klusumā. Tā ir mirkļa apzināšanās, kas neko nepalaid garām, bet saglabājas pie pašas būtības.

Uz šī pamata mums atkal jāsastopas ar dzīves un psihes slēpto pusi. Nepietiek tikai ar virspusējas kārtības ieviešanu – pat ne starpējā vai dziļākā līmenī. Mums jāizravē melu sēklas no pašiem dziļākajiem prāta nostūriem. Mums jātiek galā ar prāta ilūziju spēku – to slēpto vēlmju enerģiju, kas nāk caur Rahu. Mums jāsastopas ar visiem mūsu zemapziņas rēgiem un dēmoniem, tai skaitā visprimitīvākajām bailēm un vēlmēm, uz kurām balstās šī nezināšanas pasaule. Mums jāsaprot visas ieradumu, atkarību un pieķeršanās formas, kas uztur mūsu saistību ar šķitumu pasauli.

Visbeidzot, mums jāstrādā ar Ketu – mūsu spēju noliegt sevi. Mums jāuzmanās, lai šajā procesā paši sev nekaitētu vai nenovērstos tieši uzvaras brīdī. Mums jāiemācās noliegt sevi Dievišķajā, nevis bezdievīgajā. Mums nepieciešama visdziļākā atziņas izsmalcinātība, lai pāršķeltu laika un ilūzijas plīvuru un atdusētos mūžīgajā gaismā. Mums jāseko nolieguma procesam līdz tā galīgajam punktam – tīrai apstiprināšanai –, redzot savu Es visās būtnēs un visas būtnes Sevī.

Šādā veidā mēs atgriežamies pie patiesības Saules ar visu tās spēku izpausmi – visu tās staru integrāciju.

Lai gan šo procesu var uztvert kā attīstību laikā, patiesībā tas vairāk ir savstarpēji saistītu kvalitāšu atvēršanās, un tas nenoritēs vienādā secībā visiem cilvēkiem. Tas ir kā lotosa izzīmēšana no centra punkta.

Lai arī lielā mērā tas ir process, kas mums katram jāizdzīvo savā prātā, astroloģijas piedāvātie koriģējošie līdzekļi var būt noderīgi kā instrumenti šī procesa atvieglošanai.

PLANĒTU PSIHOLOĢISKIE RĀDĪTĀJI

Saule
Saule savā augstākajā līmenī pārstāv patieso jeb Dievišķo Es (Ātma), tāpat kā zemākajā līmenī tā pārstāv ego vai pašattēlu.
Galvenais Saules jautājums ir identitāte. Mūsu patiesā identitāte ir apziņā kā apziņa, nevis tajā, ar ko mēs sevi identificējam. Viss, ar ko mēs identificējamies, ir tumsas forma. Mūsu patiesā daba ir spēja apgaismot lietas, nevis pašas lietas, ko mūsu prāts apgaismo.
Mūsu patiesā būtība ir gaismā. Tā ir pati gaisma. Mēs atrodam patieso gaismu, ejot uz iekšu. Jebkura ārējā gaisma, ko mēs atspoguļojam, lai cik liela tā būtu, rada tumsu mūsos.

Mēness
Mēness pārstāv prātu vai apziņu kopumā (Manas), mūsu jūtu potenciālu.
Galvenais Mēness jautājums ir prāta miers un uztveres spēja. Tas tiek sasniegts, nododot prātu Dievišķajam – nevis caur mentālu darbību vai sasniegumiem, nedz arī caur nodošanos kādai personīgai vai sociālai varai. Mūsu jūtīgumu nevajag noliegt vai kontrolēt. Tam vienkārši jābūt vērstam pareizajā virzienā – jābūt atvērtam klātbūtnei lietās, Dievišķajai nozīmei katrā lietā un katrā mirklī.

Marss
Marss pārstāv enerģijas vajadzību pārveidoties. Visa enerģija meklē rezultātu. Visai dzīvei vajadzīgs virziens un mērķis.
Marsam raksturīgā problēma ir enerģijas virzīšana uz patiesu pārveidi – uz ilgstoša rezultāta sasniegšanu, proti, apziņas izmainīšanu. Mums nevajadzētu vērst savu enerģiju uz mirkļa mērķiem. Kamēr mēs dzenamies tikai pēc ārējiem dzīves mērķiem – baudām, bagātības, statusa –, mēs to arī darām. Patiesās pārmaiņas nāk ar spēju ienest apziņu vienotības laukā, nevis sasniegt kādu konkrētu ierobežotu mērķi.

Merkurs
Merkurs pārstāv spriestspējas spēku (Buddhi). Tas var radīt informācijas un pieņēmumu tīklu, kurā dvēsele tiek notverta maņu pasaulē, vai arī vērtību un principu kāpnes, pa kurām dvēsele var pacelties.
Galvenais Merkura jautājums ir pareiza izšķirtspēja – vai mēs izmantojam saprātu, lai sakārtotu iespaidus, kas nāk no maņām, vai lai izšķirtu patiesību no nepatiesības, mūžīgo no pārejošā. Pēdējais pārvērš Merkuru par gudrības dievību.

Jupiters
Jupiters pārstāv mūsu dabas likumu, radošo inteliģenci un to, kur dzīvē atrodam žēlastību un labvēlību.
Galvenais Jupitera jautājums ir saskaņoties ar Dievišķās žēlastības plūsmu, ar iekšējo labumu, nevis ārējo sabiedrisko labumu. Tas nozīmē izstarot garīgu radošumu, kas paceļ pasauli un mūs pašus, nevis tikai materiālu radošumu, kas stiprina ārējas varas un struktūras. Tas nozīmē būt labvēlīgam Dievišķā klātbūtnē, nevis būt labam, lai gūtu apkārtējo atzinību. Tas prasa optimismu, kas balstās uz mūžības izzināšanu.

Venēra
Venēra pārstāv mūsu spēju izstarot mīlestību un skaistumu. Dzīve nāk no svētlaimes un izpauž svētlaimi. Mēs visi vēlamies mūžīgu laimi.
Galvenais Venēras jautājums ir – kā mēs definējam savu laimi. Mēs varam to definēt ārēji kā baudu vai iekšēji kā prieku. Mēs varam to meklēt pārejošās lietās un tā to zaudēt, vai arī meklēt to mūžīgajā un tiešām to atrast. Patiesais prieks tomēr nāk tikai caur ciešanām, savukārt vienkārša bauda parasti noved pie ciešanām. Tā kā mēs neredzam gala rezultātu un pieķeramies tam, kas nāk tūlīt, mēs kļūstam par ārējās laimes ilūzijas upuriem. Augstākā Venēras enerģija rodas caur veltīšanos – caur to, ka par mīlestības objektu kļūst pati apziņa – būtne visās būtnēs.

Saturns
Saturns pārstāv mūsu darbību spēku. Ja mēs kaut ko darām regulāri, tas iedarbina noteiktu spēku. Šī darbības enerģija mūs pavada no dzīves uz dzīvi. Mūsu liktenis atspoguļojas mūsu ikdienas darbībā.
Saturna jautājums ir radīt pastāvīgu apzinātu darbību, kas vērsta uz mūsu stāvokļa uzlabošanu un patiesības un miera ziedu vairošanu dzīvē. Tas nozīmē tiešām ieviest praksē to, ko esam iemācījušies, ne tikai to saprast teorētiski. Tas prasa pacietību un uzmanību, lai lietas novestu līdz galam un pilnībai.

Rahu
Rahu pārstāv ilūzijas spēku, kas izriet no mūsu nepiepildītajām vēlmēm. Tās darbojas zemapziņas līmenī un sagroza mūsu uztveri. Šī prāta projekcijas enerģija ir spēcīgs radošs spēks, ko, tiklīdz to apgūstam, var izmantot radošai meditācijai. Rahu ir izaicinājums pārvaldīt mūsu slepenās vēlmes dzīvē un pieņemt to, kas ir – tagadni – kā patiesību.

Ketu
Ketu pārstāv baiļu ilūzijas spēku un pieķeršanos tam, ko esam dzīvē sasnieguši. Tas traucē mums pozitīvi darboties un mainīties. Ketu parāda nāvi, no kuras dzīvē bēgam. Šī nāve, no kuras baidāmies, nav īsti fiziska nāve, bet ego nāve. Tikai tad, kad mēs pieņemam nāvi kā radošu spēku – kā atjaunošanās un pārveides spēku –, mēs varam pārsniegt tās ēnu.

Astroloģija zinošajiem / THE ASTROLOGY OF THE SEERS
Visaptverošs ceļvedis vēdiskajā astroloģijā
Deivids Froulijs